“LA” aptauja: Vai jūtaties droši par savas daudzdzīvokļu mājas stāvokli? 0
Biruta Šeldere Limbažos: “Viena lieta, ka Valsts kontrole ceļ trauksmi par dzīvojamo namu stāvokļa pasliktināšanos un paziņo, ka daudziem ir bīstami mājokļi, pavisam cita – ka iedzīvotāji nevar atļauties apsaimniekošanas maksas tādā līmenī, lai varētu veikt nepieciešamos remontdarbus.
Dzīvoju četrstāvu namā, man ir neliela pensija. Mājā dzīvo arī citi veci cilvēki. Taču arī jaunās ģimenes, kam ir mazi bērni, jūt līdzekļu trūkumu. Ēkas pagrabā no vecām caurulēm sūcas ūdens, vajadzētu nomainīt ārdurvis un veikt citus darbus, bet kur lai ņem naudu?”
Mārtiņš Priede Ventspils novadā: “Dzīvojam pusgadsimtu vecā ķieģeļu mājā, un tā ir mūsu priekšrocība – citās vecās bloku mājās stāvoklis ir sliktāks, jo bieži vien, ja nav pietiekama apsaimniekošana, bloki “staigā”, rodas spraugas, un tad arī mitrums un pelējums ir klāt. Citas nelaimes arī. Droši vien mums arī nāktos žēloties, ka nejūtamies droši, ka veselībai slikti dzīves apstākļi, ja vien gadu garumā paši nebūtu rūpējušies, lai ēku remontētu un uzturētu kārtībā.
Dzīvoju pēdējā stāvā, nācās pašam siltināt griestus, taču, kad izlasīju, kā to dara Zviedrijā, vajadzēja siltināt vēl otru reizi. Ja nesiltinātu, tad ar pašreizējo apkuri temperatūra dzīvoklī turētos tikai knapi virs desmit grādiem. Ar visām no tā izrietošām sekām. Ja visu gaidītu no apsaimniekotāja – oi, oi, oi! Pašiem arī kas jādara!”
Viktors Peilāns Rēzeknes novadā: “Labi, ka nav liela sala, izsaltu cauri gala siena un stūri. Māja veca, stāvoklis bēdīgs. Patiesībā vecās padomju laiku daudzdzīvokļu mājas būtu jājauc nost, bet tad nāktos rakt bunkurus, jo jaunu māju celtniecības programmas nav. Runas jau skan, ka vajadzīga valsts politika, lai nelabvēlīgo situāciju risinātu, bet pie mums jau nekad par runāšanām tālāk netiek.”
Vai jūtaties droši par savas daudzdzīvokļu mājas stāvokli?
