Patiesība par prostatas un dzemdzes kakla vēža izmeklējumiem 0
Valsts reizi trīs gados sievietēm sūta uzaicinājumu veikt dzemdes kakla skrīningu, bet vīriešiem par prostatas vēža profilaksi jāparūpējas pašiem.
Prostatas vēzis
Prostata ir valrieksta lieluma dziedzeris, kas atrodas pie taisnās zarnas zem urīnpūšļa un pasargā un baro spermas šūnas.
Vecāka gadagājuma vīriešiem prostata dažkārt turpināt augt, līdz izraisa labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH). Tā ir problēma, kas liek biežāk doties uz tualeti un rada sāpes urinēšanas laikā. Prostata var iekaist infekcijas vai citu iemeslu dēļ, un tad slimību dēvē par prostatītu. Šajos gadījumos ārstēšana ir vienkārša.
99% prostatas šūnu veido šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Kad tiek bojāta šo šūnu DNS, deformācija liek uzvesties pretēji normāliem apstākļiem – tās kļūst agresīvas, sāk nekontrolējami augt, un veidojas audzējs.
Prostatas vēzi var pārmantot, taču ģenētiskas pārbaudes pagaidām nav pieejamas.
Lai audzēju laikus atklātu, pēc 50 gadu vecuma katram vīrietim reizi gadā jāapmeklē urologs, bet regulāras pārbaudes jāsāk jau 40–45 gados, jo vairākumā gadījumu prostatas vēzis aug ļoti lēni un pat desmitiem gadu nerada sūdzības.
Ārsts regulāri jāapmeklē arī pēc LPH operācijas. Ja prostatu neizoperē pilnībā, atlikušajā daļā var veidoties ļaundabīgs audzējs. Agrīnās stadijās to iespējams pilnībā izārstēt.
“Veselības centra 4” urologs Dainis Ģīlis uzsver, ka sāpes mugurā un gūžās, vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās, grūtības ar zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos var liecināt par dažādām slimībām, taču, kad vēzis ir ielaists, šādi simptomi ir arī audzēja metastāzēm.
Pirmās vizītes laikā ārsts iztaujā pacientu par sūdzībām, vispārējo veselības stāvokli, iepriekš pārciestajām slimībām, operācijām, lietotajiem medikamentiem un veic prostatas specifiskā antigēna (PSA) testu – asinsanalīzi.
Citkārt izmanto digitāli rektālo izmeklēšanu – prostatu pārbauda ar pirkstu caur taisno zarnu. Ar šo metodi dažreiz var atklāt vēzi pat vīriešiem ar normālu PSA līmeni un noteikt, cik plaši tas izplatījies un vai pēc ārstēšanas nav atgriezies. Taču pacients no šā izmeklējuma drīkst atteikties, ja viņam tas ir nepieņemami vai sāpīgi.
Ja analīžu rezultāti rada aizdomas par audzēju, nepieciešama priekšdziedzera biopsija (audu paraugu paņemšana).
Scintigrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse u.c. papildmetodes palīdz noskaidrot vēža atrašanos un izplatību.
Audzēju konstatējot laikus, var pilnībā izārstēties vai kontrolēt slimību. Ja nepieciešama operācija, piemēro metodes, kas ārstēšanos padara vienkāršu un atgriešanos dzīvē – ātrāku.
Dzemdes kakla vēzis
Dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV). Audzējs attīstās 10–15 gadu laikā no inficēšanās brīža, tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri veikt izmeklējumus, lai noteiktu, vai audos nav notikušas pārmaiņas.
Sākumā dzemdes kakla vēža simptomus un traucējumus sieviete var nejust vairākus gadus, tāpēc imunizācijas valsts programmā iekļauta vakcinācija visām 12 gadu vecām meitenēm, kamēr nav sāktas dzimumattiecības. Potēties iesaka arī sievietēm pēc dzimumdzīves sākšanas, jo ar HPV var inficēties visā seksuāli aktīvās dzīves laikā. Vakcinācija gan neaizstāj profilaksi un nemazina seksuālās higiēnas nozīmi.
Ārstu apmeklējot regulāri, pārmaiņas konstatē jau pirmsvēža saslimšanas stadijā. Ja audzējs ir attīstījies, var sākties asiņošana un parādīties nepatīkama smaka no dzimumorgāniem.
Viens no pamanāmiem simptomiem ir asiņošana pēc dzimumakta, starp menstruācijām un menopauzes laikā.
Dzemdes kakla citoloģiskais jeb šūnu izmeklējums ieteicams vismaz reizi trīs gados. Ja analīžu rezultāti uzrāda pārmaiņas, jāveic kolposkopija – papildizmeklējums, kas ļauj pārbaudīt dzemdes kaklu palielinājumā, paņemt bojātos audus un izpētīt vēl precīzāk.
“Capital Clinic Riga” ginekoloģe Ieva Daize mierina, ka pārmaiņas dzemdes kakla šūnās vēl nenozīmē, ka tas ir ļaundabīgs process. Ārstēšana atkarīga no audu bojājuma plašuma, pakāpes un dziļuma. Ja analīzes uzrāda vēža šūnas dzemdes kaklā, jāvēršas pie ginekologa, kurš specializējas onkoloģijā.
Ja slimību diagnosticē laikus, tā veiksmīgi padodas ārstēšanai un sieviete spēj iznēsāt un dzemdēt bērniņu.
Padomi
• Vīriešiem urologs jāapmeklē, ja ir asiņu piejaukums urīnā, sāpīga, bieža vai apgrūtināta urinācija, arī naktīs, lēkmjveida sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā, izdalījumi no urīnkanāla, sacietējumi, sāpīgi vai nesāpīgi veidojumi sēkliniekos. Arī erektilā disfunkcija var būt nopietnas saslimšanas simptoms.
• Sievietes ar HPV vīrusu inficējas seksuālo attiecību laikā un pat ar intīmu ādas saskari dzimumorgānu apvidū. Prezervatīvs risku samazina, taču negarantē pilnīgu drošību.
