Teju viss – eksportam. Latvijā joprojām kūtri izvēlas dzīvot koka mājās 0
Neskatoties uz pēdējos gados veiktajām sabiedrisko attiecību kampaņām, lai pierādītu, ka dzīvošana koka mājās ir vismaz tikpat droša kā mājās, kas būvētas no citiem materiāliem, radikālu pārmaiņu nav – patērētāji joprojām koka mājas izvēlas kūtri un 90% koka moduļu māju aiziet eksportam.
Jāatzīmē, ka šajā jautājumā Latvija atpaliek gan no ASV, gan Eiropas, gan arī pat kaimiņu Igaunijas. ASV koka māja ir privātmāju standarts. Eiropā vērojama arvien līdzīgāka aina. Arī Igaunijā koka mājās vēlas dzīvot arvien vairāk.
Kā stāsta Latvijas Koka būvniecības klastera vadītājs Gatis Zamurs, šogad var gaidīt mērenu koka māju būvniecības pieaugumu. Daudz iedvesmojošāki ir dati par koka būvkonstrukciju eksportu, kas 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 12,3%. Salīdzinājumam – Igaunijas eksports šajā segmentā minētajā laikā izauga par 15,82%, bet Lietuvas – par 9,22%. Šogad gaidāmi līdzīgi dati, tikai Zviedrijas tirgus, kas lielākoties bija atbildīgs par pieaugumu 2017. gadā, šogad ir sācis atdzist, pārējie tirgi bijuši salīdzinoši stabili un ar nelielu pieaugumu. Kopumā nozares vērtējumā tikai 5–10% no visām saražotajām koka moduļu mājām paliek Latvijā, pārējās tiek eksportētas. Bet Igaunijas lielo apjomu nodrošinot tas, ka Igaunijā ir vairāki ļoti lieli uzņēmumi, piemēram, “Palmako AS”, “Kodumaja AS” un “OÜ Harmet”, kuri trijatā nodrošina gandrīz pusi no visa Igaunijā saražoto koka māju apjoma. Latvijā šāda lieluma uzņēmumu neesot.
Koku izvēlas kūtri
“Latvijas patērētājs kūtri izvēlas dzīvi koka mājā, un pētījumi pierāda, ka tas lielākoties ir saistīts ar mītiem par to, ka koka māja ir ugunsnedroša, jo “koks deg”,” stāsta G. Zamurs. “Lai arī koks patiešām ir degošs materiāls, tas ir daudz ugunsnoturīgāks nekā, piemēram, metāls. Lai šos mītus kliedētu, Latvijas Koka būvniecības klasteris cenšas sabiedrību informēt un mītus kliedēt ar video palīdzību.”
Katrā ziņā tieši būtiska apjoma koka būvniecības sākšana Latvijā ir viens no potenciālajiem izaugsmes avotiem. “Nozarē pastāv pieņēmums, ka Latvijā paliek 5–10% visu māju, kuras šeit tiek saražotas, kas, mūsuprāt, ir neadekvāti maz un būtu nākotnē maināms. Koka mājas priekšrocības, nemaz neņemot vērā to, ka tas ir vietējais, nevis importētais materiāls, un ekoloģisko aspektu, ir ieraugāmas, skatoties pilnu būvniecības ciklu. Rūpnīcā saražotās mājas ir ļoti ātri saliekamas (100 m2 māja ir uzceļama piecu dienu laikā), un tas ietaupa milzīgus cilvēkresursus, kas šobrīd ir diezgan dārgi un grūti pieejami. Ja salīdzina tikai materiālu tāmi, tās cena ir aptuveni līdzīga kā projektiem no citiem materiāliem, bet ātrums – nesalīdzināms. Tomēr kopējā tendence ir pozitīva, koka būvniecības īpatsvars Latvijā pieaug, tomēr tas notiek ļoti lēni. Te gan jāatzīmē, ka būvniecībā valdošā konservatīvisma dēļ procesi tajā vienmēr notiek samērā lēni,” stāsta G. Zamurs.
