Patriarhs Kirils nekomentē Bērziņa vēstuli 8
Krievijas mediji nav īpaši komentējuši Latvijas prezidenta Andra Bērziņa lūgumu Maskavas un Visas Krievzemes patriarham Kirilam atlikt vizīti Latvijā, kas bija paredzēta maija vidū.
Prezidenta preses dienests šādu prezidenta lēmumu skaidro ar starptautisko situāciju, protams, ar to pirmkārt saprotot notikumus Ukrainā un Krimā. No patriarha preses dienesta sekojušas formālas atbildes par A. Bērziņa lūgumu. Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra “RIA Novosti” citē patriarha preses dienesta vadītāja, diakona Aleksanda Volkova teikto: “Patriarhs ir informēts par paziņojumu. Kas attiecas uz prezidenta vēstuli, cik man zināms, tā ir pienākusi Viņa Svētības kancelejā.” Plašākus komentārus diakons par A. Bērziņa lūgumu nav sniedzis. Tajā pašā sakarā ziņu aģentūra citē citas konfesijas pārstāvi – Krievijas apvienotās evaņģēliskās ticības kristiešu savienības vadītāju, bīskapu Konstantīnu Bendasu, kurš uzskata, ka lēmums par vizītes pārcelšanu jāpieņem pašam patriarham Kirilam. “Ja baznīcas labumam šī vizīte ir nepieciešama tieši tagad, ir vērts to īstenot neatkarīgi no tā, kādas var būt sekas,” teica K. Bendass. Protestantu bīskaps arī uzsvēra, ka viņam kā garīdzniekam un kristietim citas valsts vadītāja ieteikumi neko nenozīmējot.
Plašākai sabiedrībai mazāk zināmais Krievijas Nacionālo ziņu dienesta portāls lūdzis komentēt situāciju Krievijas pareizticīgās baznīcas protodiakonam Andrejam Kurajevam, kurš Latvijas prezidenta rīcību sauc par dīvainu. Viņš skaidro, ka patriarhs Kirils neapšaubāmi ir laipns cilvēks un, ja viņam sakot, ka vizīte kādam var sarežģīt dzīvi, tad patriarhs, protams, to nedarīšot. “Tajā pašā laikā tas ir ļoti dīvaini, jo patriarhs Kirils nekādi nav piedalījies aktuālajā Ukrainas un Krimas tematikā. Nekādu paziņojumu, kas attaisnotu Krievijas varas aprindu rīcību un nosodītu Eiropas un Latvijas darbības, viņš nav izteicis,” sacījis A. Kurajevs, norādot, ka Latvijas pareizticīgie pilsoņi patriarhu gaidot ne jau tāpēc, lai runātu par aktuālo politisko darba kārtību, bet gan uz kopējām lūgšanām. “Tāpēc šāda pārāk intensīva politisko un reliģisko kontekstu jaukšana kopā man šķiet neadekvāta. Nemaz nerunājot par to, ka krīzes situācijā jāizmanto jebkura iespēja dialogam, kā, piemēram, bija 2008. gada augusta kara laikā, kad baznīca bija vienīgais kanāls dialogam starp Gruziju un Krieviju. Tādēļ es uzskatu, ka Latvijas prezidents ir vienkārši nepietiekami nobriedis politiķis,” rezumēja A. Kurajevs.
Savu viedokli par notikumiem Ukrainā patriarhs Kirils izteicis gada sākumā, kad Ukrainā norisinājās aktīvas demonstrācijas un toreiz intervijā aģentūrai “Rossija segodņa” apgalvoja: “Es lūdzos par Ukrainu, lūdzos par šo tautu. Es saprotu, ka pastāv nācijas sašķelšanās draudi.” Toreiz viņš apgalvoja, ka baznīcas pārstāvji nevar piedalīties politikā. “Baznīca nevar vērsties pie sabiedrības ar politiskām programmām. Kad uz barikādēm parādās garīdznieki, kas kūda cilvēkus, tā nav baznīcas vēsts,” toreiz teica patriarhs.
Latvijas Pareizticīgā baznīca nekomentē prezidenta A. Bērziņa lēmumu lūgt pārcelt patriarha Kirila vizīti.
