Egils Līcītis: Tikai Šlesers mēms kā zivs 9
Laukumā sapulcētam un pēc attīroša gaisa slāpstošam pūlim lēmumos neķer vēju apdomīgais Valsts prezidents atteica, ka “Rīdzenes” sarunās iesaistītiem katram pašam jāuzņemas atbildība un jāskaidro rīcība ķepīgajā lietā.
Ieberzušās amatpersonas labprāt atsaucās civilās un militārās varas augstākajam priekšniekam, mazgādamies balti, kā nu kurš mācēdams. Turklāt Šlesera sarunbiedriem saradies daudz advokātu, kas pasniedz pa galošu pārim, lai reputācijā netaisni aptraipītie neiesēstos peļķē, bet tiktu pāri dubļu rāvai. Raugi, kad uz ielām un laukumiem sarodas kūdītāji pret sabiedrisko kārtību un drošību – kam tas izdevīgi? Kam vēl nepietiek ar Ģenerālprokuratūras slēdzienu, ka līdzīgas sarunas kā Šlesera istabaugšā varētu būt notikušas sieviešu klostera celles noslēgtībā starp virgīnām mūķenītēm, kuras nelieto – tikai pasapņo par vīrietisko orgānu, un ka oligarhi pilnīgi pareizi veikuši saimnieciski politiskas nodarbības. Tas nav izejmateriāls, ko likt Temīdas svaru kausos! Noklausītais taču nav politiski mirstamā vaina – kamdēļ kādam amatvīram atkāpties, ja kreditori atprasa vecus parādus? – pamāca dzīvesgudrais premjers (arī bijis Šlesera viesis), – pagājušajā gadsimtā 90. gados magnetofonos sarakstītais būtu ellišķi stiprāks čefīrs, salīdzinot ar vieglām viesnīcas tējas galda sarunām! Jādomā, premjeram, kurš zina par kolēģu apetīti, ir uztraucoši, no kādiem neparedzēto līdzekļu fondiem valdība segs izdevumus par arestēto ēdināšanu cietumā, ja izmeklēšanā atradīs “papildu apstākļus”.
Cits ZZS vadonis Krauzes kungs ir sašutis, kāpēc netiek atskaņots viss radiooperatoru viesnīcā nopeilētais! Ar pilnu datubāzi izģērbtu plikus melno duci politiķu, joprojām darbojošos personu! Bet no fragmentētas informācijas Krauze nevar saprast, ar cik augstas ticamības pakāpi tā ap štempelēta un vai nav zagta. Tikmēr Svētajos rakstos sastopami līdzīgi gadījumi, kad maldināšanas dēļ cietuši nevainīgi jēri.
Biteniekam varētu samiernieciski piekrist, bet, kad publikas ausij dos noklausīties citu politiķu koncertierakstus, tad par tiem arī cepsimies. Pašlaik galdā pasniegti šie uzkožamie – ēdīsim to, kas ir, nevis to, kā nav.
Kad taisnīguma aizstāvji līdz aizsmakumam sauc, ka nedrīkst auniem cirpt vilnu un neļaut pat ieblēties, lai aizstāvētos, smagu triecienu pārdzīvojušie nav zaudējuši runasspējas, un tikai Šlesers mēms kā zivs. Aivars Lembergs speciālā preses konferencē, līdzīgi kā sīpolam noloba kārtu pa kārtai, jau atsedzis savu nevainojamību. Ilgos prāvošanās gados rūdītais Aivars kļuvis tāds krimināltiesisko jautājumu eksperts kā meistarisks burvju mākslinieks. Kur ir fonoskopiskā analīze, ka publicētais nav falsifikācijas ziepju burbulis un Andreja Upīša spalvai piederošs teksts no literāriem avotiem? Un fonogrammas atšifrē ar runātājiem “Sieviete1”, “Vīrietis2”. Kad mācīti akustiķi neapgāžami pierāda, kam pieder noklausītā balss, pat tad protokolē iniciāļus AŠ, AL, un kur simtprocentīgi atpazīsiet Lembergu pēc iniciāļiem AL? Kamēr nav audioliecības, tikmēr dotā lasāmviela nahrenizējama vai vērta tik, cik defekācijas procesā dzirdamas skaņas. Tomēr ir eksperti mediķi, kas novērojuši, ka uz vecumu kungam drīzumā varētu atgriezties senā kaite, kas veselības stabilizēšanai liek ieģipsēties spranda rajonā.
Zemkopības ministrs apelējis iestādēs ar steigu izsniegt izziņu, cik skaidrs stikliņš ir pilsonis Dūklavs, kam ostā nav piederējusi ne pēda, ne desetīna zemes. Ar kādu ūdensvārdošanu Dūcītis nodarbojies sālsmaizē pie Šlesera, vēl nav skaidrojis. Bet jaunpiebaldzēns reabilitējams pat bez papīriem! Senči slātavieši tak gāja pie mērnieka cienīgtēva, orēs vezdami sviesta kubuliņu, sivēnu maisā, konjaka pudeli, lai administratīvi iemērītu zirņu lauciņu, pļaviņu uz kaimiņu robežām, un tāda nekustamā īpašuma darījumu kārtošana ir novadā iesakņojusies nemainīga tradīcija. Lūdzu, neliksim ar varu kungiem atzīties noziegumos, kādus tie nekad nav pastrādājuši!
