“Patiesībā gadu desmitiem situācija ir nevis uzlabota, bet grauta!” Tiesībsargs par valdību 104
“Ne pirmo reizi pētām jauniešu atkarības. Nopietni tagad tam pieslēdzāmies, jo mediķi zvanīja nopietnus trauksmes zvanus, jo pieaug pārdozēšanas un nāves gadījumu skaits,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka tiesībsargs Juris Jansons.
Svarīga ir jēgpilna prevencija, ārstēšana un rehabilitācija.
“Mūsu ziņojumā ir attēlota reālā situācija. Intervējām arī jauniešus, kuri sistemātiski, gadiem ilgstoši narkotikas ir lietojuši. Šobrīd situācija ir traģiska un bezcerīga. Traģiska tāpēc, ka atkarīgo skaits pieaug, bezcerīga tāpēc, ka ierēdņi un politiķi gadu no gada visu laiku kaut ko vāvuļo un gudri spriedelē, bet patiesībā gadu desmitiem situācija ir nevis uzlabota, bet grauta!” viņš norāda.
Tiesībsarga biroja ziņojumā arī norādīti desmit trūkumi normatīvajos aktos, un ministrijām sniegti vairāk nekā 30 ieteikumi.
Pirmkārt, normatīvajos aktos nav skaidrojuma terminam “obligāta ārstēšana”. Obligātā ārstēšana nav noteikta veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos, bet tā ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likumā un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabinets (MK) noteikumos.
Otrkārt, obligātās ārstēšanas regulējums ir pretrunā Ārstniecības likumā noteiktajam, ka atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi, un likumā noteiktajām ārsta tiesībām atteikties no turpmākas jaunieša ārstēšanas.
Veselības ministrijai sniegti 20 priekšlikumi. Ministrija aicināta novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka attiecībā uz bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips nevis bērna labāko interešu prioritātes princips.
Tāpat ministrija aicināta nodrošināt izmaiņas, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par bērnu, kurš apreibinošu vielu ietekmē ir nonācis ārstniecības iestādē gan ambulatori, gan stacionārā.
Savukārt Labklājības ministrijai sniegti 11 priekšlikumi. Ministrija tiek aicināta nodrošināt, ka valstī ir pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai no atkarību izraisošiem procesiem.
Tāpat ir jāuzlabo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamība visā valsts teritorijā, kā arī jānodrošina atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Jau vēstīts, ka pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021.gadā ārstējās 146 bērni, 2022.gadā – 167, bet 2023.gadā – 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021.gadā saņēma 743 bērni, 2022.gadā – 898, bet 2023.gadā – 1049 bērni.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2023.gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ sasniedza 217 gadījumus, no tiem 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē, alkohola lietošanas dēļ – 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārstniecības iestādē. Kopumā gada laikā 805 bērni apreibinošu vielu lietošanas dēļ neatliekamā kārtā nogādāti ārstniecības iestādē veselības stāvokļa novērtēšanai.
