“Pati no sevis šī saslimstība nekrīt.” Profesors Briģis komentē Covid-19 saslimstības sarukumu 7
Patlaban novērotais saslimstības ar Covid-19 sarukums ir panākts sabiedrības kopējo pūliņu dēļ, ievērojot noteiktos drošības un ierobežojošos pasākumus, aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
“Pati no sevis šī saslimstība nekrīt – ja rādītājos redzam samazinājumu, tad tas ir kopējo pūliņu dēļ,” sacīja Briģis.
Vaicāts par ierobežojumu mīkstināšanu, profesors aicināja ievērot piesardzību, jo katra šāda veida pasākumu mīkstināšana palielina epidemioloģisko risku, līdz ar to, samazinot ierobežojumus, “jāseko līdzi tam, kas notiek”.
“Kopējais princips ir, ka mēs ļoti pakāpeniski mazinām ierobežojumus, bet, ja redzam pasliktināšanos, tad ierobežojumi būs atkal strauji jāievieš,” skaidro Briģis, kura nostāju, pēc paša teikā, spilgti apliecina notikumi Igaunijā, kur pēc pasākumu mīkstināšanas atkal sācies saslimstības pieaugums.
Jautāts par tā dēvēto “luksofora principu”, kas nosaka ierobežojumu intensitāti atbilstoši 14 dienu kumulatīvajam saslimstības rādītājam, Briģis atzīmēja, ka šis rādītājs, kas ir pakārtots atklāto gadījumu skaitam, ir atkarīgs no testu veikšanas intensitātes. Lai gan šī intensitāte kaut kādā mērā ietekmē gadījumu skaitu, pēc Briģa sacītā, “šobrīd nav labāka rādītāja par divu nedēļu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju”.
Vienlaikus profesors aicināja ar piesardzību izturēties arī pret pozitīvo testu īpatsvara rādītāju, kas nosaka, cik testu procentuāli no kopējā to skaita bijuši pozitīvi. Arī šo rādītāju ietekmējot veikto testu skaits. “Ja šobrīd stratēģiski tiek pieņemts lēmums palielināt testēšanas jaudu, tad pozitīvo testu īpatsvars varētu sarukt, bet tas neliecinās, ka kopējā situācija ir uzlabojusies,” skaidroja eksperts.
Atsevišķās Eiropas valstīs sakarā ar jauno un lipīgāko Covid-19 paveidu parādīšanos ieviesti augstāki individuālās aizsardzības līdzekļu standarti. Šajā sakarā Briģis pauda nostāju, ka arī Latvijai noteikti būtu jāapsver šādi soļi. Viņaprāt, būtu jādomā par “M95” respiratoru ieviešanu kaut vai tikai attiecībā pret tiem, “kuriem ir darbs ar indivīdiem, piemēram, skaistumkopšanā”.
Profesora vērtējumā labs piemērs ir Vācija, kur atsevišķās teritorijās valdība ieguldījusi līdzekļus, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar augstākas aizsardzības pakāpes respiratoriem ar nosacījumu, ka viņi tos valkās masku vietā.
Vaicāts par Lielbritānijas Covid-19 celma izplatību Latvijā, Briģis sacīja, ka patlaban ir grūti izteikt konkrētas prognozes, bet no to nostiprināšanās Latvijā pilnībā izvairīties nevarēs. Līdz ar to būtu cieši jāseko līdzi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajai informācijai un jāpievērš īpaša uzmanība šim faktoram.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā tiek novērots lēns saslimstības ar Covid-19 sarukums. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pagājušajā piektdienā šis rādītājs bija 554,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt šodien tas jau nokrities līdz 511,8 gadījumiem.
