14.02.2016. Pakļaušanās varai 1
10 Ok
Šodiena no mums sagaida, ka mēs esam uzticīgi saviem priekšniekiem, saviem vadītājiem. Ne jau tāpēc, ka esam spiesti pakļauties, bet gan tāpēc, ka mīlam savus vadītājus, tāpēc, ka paši esam izvēlējušies tieši šiem cilvēkiem sekot. Un ja jau mēs cienām savu izvēli, tad kā gan mēs varam nebūt uzticīgi tam, kur mūs ved? Bet varbūt tieši mēs esam tie, kas kādu ved? Varbūt mēs esam tie, kas bezgalīgi uzticas saviem padotajiem un paši darām neiespējamo, lai neliktu citiem vilties?
Uzticēšanās vienmēr prasa no mums ļoti daudz – tā prasa spēju atvērt sevi. Atverot sevi mēs kļūstam neaizsargāti. Tieši tāpēc spēja uzticēties ir tik augstu novērtēta, tas ir tas, uz ko tiekties. Pat, ja šodien mēs nespējam nevienam uzticēties, tad varam mēģināt spert pirmo soli šajā virzienā, varbūt nedaudz atklājot savu patieso būtību kādam, jo šodien priekšnieks sapratīs, kāpēc mēs nokavējām darbu un ka mēs varam arī kaut ko nemācēt izdarīt.