Jāpiebilst, ka viņa vērtējumā koka māju būvniecībai izveidotās barjeras ir irracionālas. ”
Ir atsevišķi apdrošinātāji, kuri vēl uzskata koka mājas par augsta riska būvēm, un arī arhitekti, kuriem ir bail no “mistiskā koka”, bet situācija mainās uz labo pusi, un domāju, ka tuvāko desmit gadu laikā mēs redzēsim pārmaiņas Latvijā koka apbūves ziņā.
Ar mītiem un bailēm nav iespējams cīnīties ar racionāliem argumentiem, ar tiem jāstrādā lēni, mierīgi un iedrošinoši. Šobrīd top vairāki publisku ēku projekti, kas tiks atrisināti būvniecībā un dos iespēju visiem interesentiem apskatīties, kāda tad ir dzīve koka mājā. Krājot piemērus, pacietīgi skaidrojot, mēs šajā cīņā uzvarēsim,” – tā G. Zamurs.
Ievērojams eksporta potenciāls
Ņemot vērā lēno attīstību koka māju būvniecībā Latvijā, visa gatavo māju ražošanas nozare balstās galvenokārt uz eksportu. Tas attiecas gan uz karkasa, gan uz moduļu māju sektoru. To, ka koka māju eksporta potenciāls ir ievērojams, var pārliecināties, kaut vai vērojot Lietuvas un Igaunijas piemēru.
Pie nozares tendencēm jāmin moduļu būvniecība un CLT – krusteniski līmētu masīvkoka būvniecības paneļu – attīstība. Moduļu būvniecība savas augstās gatavības pakāpes dēļ, jo moduļu mājas, izvestas no rūpnīcas, ir ar pabeigtiem iekšdarbiem, piedzīvo uzplaukumu. Iemesls – Eiropā tāpat kā Latvijā darbaspēka izmaksas aug un trūkst speciālistu. Attīstītāji un būvnieki izvēlas šīs problēmas sev neuzkraut un nopirkt “gatavu produktu no plaukta”. Vairākas kompānijas Latvijā, kas agrāk bija klasiski koka karkasa ražotāji, šobrīd daļēji vai pilnībā ir pievērsušies koka moduļu ražošanai. Moduļu māju galvenā problēma ir transportēšana, jo modulis bieži vien pārsniedz standarta izmērus, kas rada papildu izmaksas un neērtības, tos transportējot, un, tā kā tiek vests ļoti daudz “gaisa”, tad arī ekonomiski tas bieži vien ir izaicinājums. Pastāv pieņēmums, ka moduļu mājas ir izdevīgi būvēt ne tālāk kā 100 km no ostas.
Arī CLT piedzīvo lielu izrāvienu, jo šis materiāls ir piemērots daudzstāvu māju būvniecībai un kļūst arvien pieprasītāks Eiropā. Šobrīd to ražo “Cross Timber Systems” rūpnīcā Jelgavā un SIA “Gaujas koks” Vangažos, bet ir gaidāmas jaunas ražotnes tuvākajā laikā Latvijā un daudzviet Eiropā. Un, no šodienas perspektīvas raugoties, tieši CLT materiāls ir tas, kur koka būvniecība tuvākajā laikā attīstīsies.
“Pasaules tendence šobrīd ir sacensties, kas uzbūvēs augstāko koka māju. Latvijā mēs spēlējam citā līgā un par šādiem projektiem vēl nedomājam. Mums ir jāiziet cauri pirmajam posmam, kurā mēs vispār iegūstam uzticību kokam. Nākamie soļi varētu būt tēmēti daudzstāvu apbūves virzienā, bet šis noteikti nav tuvākā laika darbakārtības jautājums. Trīs un četru stāvu apbūve šobrīd ir tas, kas varētu būt mūsu mērķis. Vienlaikus, protams, turpinām piegādāt materiālus daudzstāvu ēkām visā Eiropā un ceram, ka uzkrāto pieredzi varēsim likt lietā arī savās mājās,” saka Latvijas Koka būvniecības klastera vadītājs Gatis Zamurs.
