Patērētāji tagad jelkādu pārkāpumu gadījumā savas tiesības varēs aizsargāt arī kolektīvi 22
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par pārkāpumiem patērētāji bieži vien izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir gan dārgi, gan sarežģīti un laikietilpīgi. Turklāt nereti kaitējums ir nodarīts par samērā nelielu summu. (Tā gan mēdz būt arī negodīga uzņēmēja konsekventa rīcība, kad par nelielām summām tiek apkrāpts lielāks skaits cilvēku.)
Tādēļ jau drīzumā tiks ieviests jauns mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām, to paredz valdības veiktās izmaiņas gan Patērētāju tiesību likumā, gan Civilprocesa likumā. Tieši kolektīvo prasību regulējums nodrošināšot patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu pārkāpuma dēļ radītā kaitējuma atlīdzinājumu, vēsta Ekonomikas ministrija (EM).
Tiek gaidīts, ka šāda kārtība vairos patērētāju iespējas īstenot savas tiesības un veicinās godīgu konkurenci uzņēmējiem iekšējā tirgū.
Cels kolektīvo prasību tiesā
Kolektīvā prasība nozīmēs to, ka tiem patērētājiem, kam pārkāpuma dēļ ir radies kaitējums un kas vēlas savu taisnību pierādīt tiesā, būs iespēja tiesā vērsties ne tikai individuālā kārtā, bet darīt to kolektīvi. Iecerēts, ka patērētāju vārdā kolektīvo prasību tiesā cels patērētāju biedrība, kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem dažādās nozarēs – tostarp finanšu pakalpojumos, datu aizsardzībā, tūrisma nozarē, enerģētikā, telekomunikācijās u. c.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane skaidro, ka tie var būt gadījumi, kad telekomunikāciju operators nepareizi piemērojis kādu maksu, piemēram, katram vienu eiro mēnesī un šādā gadījumā individuāli tiesā neviens, visticamāk, nevērsīsies, bet būs iespēja to darīt kolektīvi. Vai arī cits gadījums – patērētāju kreditēšanā ir nepareizi aprēķinātas procentlikmes vai līgumsodi, un arī šādā gadījumā kolektīvā prasība varēs risināt problēmu.
Paredzēts, ka patērētājiem būs jāpauž sava griba iestāties kolektīvajā prasībā. Piesakoties šai prasībai, patērētājam būs jādod sava piekrišana biedrībai pārstāvēt sevi, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz attiecīgie dokumenti. Ja tiks konstatēts, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, patērētāju informēs par trūkumiem un noteiks termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiks novērsti, patērētāju informēs par to, ka dalība kolektīvajā prasībā tiek atteikta, vēsta EM.
Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas atbildīgā institūcija vērsīsies pie uzņēmēja ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un būs dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas varēs izvērtēt pieteikumu un izpildīt prasību vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos.
Ja pusēm neizdosies vienoties, tiks iesniegta prasība tiesā. To varēs darīt, ja kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji un patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju.
Biedrībai jāspēj pārstāvēt
Kas tad varēs īstenot jauno prasību? Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētās biedrības un citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses. Šai biedrībai būs jālūdz PTAC piešķirt kvalificētās institūcijas statusu.
Atbilstība noteiktiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses. PTAC pārstāve Sanita Gertmane pauda, ka to varēs darīt, piemēram, Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.
EM skaidro, ka jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību veic PTAC. Izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, PTAC ir tiesīgs veikt vairākas darbības – rosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu vai pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.
Taču tikpat svarīgi kā novērst pārkāpumu ir nodrošināt pārkāpuma dēļ patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Esošā kārtība neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai to saņemtu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā. Ar jaunajām izmaiņām tiks nodrošināts, ka atbildīgā institūcija gan varēs vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan varēs iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā.
EM vēsta, ka kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to Civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.
Tāpat likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs. Par šiem likumu grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
