Uldis Šmits: Attiecības ar Krieviju – diplomātiskā procedūra, kurā katrs izliekas par idiotu 1
Pienāk dažādas ziņas par notikumiem “Baltijas telpā”. “Gazprom” meitasuzņēmums “Nord Stream 2 AG” 27. martā pavēstīja, ka saņēmis no Vācijas Federatīvās Republikas atbildīgajām iestādēm visas vajadzīgās atļaujas gāzes vada “Nord Stream – 2” izbūvei Vācijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas posmā. Arī atļauju saņemšanas process Krievijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā norit pēc grafika, paziņoja uzņēmuma preses dienests. Tekstā uzsvērta minētā cauruļvada absolūtā nepieciešamība Eiropas nākotnei, un ka tas “paaugstinās piegāžu drošību” un ir “pats ekonomiskākais un ekoloģiskākais” gāzes transportēšanas veids.
Vairākas Baltijas reģiona valstis, Ukraina un Eiropas Parlaments, kā zināms, apgalvo gluži pretējo – šis gāzes vads ir Kremļa ģeopolitisks projekts bez ekonomiska pamatojuma un neatbilst Eiropas Savienības pasludinātajiem mērķiem un principiem. Savukārt vides aizsardzības organizācijas (Pasaules dabas fonds, NABU jeb “Naturschutzbund Deutsch-land” un citi) visnotaļ apstrīd projekta “ekoloģiskumu”, un nesen šajā sakarā adresēja atklāto vēstuli kanclerei Angelai Merkelei. Tomēr Vācijas valdošās aprindas joprojām dēvē “Nord Stream – 2” par tīri saimniecisku darījumu, lai gan tāda nostāja sāk izskatīties jau pagalam dīvaini. Gandrīz ikvienam kļūst saprotams, ka tā ir izlikšanās, jo muļķu tēlošana vai miglas pūšana nav mūsdienu Vācijas amatpersonām pārāk raksturīga parādība. Trūkst iemaņu, tāpēc, piemēram, Angela Merkele, varbūt juzdamās drusku neērti, izvairās no gāzes tēmas plašākiem izklāstiem. Lielākoties tam nododas labi apmaksāti lobiji, tā sauktie “Putina izpratēji” un ierastā biznesa beznosacījuma piekritēji. Bet tas neliedz prasīt skaidrojumus un savu tiesu politiskās atbildības no oficiālās Berlīnes.
Nez vai vienkārša ģeogrāfiskā sakritība, drīzāk politiska likumsakarība bija Krievijas pieteikums par raķešu šaušanas pārbaudi Baltijas jūrā virs Latvijas un vēl pāris valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām. Bargie Rīgas ierēdņi esot izsaukuši Krievijas militāro atašeju, lai viņu informētu, ka “Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai”. Līdz šim nabaga atašejam laikam par to nav bijis ne jausmas, labi, ka Rīga pateica. Viņš tūlīt steigsies par to pastāstīt vēstniekam, tas savukārt ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, kuram ir piekļuve prezidentam Vladimiram Putinam… Var teikt: tāda ir ierastā diplomātiskā procedūra, kurā katrs izliekas par idiotu, kā nu prot, toties tā ir pārbaudīta un tradīcijās sakņota.
Bieži vien krīzes brīžos izlikšanās māksla zaudē jēgu. Un, kā sacījis literatūras klasiķis Albērs Kamī, nepareizi nosaukt lietas nozīmē vairot pasaules sāpes, taču mēs pastāvīgi turpinām to darīt. Aprautās tēzēs muldam par komunikācijas kanālu uzturēšanas nepieciešamību, sadarbību cīņā pret terorismu un visu pārējo. Bet tikmēr viss šis arsenāls tiek izmantots pret mums.
Tik ilgi, cik mēs to paciešam.
