FOTO, VIDEO: Patiesībai par Salaspils nometni ir vērtība 17
Vakar Kara muzeja konferenču zāle ļaužu pieplūduma ziņā bija tuva savas ietilpības robežām – tur noritēja izdevniecībā “Lauku Avīze” nule iznākušās vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941 – 1944” atvēršanas pasākums.
Grāmatas atvēršana bija pieskaņota Starptautiskajai holokausta dienai un notika visaugstākajā līmenī – ieradās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja un šobrīd arī Valsts prezidenta pienākumu pildītāja Ināra Mūrniece, Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji, ārvalstu diplomāti, dažs Saeimas un Rīgas domes deputāts, vēsturnieki, bijušie Salaspils ieslodzītie vai viņu radinieki un vēl kupls interesentu skaits, jo, kā jau sagaidāms, interese par 431 lappusi biezo grāmatu ir liela. Tas ir pirmais Salaspils nometnei veltītais akadēmisko vēsturnieku darbs, kurā mēģināts uz lietu paraudzīties objektīvi, neko nemaidzinot un reizē nepārspīlējot.
Amatpersonu uzrunas lielākā vai mazākā mērā bija veltītas jaunās grāmatas lomai kopš padomju laikiem pastāvošo izdomājumu un mītu izskaušanā. Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece uzsvēra, cik svarīgi, lai vēstures stāsti un stāsts par Salaspils nometnes traģiskajiem notikumiem balstītos faktos un dokumentos: “Šī grāmata dzēš šodienas propagandā pret Latvijas valsti ļoti aktīvi tiražētus mītus. Diemžēl, šodienas situācijā vēsture kļuvusi par cīņas lauku arī starptautiskajā politikā.” Ņemot vērā “mūsu blakus esošajā valstī” notiekošo padomju totalitārisma noziegumu attaisnošanu, “vēsturiskā patiesība šodien iegūst arvien lielāku svaru”. Pasākumā nolasītajā premjeres Laimdotas Straujumas uzrunā tika pieminēta vēsturnieku loma sabiedrības apziņas veidošanā, bet attiecībā uz Salaspils nometnes vēstures padomju versiju norādīts, ka to “nožēlojamā kārtā turpina tiražēt tie, kam patiesība nav vērtība”. Savukārt Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars atgādināja, ka Salaspils pašvaldība un Daugavas muzejs sadarbībā ar Okupācijas muzeju turpina darbu pie Salaspils memoriāla jaunās ekspozīcijas, un aicināja sniegt tās tapšanā kā morālu, tā materiālu atbalstu.
Ar Salaspils novada pašvaldības un Latviešu fonda atbalstu izdotā grāmata rakstīta populāri, bet reizē ir akadēmiska, jo tai dots avotu un literatūras saraksts un raksturojums, personu rādītājs. Darba recenzenti ir Andrievs Ezergailis un Aivars Stranga – holokausta un Otrā pasaules kara vēsturē ļoti zinoši speciālisti. Par autoru nopietno pieeju liecina pamatīgais avotu saraksts, ar kādu var lepoties reti kurš Latvijā gaismu ieraudzījis vēstures pētījums. Dokumentāras liecības vēstījumam par Salaspils nometni meklētas un atrastas ne vien Latvijas arhīvos, muzejos un privātpersonu kolekcijās, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Polijas, ASV dokumentu krātuvēs. Turklāt ne jau tikai pa vienai katrā valstī. Piemēram, Vācijā pētnieki ielūkojušies Federālajā arhīvā Berlīnē un tā nodaļā Ludvigsburgā, militārajā arhīvā Fraiburgā un Hamburgas arhīvā. Tam klāt nāk vairāku desmitu agrāko nometnes ieslodzīto atmiņas un vēstules.
Šādas grāmatas nepieciešamība ir akūta, jo būtu grūti atrast vēl kādu tik jūtīgu un reizē arī tik biezu mītu un nepatiesību slāni pārklātu Latvijas nesenās vēstures epizodi kā Salaspils nometne. Jā, varētu sacīt, ka latviešu sabiedrība no tās līdz šim it kā atgrūdusies, neuzskatot to par “savu”. Liela loma tādas pozīcijas veidošanā bijusi padomju propagandas gadiem. Padomju okupācijas vara par Salaspili pēkšņi atcerējās tikai 60. gadu sākumā un tūdaļ sāka producēt un tiražēt leģendas režīmam piemītošajā līdz absurdam novestu pārspīlējumu stilā. Tad parādījās stāsti par “gāzes kamerām”, 100 tūkstošiem Salaspilī nogalināto, nāvessodiem “katru dienu”, medicīniskajiem eksperimentiem un tamlīdzīgi. Laikam ideologiem toreiz šķita, ka ar aptuveni 2000 upuriem (pēc mūsdienu aplēsēm) nometnes pastāvēšanas gaitā un vēl ap 1000 nometnes celtniecības laikā bojāgājušo ebreju būs par maz, lai sabiedrība aptvertu šīs nacistu ierīkotās ieslodzījuma vietas brutalitāti un necilvēcīgo režīmu. Un pavisam ķecerīgi būtu bijis atzīt, ka vairākums ieslodzīto nāca nevis no padomju pretošanās kustības dalībnieku aprindām, bet bija pavisam citādi klasificējami ļaudis, to vidū latviešu un igauņu leģionāri, latviešu, lietuviešu un poļu nacionālās pretošanās kustības aktīvisti. Viens no grāmatas autoriem Kārlis Kangeris pasākumā atgādināja, ka Salaspils nometne nebūt nebija lielākā nacistu iekārtotā Latvijā – lielākā bija Mežaparkā jeb Kaizervaldē. Tā patiešām bija oficiāla koncentrācijas nometne ar piecreiz lielāku ieslodzīto skaitu – 11 tūkstošiem ebreju. Arī karagūstekņu nometnēs Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valkā bijis aptuveni tikpat ieslodzīto. “Kāpēc padomju laikā tieši Salaspils nometne tika padarīta par visu nacistu pastrādāto ļaunumu un zvērību simbolu, nav īsti skaidri nosakāms,” sacīja vēsturnieks.
Nav brīnums, ka viens no grāmatas izdošanas rosinātājiem ir Latvijas ĀM – ne tikai daļa Latvijas sabiedrības joprojām turas pie padomju laikā paustā, pie tā turas arī mūsdienu Krievijas propaganda. ĀM skatījumā “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” palīdzēs informēt un skaidrot Latvijas vēstures jautājumus pasaulē. Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums neslēpj, ka grāmatas tulkošana angļu, vācu un krievu valodā atzīta par lietderīgu. Tiesa, pagaidām ieinteresēti partneri, kas varētu tulkošanas darbu atbalstīt, vēl tikai tiek meklēti. Jāpiebilst, ka uz pasākumu ar ĀM gādību bija aicināti arī ārvalstu diplomāti un daļa runātā tika dublēta angļu valodā. Eihenbaums informēja, ka zālē redzējis ap 15 valstu vēstniekus vai rangā nedaudz zemākus vēstniecību pārstāvjus. Kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas vēstniecībām, tad Kara muzeja zālē neesot manīts neviens no šo valstu pārstāvniecībām. Kādu zemāka ranga ierēdņu klātbūtni Eihenbaums tomēr neizslēdza.
Monogrāfija stāsta par Salaspils nometnes rašanos, celtniecību, pārvaldi, ieslodzītajiem, dienas kārtību, darbu, represijām un nometnes likvidēšanu. Bagātais atmiņu, dokumentu un liecību, kā arī fotomateriālu klāsts ļauj katram ieskatīties tālaika notikumos.
