Jūtos kā karā: Filmas “Dvēseļu putenis” komanda gatavojas Ziemassvētku kaujām 1
Otrais filmas “Dvēseļu putenis” filmēšanas posms noslēdzies ar kara ainām no Slokas kaujām un Nāves salas. Ādažu poligonā izveidotajos ierakumos kara šausmas – tuvcīņas, gāzu uzbrukumi un biedru zaudējumi – daudziem strēlniekiem bija pirmā kara pieredze. Arī filmas galvenajam varonim Artūram Vanagam, kura tēlā iejuties Kuldīgas Centra vidusskolas 10. klases skolēns Oto Brantevics.
Iepriekš ar Oto tikos, kad viņš bija izraudzīts šai lomai, cītīgi lasīja scenāriju un reizē gatavojās eksāmeniem, lai pabeigtu Turlavas pamatskolu. Eksāmeni ir nolikti, un sācies jauns cēliens Oto dzīvē.
“Izrādās, ka 10. klasē ir ļoti daudz ieskaišu, bet es fiziski uz visām nevaru paspēt. Skrienu uz konsultācijām, izvēlos prioritātes – matemātiku, fiziku… Vēsture, angļu valoda un krievu valoda mani neuztrauc, jo šie mācību priekšmeti padodas ļoti labi. Skola mani saprot un izturas pret maniem kavējumiem maigāk mana īpašā gadījuma dēļ,” saka Oto, kuram kara šausmas un pirmās mīlestības jūtas ļāvušas izaugt no sava puiciskā veidola.
“Man saka: tu esi kļuvis stiprāks, izaudzis un palicis druknāks. Es patiešām jūtos tā, it kā būtu bijis karā. Filmēšana dod lielu pieredzi. Esmu iemācījies uz Pirmā pasaules kara vēsturi skatīties no savādāka skatpunkta nekā iepriekš. Pateicoties Ziedonim Ločmelim (bijušais karavīrs, Nacionālo bruņoto spēku virsseržants), esmu apguvis arī militāro disciplīnu. Piemēram, ka ierocis ir svētākais, kas pieder kareivim, tas vienmēr jānēsā līdzi un, ja to pazaudē, tas nozīmē nāvi vai bargu sodu. Esmu iemācījies, ka drauga plecs karā ir tikpat svarīgs kā ierocis. Kurš gan cits tev palīdzēs, ja esi ievainots, ja ne draugs,” secina Oto. Viņš nefilmējoties tāpēc, lai nākotnē kļūtu par aktieri, bet gan tādēļ, ka viņu interesē vēsture, politika, armija, bet, pats galvenais, tādēļ, ka viņš mīl Latviju.
Ziedonim Ločmelim, kuram uzticēta lāga vīra poručika Apsīša loma, šī nav pirmā filma, kur viņš liek lietā savas armijnieka un karavīra zināšanas. Ziedonis rīkoja treniņnometni galveno lomu aktieriem. Mācīja karavīra pamatiemaņas – izdzīvošanu, elementāras darbības ar ieročiem, uzbrukuma un atkāpšanās taktiku, reakciju, kad uzbrūk, apšauda ar artilēriju, posteņu izveidošanu, sardzes maiņas taktiku kaujās…
“Smagi bija, bet viņiem patika,” saka Ziedonis.
Artūra pirmās mīlestības Mirdzas lomas atveidotājai, Dailes teātra aktrisei Ievai Florencei filmēšanas process jau gandrīz pabeigts. “Mirdzas pieredze kaut kādā ziņā sakrīt ar manis agrā jaunībā izjusto, tikai laiks ir cits. Mirdzas mīlestība dzima Pirmā pasaules kara laikā, mana – miera laikā. Man ļoti patika lasīt Aleksandra Grīna romānu, jo viņš skaisti un plaši apraksta šīs sajūtas. No sevis jau nekur tālu neaizbēgsi – vairāk vai mazāk Mirdzu pievilku sev klāt, apvienojot savu un viņas pārdzīvoto. Oto ir ļoti labi audzināts puisis, sirsnīgs. Sākumā viņš šaubījās, ka nevarēs notēlot mīlestību, kura nav īsta, bet es nerimos, ka vajag iemīlēties pa īstam, jo citādi patiešām to būs grūti nospēlēt.
Man ļoti patīk Oto. Tā saskarsme sākotnēji bija ļoti trausla, dvēseliski tīra un tāda palikusi. Režisors Dzintars Dreibergs filmēšanās laukumā izveidojis tik reālus apstākļus, ka tēlot un izfantazēt kaut ko nav pat īsti vajadzības. Kopā ar Artūru patiesi izdzīvoju karu, mīlestību un cerības,” stāsta Ieva.
Galvenajam operatoram Valdim Celmiņam šī ir pirmā pieredze filmēt tik nopietnu kara drāmu. “Komandā ir tik daudz cilvēku, kas katrs zina savu jomu un spēj sastrādāties, uzticēties viens otram. Ir cilvēks, kurš zina visu par ieročiem, cits – visu par apģērbu, militāro reglamentu, līdz pat tam, ka ir cilvēks, kurš pārzina dzīvniekus – kāda zirgu šķirne tajā laikā bija un kāda nebija,” viņš stāsta.
Filmas aktieru vidū ir vairāki plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš un Ivars Krasts (Jaunais Rīgas teātris), Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Renārs Zeltiņš un citi.
Patlaban filmēšanas komanda sāk gatavoties Ziemassvētku kauju un Janvāra kauju filmēšanai nākamā gada janvārī. Tā bija traģiskākā un vienlaikus viena no varonīgākajām latviešu strēlnieku vēstures lappusēm. Šajās kaujās pirmo reizi vienkopus piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki. Ceturtā Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas rindās cīnījās arī Aleksandrs Grīns.
“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām Brīvības cīņām.
