“Cenu sakaršanas” kaitei ir vairāki cēloņi, tādēļ cerības uz drīzu cenu kritumu nav lielas 39
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo mēnešu laikā elektrības un gāzes cenas augušas tik strauji, ka pirms kārtējā rēķina atvēršanas jātur pa rokai sirds drapes vai ožamais spirts, lai nekristu ģībonī. Diemžēl šai “cenu sakaršanas” kaitei ir vairāki cēloņi, tādēļ cerības uz drīzu atveseļošanos un cenu kritumu nav lielas.
Sliktas ziņas nekad nenāk vienas: pie cīņas ar Covid-19 pandēmiju šo divu gadu laikā jau bijām puslīdz pielāgojušies, bet jaunais gads daudziem atnācis ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu, ko sagādā rēķini par decembrī patērēto siltumu un elektrību. Jo runa nav tikai par 10 vai 20% pieaugumu, kas tāpat būtu gana sāpīgs; nereti pieaugums jau tiek rēķināts reizēs, kas nozīmē desmitiem un simtiem eiro lielākus tēriņus.
Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā decembrī bijusi par 65% lielāka nekā novembrī un 4,6 reizes augstāka nekā 2020. gada decembrī. Savukārt gada vidējā cena pagājušogad bijusi 2,6 reizes augstāka nekā 2020. gadā. Šajā ziņā Latvija nav unikālā situācijā, jo līdzīgas tendences vērojamas visā Eiropā, kur valstu valdības cenšas ar dažādiem paņēmieniem mīkstināt triecienu patērētājiem un uzņēmumiem. Neviena valdība nevēlas pieredzēt, lai atkārtojas kas līdzīgs Francijas “dzelteno vestu” protestiem, kas sākās ar kurnēšanu par degvielas cenu pieaugumu un izvērsās bieži vien vardarbīgās sadursmēs.
Elektrības cenu nosaka gāze
Individuālā līmenī pašlaik no elektrības cenu kāpuma visvairāk cieš tie patērētāji, kas izvēlējušies maksāt rēķinus pēc mainīgās biržas cenas, jo elektroenerģijas tirgū pārspēti visi cenu rekordi. Tie, kam ir noslēgts līgums par fiksētu maksājumu, var justies mierīgāk, taču šim risinājumam ir arī otra puse: ilgtermiņā fiksētie līgumi parasti izmaksā dārgāk. Biržas tarifa lietotāji tagad var izmisumā plēst matus, bet pirms gada neviens nesūdzējās, ka elektrības cenas turējās zemā līmenī.
Līdzīgas tendences vērojamas arī elektroenerģijas vairumtirdzniecībā: kad sākās Covid-19 pandēmija, 2020. gadā ievērojami apsīka ekonomiskā aktivitāte, daudzi uzņēmumi bija spiesti samazināt vai pavisam apturēt ražošanu, uz laiku durvis slēdza restorāni, kinoteātri, akvaparki un citas izklaides iestādes. Tas viss samazināja pieprasījumu pēc elektroenerģijas, attiecīgi tirgū sākās elektrības cenu lejupslīde. Taču pagājušogad, līdz ar vakcinācijas kampaņas izvēršanu, pasaule pamazām sāka atgūties no pandēmijas, tika atcelti daudzi ierobežojumi, ražotnes un izklaides vietas atkal varēja darboties ar pilnu jaudu. Tas palielināja pieprasījumu pēc elektroenerģijas un izraisīja cenu kāpumu.
Pagājušā gada nogales rekordlielās cenas gan veicināja arī virkne citu faktoru, kas visi kopā noveda pie tagadējās situācijas. Eiropā pagājušā gada ziema bija diezgan auksta, bet vasarā daudzas valstis pārņēma karstuma vilnis, tādēļ nācās pastiprināti lietot gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas patērē daudz enerģijas. Bet ar enerģijas ražošanu neveicās tik labi, piemēram, Eiropas ziemeļos vēja ģeneratori nevarēja darboties ar pilnu jaudu, jo nācās saskarties ar bezvēja periodiem.
