Diāna Jance: Patiesi dižens pienesums 0
Skatoties Eiropas kartē, daļai Latvijas iedzīvotāju ir pavisam skaidrs, ka Eiropas centrs atrodas tieši ap mūsu galvaspilsētu Rīgu. Taču var arī mēģināt sevi iztēloties gan kā austrālieti, gan kā amerikāni vai pat japāni – arī viņiem taču liekas, ka pasaules centrs atrodas tieši tur, kur viņi dzīvo. Ir pat manītas, mūsuprāt, ačgārnas pasaules kartes, kurās Austrālijas kontinents uzzīmēts ekvatora augšējā puslodē un Eiropa atrodas kaut kur zemu lejā… Viss ir tāds, kā mēs paši to iztēlojamies un saredzam, sajūtam. Lielāko tiesu gan jāsaka, ka dažādajām Austrumeiropas tautām liekas, ka dzīvojam lielās pasaules dziļā nomalē.
Reizēm no malas var vērīgāk ieskatīties un pamanīt kopsakarības. Somijas lielākās avīzes “Helsingin Sanomat” Baltijas jūras valstu korespondents Jusi Niemelainens ievērojis saistību – tieši no Austrumeiropas cēlusies liela daļa no visas pasaules 20. gadsimta radošo spēku elites, mūsdienu Rietumu civilizācijas virzītājspēki. Proti, pētīdams gleznas Rotko centrā Daugavpilī, Niemelainens ir uzskaitījis – no Austrumeiropas cēlušies vismaz desmit Nobela balvas laureāti, vairāki intelektuālie domātāji, dziedātāji un neskaitāmi citi ievērojami pasaules mēroga kultūras darbinieki. Domāju, ka pamanītajās kopsakarībās nav neviena iepriekš nedzirdēta uzvārda, taču, tos visus kopā saliekot, Austrumeiropas garīgais pienesums pasaulei ir patiesi dižens.
Jeilas universitātes profesors, Austrumeiropas valstu pētnieks Timotijs Snaiders gan Austrumeiropas valstis sauc pavisam citā vārdā – par “Asinszemēm”, apzīmējot šaušalīgos slaktiņus, kuri notikuši, saduroties 20. gadsimta lielvarām – padomju impērijai ar nacistisko Vāciju. Lasot “Asinszemes”, liekas, ka gandrīz neviens vairs nevarētu būt palicis pāri. Jeb – varam tikai iedomāties, cik daudz pasaules intelektuālā spēka Austrumeiropas teritorijā tika iznīcināts, tiesa – piebilstot, ka daudzi paguva aizbēgt no sava likteņa jau pirms holokausta un Staļina tīrīšanām.
Nobela balvas literatūrā, kā arī Bukera balvas laureātes Nadīnes Gordimeras tēvs bija lietuviešu Žagaresta; komiksu “Asterikss un Obelikss” un “Laimīgais Lūks” autora Renē Gosīni tēvs bija dzimis Varšavā, māte Rietumukrainā; Nobela balvas laureāta literatūrā Sola Belova tēvs bija dzimis Viļņā; mūziķa Leonarda Koena māte bija no Lietuvas; savukārt modes mākslinieka Ralfa Lorēna vecāki nāca no Baltkrievijas. Marks Rotko, dzimis Daugavpilī, ir viens no slavenākajiem gleznotājiem pasaulē, tikpat slavens kā nedaudz agrāk dzimušais gleznotājs Marks Šagāls no Vitebskas apgabala Baltkrievijā. Rīgā dzimušais Jesaja Berlins neapšaubāmi tiek atzīts par vienu no pasaules dižākajiem 20. gadsimta domātājiem. Pazīstamā dramaturga Toma Stoparda dzimtā pilsēta Zlīna ir mūsdienu Čehijā, pavisam netālu no Polijas robežas.
Šis saraksts kļūtu vēl garāks, ja uzskaitītu visus tos, kuru vecvecāki ir nākuši no Austrumeiropas – mūziķis un Nobela literatūras balvas laureāts Bobs Dilans, aktieris Harisons Fords, bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, ekonomists Pols Krugmans, vēsturnieks Saimons Sebags Montefjori, aktrise Lisa Kudrova, kā arī prezidents Donalds Tramps. Saraksts varētu turpināties gandrīz bezgalīgi. Droši vien rietumniekam apjaust šo saistību ir vēl pārsteidzošāk nekā mums pašiem, jo par Austrumeiropu kā padomju impērijas sastāvdaļu vai satelītvalstīm aiz necaurredzamā dzelzs priekškara pasaulei bija zināms maz un to, kas bija, piespieda aizmirst.
