Patiesības cena 0
Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi nesen intervijā “Wall Street Journal” sacīja, ka vecajam eiropiešu “sociālajam modelim” ir pienācis gals. It kā nekas pārsteidzošs, bet, šķiet, pirmo reizi tik augsta ranga amatpersona to pateica bez aplinkiem – skaidri un gaiši.
Kas, protams, nenozīmē, ka Rietumeiropa tuvākajos gados iegrims nabadzībā, kādai joprojām pakļauta lielākā daļa pasaules, taču pilnīgi noteikti, ka nākamajai paaudzei nāksies maksāt par priekšteču kļūdām un alkatību un politiķu neizlēmību. Un tas būs jādara neatkarīgi no tagadējās eirozonas saglabāšanas vai izzušanas. Arī neatkarīgi no tā, kuras partijas atradīsies pie varas. Zināmā mērā Eiropas Centrālās bankas vadītāja pateiktais bija mājiens sakarā ar drīzajām vēlēšanām Grieķijā un Francijā, kā arī nākampavasar – Itālijā.
No mūsu pozīcijām šo Eiropas Savienības tuvākā laika perspektīvu sarunā ar “Latvijas Avīzi” jau iezīmēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Proti, “to, ko “sliktā” Latvijas valdība paveica iepriekšējos gados, samazinot izdevumu daļu budžetā, lielākā daļa Eiropas valstu darīs patlaban. Cilvēki būs ielās, Eiropas tautsaimniecība bremzēsies. Mums slimība agrāk sākās, agrāk to izslimojām, tāpēc patlaban varam domāt par izaugsmi.” Arī vairāki politiķi ir mudinājuši padarīt ekonomikas izaugsmi par nāciju vienojošu lietu. Taču iekšpolitiski tam ir nepieciešami vismaz pāris priekšnoteikumi – skaidra galveno attīstības virzienu noteikšana un partijisko vai personisko interešu pakārtošana nacionālajām interesēm. Otrais nosacījums drīzāk ir pastāvīgi pārvarams šķērslis, jo Latvijai pietrūkst tā, ko dēvē par konstruktīvu opozīciju. Un viena daļa opozīcijas ideoloģiski sakņojas nevis Rietumu, bet citā ģeopolitiskajā telpā, kaut gan, izmantojot ekonomisko krīzi, sevi piesaka ar falši sociāldemokrātiskiem lozungiem.
Tiesa, minētie lozungi ir pārāk uzkrītoši atšķīrušies no ES īsto sociāldemokrātu valdību īstenotās neizbēgami sūrās politikas. “Saskaņas centrs” ļeņiniski sauca iet pa citu ceļu, tomēr pēc 10. Saeimas vēlēšanām palika ārpus valdības.
Jānis Urbanovičs toreiz radio “Baltkom” stāstīja, ka premjers Valdis Dombrovskis, pildot starptautisko aizdevēju prasības, vispār “sevi ir padarījis par apsmieklu pasaules acīs”, ka pats “Starptautiskais valūtas fonds patiesībā ir šokā” tādas nepretošanās dēļ un “ka latviešu vēlētājs, kas šodien nebalsoja par mums, saprot, ka kļūdījies, nebalsojot par mums”. Bet latviešu vēlētājs visumā turpināja kļūdīties un negribēt “Saskaņas centru” valdībā arī pēc 11. Saeimas vēlēšanām (kaut “SC” bija gatavs mesties kopā ar visiem “trakajiem liberāļiem”). Tāpēc politapvienība atriebās Latvijas valstij, aktivizējot referendumu par krievu valodu. Ļoti iespējams, ka tāda šantāžas taktika tiks piekopta arī turpmāk, un būs gan sociālo solījumu burkāni, gan kāds “plāns B” varbūt kārtēja referenduma formā, vienalga – par pilsonības nulles variantu vai par šņabja tirgošanu pēc desmitiem vakarā. Un tieši finanšu jomā “Saskaņa” atkal parādīsies kā cīnītājs par “Latvijas neatkarību no ES”.
No Eiropas tēmas diskusijās ar burkānu solītājiem nevajadzētu vairīties. Gluži pretēji – jebkura norise jāuzlūko saistībā ar Eiropas Savienībā un vēl plašākā mērogā notiekošo. Turklāt Latvija nav vientuļa sala vai Norvēģija, tādēļ mūs gaida ne tikai ekonomiskas dabas problēmas vien, kas šaurākā izpratnē izpaudīsies kā tā saucamās Eiropas naudas gādāšana un izlietojums. Gaida arī politiski pārbaudījumi, kādi izriet no paredzamajām pārmaiņām. ES pilsoņi arvien skaļāk iebilst pret demokrātijas deficītu viņus skarošo lēmumu pieņemšanas mehānismā, kas krīzes apstākļos jau sāka atgādināt lielvalstu politiķu, konkrēti, “Merkozī” diktātu. Tajā pašā laikā no lielvalstīm, īpaši no Vācijas, tiek prasīta enerģiska rīcība. Krīze atklāja patiesību, ka ES politiskā uzbūve ir tikusi atstāta pusratā jeb stadijā, kas visus šķietami apmierināja. Tagad būs jāizdara izvēle – vai nu konstrukciju daļēji demontēt, atstājot varbūt tikai pamatus, vai celtni pabeigt. Baltijas valstīm jāizmanto vēsturiska iespēja tajā piedalīties.