Elektroenerģijas deficīta tendences pastiprināja Eiropas Savienības uzņemtais Zaļais kurss, kas paredz laika gaitā pakāpeniski atteikties no videi kaitīgiem, piesārņojumu radošiem enerģijas avotiem, piemēram, akmeņoglēm, un aizstāt ar “tīrās enerģijas” avotiem: hidroelektrostacijām, vēja ģeneratoriem, saules baterijām. Taču pagaidām tīrās enerģijas ražošana vēl nav pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu, tādēļ lielu daļu enerģijas Eiropa joprojām iegūst no fosilā kurināmā: akmeņoglēm, naftas un gāzes. Elektrības cenu noteikšanā sevišķi liela loma ir dabasgāzes cenai, jo gāze tiek izmantota daudzu termoelektrostaciju (TEC) darbināšanai. Pēdējā gada laikā gāzes cena Eiropā augusi vairākas reizes, sasniedzot jaunus rekordus.
“Elektrības cenas ir augušas visā Eiropas Savienībā. To izraisīja virkne faktoru, bet visvairāk augstās dabasgāzes cenas un augošais pieprasījums pēc krīzes. Tā ir globāla tendence, kas skārusi vairumu valstu neatkarīgi no to atrašanās vietas,” atzinusi Eiropas Savienības enerģētikas komisāre igauniete Kadri Simsone.
Krievijas šantāža
Lielāko apkārtējās vides piesārņojumu izraisa akmeņogļu dedzināšana, tādēļ Eiropa cenšas atbrīvoties no šī videi un cilvēku veselībai kaitīgā enerģijas avota. Taču pagaidām, kamēr vēja ģeneratori un saules baterijas ne tuvu nevar aizpildīt robu enerģijas bilancē, TEC nākas darbināt ar gāzi, bet šobrīd tas ir sevišķi dārgs prieks.
“Cenu kāpumu izraisīja augošais pieprasījums, jo mēs sākam atbrīvoties no pandēmijas ierobežojumiem, bet pasaules tirgū tikmēr bija sarucis gāzes piedāvājums,” intervijā “Euronews” norāda enerģijas tirgus pētnieks Tims Gors. “Ir arī citi faktori, kas pastiprina problēmu, it sevišķi Eiropā. Mēs esam atbrīvojušies no akmeņoglēm, bet tas sakrita ar laiku, kad vēja enerģijas pienesums laikapstākļu dēļ bijis mazāks.”
Latvijas priekšrocība ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kurā iespējams uzglabāt lielus gāzes krājumus. Tas var noderēt krīzes situācijā, ja Krievija izdomātu uz laiku pārtraukt gāzes piegādi Eiropai, bet šobrīd situācija vēl nav tik kritiska. Krievija gan tiek vainota par centieniem manipulēt ar Eiropas gāzes tirgu, lai palielinātu spiedienu uz Eiropas valstīm.
Parastos apstākļos vasara bija laiks, kad gāzes cena tirgū bija lētāka un Eiropas uzņēmumi steidzās iepirkt vairāk gāzes, lai veidotu rezerves, ko varētu izmantot ziemā. Taču pagājušogad, lai gan dabasgāzes cena jau bija sasniegusi vēsturiski augstu līmeni, Krievija nebūt nesteidzās piegādāt Eiropai vairāk gāzes. Uzkrātās rezerves tika noplicinātas, kas veicināja gāzes cenu kāpumu.
Eiropas amatpersonas izsaka aizdomas, ka Krievija mēģina šantažēt Eiropu, lai piespiestu ātrāk iedarbināt “Nord Stream 2” gāzes cauruļvadu. Šis vairāk nekā 1200 kilometru garais cauruļvads uzbūvēts Baltijas jūrā, lai savienotu Krieviju ar gāzes patērētājiem Vācijā. Paredzams, ka pa cauruļvadu varēs piegādāt līdz pat 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Cauruļvada būvēšana tika pabeigta pagājušā gada vasarā, bet tā iedarbināšana ir iestrēgusi, jo Vācijas varasiestādes vilcinās ar sertifikācijas procedūras pabeigšanu.
Bailes no atomenerģijas
Baltijas valstis uzskata, ka “Nord Stream 2” ir kaitīgs un bīstams projekts, jo Krievija to izmantos kā ģeopolitisku instrumentu, lai saglabātu un pat palielinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. “Nord Stream 2” iedarbināšana lielākās problēmas sagādātu Ukrainai, kas līdz šim bija galvenā tranzītvalsts Krievijas gāzes ceļā uz Rietumeiropu un par saviem pakalpojumiem varēja iekasēt miljardiem eiro gadā. Taču pēc “Nord Stream 2” iedarbināšanas Krievija varēs gandrīz pilnībā izslēgt Ukrainu no ienesīgā gāzes tranzīta tirgus.
