Kad sākat gatavoties Ziemassvētkiem? 0
Rūta Spīla, pensionēta medicīnas darbiniece: “Gatavoties sāku laikus. Jau pirms nedēļas ķēros klāt tuvinieku dāvanu gādāšanai. Man ir daudz radiņu, visus gribas iepriecināt, taču, tā kā līdzekļi nav tik lieli, lai varētu aiziet uz veikalu un pirkt visu pēc kārtas, nākas plānot un pirkumus pārdomāt. Ir jau grūti reizēm saprast, ko kuram dāvāt, bet katru gadu tomēr kaut kā izdodas savus mīļos iepriecināt. Domāju, plānošana atmaksājas. Tuvāk svētkiem noteikti rotāsim eglīti. Katru gadu pirms svētkiem arī sakopju māju, īpašu vērību veltot tai telpai, kurā uzņemu viesus. Tad ir laba sajūta. Protams, īsi pirms svētkiem domāju, kā garšīgi ciemiņus pacienāt. Pamatā galdā lieku tradicionālus ēdienus, bet katru gadu cenšos pagatavot arī kādus jaunus salātiņus, lai pārsteigtu mīļos. Savi 50 lati jau tāpat aizies dāvanās un aptuveni tikpat arī cienastā. Tāpēc arī parasti pirms svētkiem šo to iekrāju.”
Aleksandrs, biroja darbinieks: “Pagaidām par to vēl nedomāju. Gatavošanās process parasti notiek nedēļu pirms svētkiem, kad meklējam dāvanas, plānojam kādu pasākumu ģimenei. Reizēm aizejam uz kādu kafejnīcu jau pirms svētkiem. Tas rada tādu patīkamu izrāvienu no ikdienas. Domājam, protams, arī par to, ko ēdīsim svētkos. Atzīšos, reizēm ir grūtības saprast, ko ģimenes locekļiem uzdāvināt. Sevišķi tāpēc, ka šķiet – viņiem taču viss jau ir. Es neteiktu, ka tas rada stresu, taču vajag vairāk laika, lai izlemtu. Taču, tā kā svinam pareizticīgo Ziemassvētkus, par dāvanām palēnām varam sākt domāt decembra beigās, kad svētkus svin citas konfesijas. Tad arī veikali nav tik cilvēku pilni un mazāk rindu.”
Marta, projektu vadītāja: “Vēl negatavojos. Parasti tam pievēršos pirms pašiem Ziemassvētkiem. Nopērku eglīti, dāvanas, izdomāju, ko gatavot Ziemassvētku vakariņām un pusdienām. Tas, ka šīs lietas daru pāris dienas pirms svētkiem, man nekādu satraukumu nesagādā. Patlaban mani daudz vairāk satrauc tas, kā līdz gada beigām tikt galā ar darba pienākumiem. Parasti, kad esmu padarījusi to, rūpes par svētkiem ir tik patīkamas, ka ar prieku pārslēdzos no ikdienas pienākumiem uz Ziemassvētkiem un tas šķiet tīrais nieks. Nevajag dzīvot klišejās un sekot sieviešu žurnālos salasītiem standartiem, bet gan klausīties sevī. Sirdsbalss pati pateiks, ko kuram dāvināt svētkos. Tad arī var izvairīties no stresa par svētkiem. Vismaz man šāda pieeja darbojas.”
Jānis Lauciņš, uzņēmējs: “Darām to jau tagad. Sākam iepirkt eglīšu rotājumus un citas svētku dekorācijas, lai radītu patīkamu atmosfēru mājās. Arī dāvanu meklējumus sākām ļoti savlaicīgi. Patlaban principā visiem tās jau sagādātas. Šāda pieeja tāpēc, ka gribas izvairīties no lielajām ļaužu masām, drūzmas un garajām rindām, kas, tuvojoties Ziemassvētkiem, parasti veidojas lielveikalos. Taču droši vien tik un tā pēdējā brīdī attapsimies – kaut ko esam aizmirsuši nopirkt. Par to, ko likt svētku galdā, arī domājam pēdējā brīdī. Mums ģimenē ir deleģēts cilvēks – mazā māsa, kas noskaidro, ko katrs ģimenes loceklis vēlētos saņemt svētkos, vai arī vadās pēc saviem ieskatiem un iesaka kādas idejas pārējiem. Šī metode jau kādus gadus veiksmīgi darbojas, jo māsai ir laba intuīcija. Esam liela ģimene, tāpēc, lai visi viens otram sarūpētu dāvanas, ik gadu iztērējam līdz pat tūkstoš latiem. Tā ir liela nauda, tāpēc arī sākam iepirkt pārsteigumus laikus, lai nav vienā brīdī jāšķiras no tik lielas summas.”
Indars, brīvmākslinieks: “Pagaidām gatavojos svētkiem galvenokārt domās. Cenšos atcerēties, kur pērn esmu nolicis Ziemassvētku rotājumus. Lēnām domas virzās arī pie dāvanu saraksta. Jāmēģina vēl izzondēt, ko katrs vēlētos saņemt. Tas ir smalks un laikietilpīgs process – saprast, kā uzdāvināt to, kas tik tiešām nepieciešams. Turklāt katram jāatrod individuāla pieeja, lai to uzzinātu. Gatavas receptes, kā to izdarīt, man nav. Panika sākas nedēļu pirms svētkiem, tāpēc cenšos lielumu iegādāt jau laikus. Esmu pārliecināts, ka tie, kas teic, ka gatavošanās svētkiem viņus nesatrauc, melo. Svarīga pirms svētkiem ir arī noskaņas radīšana, un tas jau ir darbs ar sevi. Pirmssvētku laikā daudz domāju par mūžīgo. Der noskatīties arī kādu labu filmu. Par svētku ēdieniem gan domā vecākā meita, tāpēc šīs rūpes man, par laimi, iet secen.”
Fakti
* Turpinot iepriekšējos gados iedibināto tradīciju, vakar Valsts prezidents Andris Bērziņš ar kundzi kopā ar 17 ģimenēm no Latvijas pilsētām un novadiem iededza Ziemassvētku egli pie Melngalvju nama.
* Egles iedegšanas pasākumā piedalījās ģimenes, kas ar savu dzīvesveidu, uzskatiem un rīcību ir pelnījušas tikt īpaši godinātas.
