Monika Zīle: Kļūdas publiska atzīšana raksturo briedumu un profesionālo līmeni 8
Bez šaubām, viens no aizvadāmā gada svarīgākajiem notikumiem ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecībā pieliktais punkts. Lai gan ēka, protams, savu tiešo uzdevumu pildīt vēl nav gatava, beidzot ir padarīts viss, lai reāli varētu ķerties pie plāniem par celtnes saturisko piepildījumu. Aplūkojot visas ar LNB būvi saistītās peripetijas daudzu gadu garumā, redzam vairākus acīs krītošus iemeslus, kas ievilcināja projekta īstenošanu un neglābjami sadārdzināja iznākumu. Redzams gan pie varas esošo savstarpējo nesaskaņu atspulgs, gan cenšanās iztapt kādai elektorāta daļai uz kārtējo vēlēšanu sliekšņa, bet cauri visam taustāmi vijas mūsu politiķu galvenā kaite – bailes pieņemt lēmumu tādā izpausmē, kas neizdošanās gadījumā liegtu paslēpties kolektīvās atbildības brikšņos un piespiestu atzīst kļūdīšanos. Nevairīties no skaudrā patiesības mirkļa ir liela drosme, kas raksturo cilvēka personības briedumu un profesionālo līmeni, un man šķiet būtiski, ka paraugs te dzimst kultūras vidē.
Varu tikai aptuveni iztēloties, ko nākamajā dienā pēc 21. martā notikušā Raiņa poēmas “Daugava” uzveduma pirmizrādes juta Valmieras Drāmas teātra (VDT) direktore Evita Sniedze, publiski paziņojot: diemžēl jāatzīst, ka iestudējums izrādījies sāpīga radoša neveiksme un repertuārā iekļauts netiks. Īsi, lietišķi, bez verbālu cilpu mešanas, taisnojoties, kādēļ Rūdolfa Blaumaņa 5. teātra festivāla atklāšanas izrādi nācās norakstīt, lai gan iestudēšanas gaitā presē vairākkārt bija stāstīts par ieceri savdabīgi atklāt Latvijas valsts un kultūras vēsturi un neizpalika atgādnes par “Daugavas” otro atnākšanu – poēma jau 1988. gadā spoži izskanēja uz Valmieras skatuves, piesakot arī Mārtiņa Brauna himnisko dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Uz šā fona atzīt neveiksmi ir divtik drosme. Nemaz jau nerunājot par iztērēto finansējumu un ikviena radoša kolektīva iekšienē tāpat pastāvošajām problēmām, ko direktores paziņojums sakāpināja un ar ko viņai turpmāk jādzīvo. Kā niansēs tas viss ticis šķetināts, drīkst vien minēt. Bet laikam jau atbilde rodama “Spēlmaņu nakts 2013” laureātu buķetē – valmieriešiem Gada labākā aktrise, Gada scenogrāfs un Gada latviešu autoru darba iestudējuma režisors. No šā balvu biruma arī secinājums: augstu latiņu uzstādījušie neatļaujas viduvējību. Tomēr ir jābūt vienam, kurš uzņemas atbildību par to rūpēties visās nozīmēs.