Pēdējā laikā Krievija arīdzan mēģina izdarīt spiedienu uz Ukrainu ar militāriem līdzekļiem; pie Ukrainas robežas ir sapulcēti līdz pat 100 000 krievu karavīru. Eiropas Savienība un ASV brīdina: ja Krievija uzdrošināsies sākt jaunu uzbrukumu Ukrainai, tad nekavējoties tiks ieviestas daudz bargākas sankcijas pret Vladimira Putina režīmu, tostarp pret Krievijas gāzes kompānijām un “Nord Stream 2” projektu.
Šāda scenārija īstenošanās kaitētu Krievijai, bet radītu lielas problēmas arī Eiropai, kas pieredzētu vēl straujāku energoresursu cenu kāpumu. Eiropas Savienība gan centusies mazināt atkarību no Krievijas gāzes, tādēļ attīsta sadarbību ar citām gāzes ieguves valstīm: Norvēģiju, Azerbaidžānu, Ziemeļāfrikas valstīm. Tāpat daudzās valstīs tiek attīstīti sašķidrinātās gāzes termināļi, lai gāzi ar kuģiem varētu piegādāt no citiem pasaules reģioniem, piemēram, ASV vai Persijas līča reģiona (Baltijā šāds terminālis ir uzbūvēts Lietuvas ostā Klaipēdā).
Eiropas atkarību no Krievijas gāzes varētu mazināt arī atomenerģijas izmantošana, bet kopš Černobiļas un Fukusimas katastrofām uz atomenerģētikas attīstīšanu daudzi raugās ar aizdomām. Eiropas Savienības ietekmīgākā valsts Vācija ir pieņēmusi lēmumu pilnībā atteikties no atomenerģijas un slēgt atlikušās AES. Arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir slēgusi Ignalinas AES un mēģina pierunāt kaimiņvalstis nepirkt elektrību no Baltkrievijas, jo lietuvieši uzskata, ka Lukašenko režīma uzbūvētā Astravjecas AES, kas atrodas tikai 50 km attālumā no Viļņas, ir potenciāli bīstams objekts.
Zaļā kursa blaknes
Gāzes un elektrības cenu kāpums daudziem licis apšaubīt Eiropas Savienības Zaļo kursu, kas paredz atteikties no videi kaitīgiem enerģijas avotiem. “ES klimata politika ir atbildīga par vairāk nekā pusi no elektrības cenas. Visiem poļiem ir tiesības zināt šo patiesību,” pavēstīja Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis. Enerģētikas nozares eksperti gan brīdina, ka šāda retorika ir tieši Krievijas interesēs, jo Maskava vēlas pēc iespējas novilcināt Eiropas atteikšanos no naftas un gāzes, kas Putina režīmam ir galvenais ienākumu avots.
“Ja mēs būtu uzsākuši Zaļo kursu piecus gadus ātrāk, tad šobrīd nebūtu nonākuši šādā situācijā, jo būtu mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā un gāzes,” norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermans. Arī Starptautiskās enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols uzskata, ka šī krīze tieši pamudinās ātrāk veikt pāreju uz videi draudzīgiem enerģijas avotiem. “Pāreja uz tīrāku enerģiju ir risinājums problēmām, ko mēs šobrīd redzam gāzes un elektrības tirgū, nevis šo problēmu cēlonis,” uzsver Birols.
Vienlaikus viņš aicina valstu valdības parūpēties par mazāk aizsargātiem sabiedrības locekļiem, lai energoresursu cenu kāpums viņus neiedzītu pilnīgā nabadzībā. Vairākums Eiropas valstu jau spērušas soļus šajā virzienā, piemēram, Polijas valdība nolēmusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmes: degvielai tā samazināta no 23 uz 8%, savukārt pārtika un gāze kādu laiku vispār netiks apliktas ar PVN.
Enerģētikas eksperti gan iesaka nepaļauties tikai uz valdības atbalstu cenu krīzes pārvarēšanai: energoresursu cenas mēs nevaram ietekmēt, bet patēriņš gan ir pašu rokās. Tādēļ noteikti ir vērts siltināt mājas, uzstādīt energoefektīvus radiatorus, lietot taupīgās spuldzes, kā arī apgūt dažādus knifus elektrības taupīšanai: dīkstāves laikā atvienot elektroierīces no kontaktligzdas, mazgāt drēbes zemākā temperatūrā, lietot pannas vai katla vāku ēdiena gatavošanas laikā, atvērt aizkarus un vairāk izmantot dabisko apgaismojumu.
