9 patiesas ainas no dzīves, kā vārdi mainījuši dzīvi 1
Lēciens baseinā
Katra cilvēka dzīvē ir tādi vārdi, kuri iekrituši dvēselē uz visiem laikiem. Un tiem nav obligāti jābūt slavenību citātiem, pilnīgi iespējams, ka viena nejauši dzirdēta frāze mūs iespaidojusi. Lūk, dažas pārsteidzošas dzīves ainiņas, kas apliecina vārda spēku.
Kad man bija 13 gadi, es centos iemācīt savu sešgadīgo māsiņu nirt baseinā, tajā ielecot. Tas aizņēma daudz laika, jo viņa ļoti baidījās. Tas notika lielā baseinā un pie mums piepeldēja sieviete ap 70 gadiem. Reizēm viņa bija apstājās un skatījās uz mums. Beidzot viņa piepeldēja. Tas notika brīdi, kad es visiem spēkiem centos piespiest māsu nirt, bet viņa atcirta: “Bet es baidos! Es TĀ baidos!” Tante paskatījās uz viņu un atteica: “Tad baidies! Un izdari to tik un tā!”
Tas notika 35 gadus atpakaļ, taču es to nekad neaizmirsīšu. Tā man bija atklāsme – nav obligāti jābūt bezbailīgam. Galvenais – rīkoties, pat ja baidies.
Māte
Mana māte bija uz nāves gultas. Draugs man sacīja: “Tev būs visa dzīve, lai viņu apraudātu – nevajag to darīt viņas acu priekšā”. Šie vārdi palīdzēja man saprast, ka manas jūtas ne vienmēr ir tik svarīgas. Ja es vari atlikt histēriju, atliec, – šī prasme man palīdzējusi daudzas reizes.
Vecākais brālis
Es esmu vecākais no trim bērniem. Mans brālis ir par mani jaunāks par divarpus, bet māsiņa – par deviņarpus gadiem. Kad man bija ap 14, es par kaut ko strīdējos ar tēti, kurš savukārt bija otrais astoņu bērnu ģimenē. Viņš man teica: “Jebkuru lēmumu šajā ģimenē tu pieņemt trīskārt. Pirmajā reizē – par sevi, otrajā – par brāli, kas rīkosies tāpat, kā tu, un trešo reizi – par māsu, kura atkārtos jūsu rīcību. Tavs brālis attieksies pret māsiņu tāpat, kā tu pret brāli, bet jūsu attiecības ar viņu ietekmēs viņas attiecības ar citiem, tostarp ar viņas nākamo vīru”.
Tas mani sapurināja un lika pārvērtēt vecākā brāļa lomu. Pat kad jūs necenšaties aktīvi ietekmēt apkārtējos, tie, kas jūs ciena, vienalga ietekmēsies savā rīcībā no tā, kā jūs rīkojaties līdzīgās situācijās. Ja esat salauzti un aizvainoti, viņi rīkosies tāpat, saskaroties ar grūtībām. Bet, ja jūs nenolaidīsiet degunu grūtos laikos, tas var nest ticību un cerību uz labo arī jūsu tuvajiem.
Zinātniskais grāds
Kad man bija 38 gadi, es domāju, vai ir vērts divus gadus veltīt zinātniskā grāda iegūšanai. Es to pārrunāju ar draugu un faktiski sevi atrunāju no šādas rīcības. Es teicu: “Es esmu pārāk vecs, lai to sāktu. Man būs 40, kad iegūšu diplomu”. Mans draugs atbildēja: “Ja tu to neizdarīsi, tev vienalga paliks 40 gadi, tikai tev nebūs zinātniskā grāda”. Tagad man ir gandrīz 60 un zinātniskais grāds palīdzēja pārkāpt robežu starp eksistēšanu un pilnvērtīgu dzīvi.
Dārgā mācība
Mans priekšnieks, nelielas slimnīcas direktors, pastāstīja man stāstu no tiem laikiem, kad viņš vēl bija parasts laborants. Dens, tā sauc manu priekšnieku, aizmirsa pārbaudīt kaut kādu mehānismu ierīcei, ko viņš izmantoja darbā, tādēļ tā salūza un remontam nācās tērēt 250 000 dolāru. Nākamajā dienā Dena priekšnieks padoto iesauca pie sevis, un viņš bija pārliecināts, ka tiks atlaists. Tomēr priekšnieks pajautāja viņam, kādēļ viņš nepārbaudīja ierīci, pārliecinājās, ka Dens izpratis situāciju un palaida atpakaļ darbos. Dens pabrīnījās, ka nav atlaists, bet uz to priekšnieks sacīja: “Es tikko iztērēju 250 000 dolāru, lai tev pasniegtu mācību, kuru tu nekad neaizmirsīsi. Kam man tagad tevi atlaist?”
Šis stāsts atbalsojās manī. Nevajag pieņemt profesionālus lēmumus, balstoties emocijās. Vienmēr jāatceras par galveno mūsu darba mērķi. Visi cilvēki kļūdās. Miers un sapratne palīdzēs iegūt cieņu.
Ugunskurs
“Jums nav jāsadedzina sevi, lai sasildītu citus”. Šie vārdi man bija kā atklāsme: es augu, pūloties būt par starpnieku sarežģītajās vecāku attiecībās, bet pusaudžu gados palīdzēju draugiem tikt galā ar dvēseles krīzēm. Kā cilvēks, kurš lielāko daļu dzīves pavadījis rūpēs par citu problēmām, es biju šokēta, dzirdot, ka varu saglabāt savas robežas attiecībās ar tiem, kuriem patiesi vajag palīdzību.
Skolotāji visapkārt
“Katrs, ko tu satiec, zina kaut ko, ko nezini tu,” reiz man teica meitene. Šī frāze bieži atgādina man, ka visapkārt mums ir skolotāji.
Vinnija Pūka mācība
Mans psihologs iedeva man bildīti ar Vinniju Pūku un Sivēntiņu mežā. Uz tā bija citāts:
“- Pieņemsim, Pūk, ka koks pēkšņi kritīs – tieši tad, kad mēs būsim zem tā…?” jautāja Sivēntiņš.
– Labāk pieņemsim, ka tas nekritīs,” atbildēja Pūks pēc pārdomām.”
Es domāju par to ik reizi, kad man liekas, ka situācija ir uz katastrofas robežas. Šis citāts palīdz man nomierināties un sākt domāt racionāli.
Ratiņkrēsls
Reiz satiku cilvēku ratiņkrēslā. Viņš pastāstīja, ka reiz viņam jautāja, vai ir grūti būt piekaltam ratiņkrēslam. Viņš atbildēja: “Es neesmu piesaistīts – es esmu atbrīvots ar ratiņkrēslu. Ja tāda nebūtu, es būtu guļošs un slims mājās, un nevarētu pamest savu istabu vai māju.”
Avots: Reddit
