Aivars Eipurs: Patiesība mēdz nedzimt 7
Pirms kāda laika, starptautiskā mediju kluba “FormatA3” uzaicināts, Rīgā viesojās krievu dzejnieks Jurijs Kublanovskis. Savulaik pazīstams disidents, 60. gadu vidū viens no literātu grupas “СМОГ” (atšifrējums tulkojumā: drosme, doma, tēls, dziļums), pazīstamākajiem dalībniekiem. 1982. gadā bijis spiests uz astoņiem gadiem emigrēt. Labi pazinis Solžeņicinu, Brodski, kurš Ņujorkā arī novedis līdz izdošanai Kublanovska pirmo dzejoļa krājumu. Tiktāl, kā saka, visu cieņu.
Bezgaumīgi un jau aizdomīgāk izklausījās Kublanovska teiciens par to, ka franču rakstnieki Flobērs un Mopasāns salīdzinājumā ar krievu dižgariem esot kā kucēni. Lielkrievnieciskums? Laikam gan, jo, vaicāts par Andreja Zvjaginceva filmu “Leviatāns”, viņš, pretēji jautātājai un Krievijas kultūras ministram, nenoliedza, ka viņam būtu pazīstami līdzīgi cilvēki realitātē, taču nosodīja režisoru par to, ka tas izpaudis, ka konflikta situāciju kā tādu “noskatījis” ASV un to pārnesis uz Krieviju. It kā tas būtu zem krievu cilvēka goda – kaut ko aizgūt no Amerikas. Kā lai te, pretēji tam, neatceras dokumentālu filmu par krievu šaha lielmeistaru Botviņņiku un viņa iesaistīšanos informācijas tehnoloģiju izpētē (šeit domāta tieši datoru radīšana) PSRS laikā. Proti, padomju varasvīri kādā brīdī pieņēmuši lēmumu šāda veida sacensību neturpināt, bet rezultātu vēlāk vienkārši paņemt no ASV.
Nu, lūk, un drīz pēc tam sekoja pārsteigums. Pirms tam dzīvesstāstā vairākkārt uzsvērdams savu godīgumu un krietnumu, Kublanovskis uz jautājumu, kā viņam patīk Putins, atbildēja, ka Putina ārpolitiku viņš noteikti vērtē… pozitīvi, un to pat atkārtoja vairākas reizes. Bet ko tad es gaidīju? Kaut ko citu? Tas taču nav nekas īpašs, jo arī ar prāvu intelektu apveltīta krievu cilvēka arhetips ir impēriskā domāšana. Ģeržava taču – kāds vārds, ieklausieties! Mēs to tulkojam “lielvalsts”, taču ir nianses, kas nāk no darbības vārda “ģeržaķ”. Tādi cilvēki, kāda bija, piemēram, Valērija Novodvorska, ir izņēmums. Lai arī mums vēl atmodas laikā likās, ka visiem krievu rakstniekiem gan jābūt mūsu pusē. Toreiz pat emigrācijā dzīvojošie krievu rakstnieki pret Latvijas neatkarības centieniem izturējās dažādi. Portāla “delfi.lv” vadītājs Ingus Bērziņš raidījumā “Skats no malas” pamatoti norādīja, ka Krievijas vēstnieka Latvijā Vešņakova izturēšanās un pozīcija ir pilnīgi adekvāta tās valsts interesēm, kuru viņš pārstāv. Tās ir muļķīgas fantāzijas domāt, ka būtu reāli, ja viņš kādā neformālā sarunā pēkšņi teiktu: “Zini, es jau vispār sirdī esmu par latviešiem, bet mani darba pienākumi spiež…” Tādi bet, protams, rafinētāki vai arī sirdi plosošāki teksti drīzāk piestāvēja latviešu kolaboracionistiem padomju laikā, tostarp rakstniekiem un dzejniekiem, kuri kopā ar PSKP biedra karti un amatiem baudīja visus no tā izrietošos labumus.
Te nav ne miņas no senās Grieķijas, kur filozofu strīdos dzima patiesība. Šodien meli mūs izskolo visaugstāko politisko galotņu līmenī, nemaz nerunājot par tādiem “sīkumiem”, kurš no Latvijas valsts patriotiem melo – Šlesers vai Šķēle – vai arī kāpēc vēl ilgi pirms tam nošāvās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš. Mediji jau veselu gadu pasaulē reproducē Krievijas administrācijas melus par Krievijas karaspēka ne-klātbūtni Ukrainas notikumos. Tāpat par Ņemcova slepkavības izmeklēšanu. Arī mūsu mājās meliem ir ļoti garas kājas, vienalga, vai tas skartu prezidenta priekšvēlēšanu laiku, vēlēšanu sistēmu un gausumu likumdošanas izmaiņās, gadiem ilgo KNAB vadības “sadzīvošanas” jautājumu vai arī pašu jaunāko hitu – tieslietu ministra jaukšanos LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbā.
Dievs, nedod mums prezidentu, ar kuru Igaunijas prezidents atkal kopā ēdīs Rūjienas saldējumu! Varētu attiecīgo Ilvesa izteikumu uztvert kā komplimentu, ja vien neienāktu prātā, ka diez vai viņš līdzīgā veidā definētu savas attiecības ar Vairu Vīķi-Freibergu, ja prezidente šobrīd būtu viņa.
Vieglāk ir tiem, kuri Dieva mieru nudien liek augstāk nekā cilvēka prātu un saprašanu. Citādi – Kublanovska minētā Putina pozitīvā ārpolitika ienes korekcijas smadzeņu daivās.
