“Patiesībā ir vēl sliktāk!” Rajevs par okupantu spiedienu kara laukā 0
“Patiesībā ir vēl sliktāk! Tas spiediens no Krievijas puses, ko mēs visu laiku redzējām Donbasā un citur, ir vēl lielāks, īpaši salīdzinot ar situāciju Dienvidos, pēc tam, kad tika ieņemta Vugļedaras pilsēta,” TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” stāsta Igors Rajevs, Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), IeM parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis.
Tuvojoties rudenim un ziemai, Krievijas karaspēks steidzas ar savām operācijām Ukrainā.
Oktobra beigas un novembris var nākt ar lietus periodiem, kas būtiski ietekmēs visas militārās operācijas, tāpēc ir izskaidrojami krievu centieni steigties frontē.
“Savukārt ukraiņu darbībās redzams, ka tā kādā vietā atdod pozīcijas. Vai tā ir apzināta rīcība, vai rezultāts Krievijas spēku spiedienam – nav zināms. Ņemot vērā Krievijas tehnikas zaudējumus, iespējams, tā ir ukraiņu taktika, proti, kāpjamies atpakaļ, bet maksimāli nodarām Krievijas karaspēkam zaudējumus,” iepriekš uzsvēris Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Uz norādi, ka rudens un ziemas apstākļi ietekmēs arī Ukrainas spēku operācijas, Slaidiņš atbildēja, ka aizsargāties ir vieglāk, nekā uzbrukt. Patlaban redzams, ka ukraiņi vairāk aktīvi ir Kurskas apgabalā, bet Donbasa telpā iniciatīva pieder Krievijas spēkiem.
“Krievi nevar bezgalīgi uzbrukt, jo kaut kad vajadzēs apstāties, un, iespējams, patlaban ir tas posms, kad viņi mēģina izspiest maksimumu no savām vienībām,” uzsvēra eksperts.
Vaicāts, vai Ukrainas spēku iebrukšana Kurskas apgabalā ir atstājusi vērā ņemamu ietekmi uz abu karojošo pušu operācijām, eksperts atbildēja, ka patlaban nav īsti zināms, kāds ir Ukrainas ģenerālštāba plāns, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir teicis, ka šī Ukrainas operācija ir devusi morālu ieguldījumu, jo pēc ilgāka laika ukraiņi spējuši pāriet uzbrukumā un iebrukt Krievijas teritorijā.
“Īstais iemesls šim uzbrukumam varbūt būs zināms kaut kad nākotnē, tomēr jebkurā gadījumā Krievija bija spiesta pārdislocēt būtiskus spēkus. Līdz ar to ir sava pievienotā vērtība,” piebilda eksperts.
Slaidiņam ir arī pārliecība, ka agri vai vēlu, bet Rietumvalstis atļaus Ukrainai izmantot piešķirtos ieročus dziļāk Krievijas teritorijā. “Atcerēsimies, ka tāda pati epopeja bija ar artilērijas raķešu sistēmu “Himars”, lidmašīnām “F-16″, tankiem. Diemžēl, tas velkas garumā,” piebilda Slaidiņš.
Komentējot nesen Krievijas diktatora Vladimira Putina parakstīto dekrētu, kas paredz no šī gada oktobra līdz decembrim iesaukt armijā 133 000 Krievijas pilsoņus, Slaidiņš norādīja, ka tas ir rudens iesaukums, lai palielinātu obligātā dienesta karavīru skaitu. Šādi iesaukumi ir divas reizes gadā, un tas ir pilnīgi normāli. Prakse gan liecina, ka pēc apmācības šiem iesauktajiem tiek piedāvāts slēgt līgumus un doties karot uz Ukrainu.
“Krievijas propagandas raidījumos jau var redzēt, ka sakarā ar Ukrainas iebrukumu Kurskā nepieciešams iesaistīt obligātā dienesta karavīrus. Bet tas būtu ļoti nepopulārs lēmums ņemot vērā, ka karš Krievijā paliek ar tādu drūmāku noskaņojumu. Motivācija karošanai patlaban ir nauda, bet obligātajam dienesta gadījumā tas tā nebūtu,” uzsvēra eksperts.
