Patērētāji baidās no telekomunikāciju milža 1
SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” apvienošana var negatīvi ietekmēt patērētāju, diskusijā par patērētāju interešu ievērošanu telekomunikācijas nozarē, ko šonedēļ organizēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, pieļāva vairāki eksperti.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas vadītāja Tekla Žabova uztraucās, ka abu uzņēmumu apvienošana telekomunikāciju jomā varētu radīt monopola uzņēmumu, kas diktēs cenas, savukārt konkurenti no tirgus varētu pazust. Par to patērētāji esot pārliecinājušies pagātnē, kad oligopoli esot guvuši lielu peļņu uz iedzīvotāju rēķina. “LMT” un “Lattelecom” apvienošanās gaitā radīsies jauns uzņēmums, kam būs trīsreiz lielāks apgrozījums nekā tuvākajam sekotājam (“Tele2”), un tas “kā milzis mūs apspēlēs”, uzsvēra Žabova.
Konkurējošā uzņēmuma “Bite Latvija” jurists Andis Anspoks atgādināja publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka galvenais apvienošanās labums būšot izmaksu samazināšana, likvidējot dublējošo funkciju. Viņš norādīja, ka īpašnieku mērķis nav peļņas samazināšana, tādējādi apvienošanās atstās iespaidu gan uz konkurenci, gan uz cenām patērētājiem. “Esmu gandrīz pārliecināts, ka labums patērētājiem būtu tuvu nullei,” viņš secināja.
No pārlieku lielas tirgus varas ne tikai attiecībā uz signāla piegādi, bet arī uz saturu brīdināja arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls. Viņš atgādināja ES direktīvu, kas telekomunikāciju uzņēmumiem liedz vienlaikus piedāvāt gan elektronisko, gan satura pakalpojumu. Viņaprāt, ja “LMT” un “Lattelecom” apvienosies, tas būtu jāsadala trīs uzņēmumos – vienā ar infrastruktūru (vadus), otrā, kas sniedz elektroniskos pakalpojumus (signālu), un trešajā, kas sniedz saturu.
“Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis šaubījās, vai telekomunikāciju cenas nākotnē varētu kāpt: “Balss telefonijas pakalpojumi konkurences iespaidā ir kļuvuši ārkārtīgi lēti, pieejami visiem un visur. Nav objektīvu apstākļu, kādēļ tiem būtu jāsadārdzinās. Turklāt sazvanīties var arī par velti interneta vidē. Mēs vairs nevaram mūsdienās runāt, ka patērētāja galvenā interese ir saņemt lētu telefona zvanu. Šodien galvenais pakalpojums ir internets, bet nākotne ir sakaru pakalpojumiem internetam kā caurulei, pa kuru saņemt pakalpojumus – tur, kur ir informācija, dati un ērta to lietošana,” paredzēja “Lattelecom” direktors. “Mums šodien jāsaprot, ko klienti gribēs nākotnē.”
“Varam runāt par vilkiem un aitām, bet mūsu darbs ir gādāt, lai komersants varētu investēt, bet patērētājs neciestu,” regulatora lomu to uzraudzībā iezīmēja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks. “Pagaidām segmenti ir atšķirīgi. Tehnoloģiskā progresa dēļ televīzija nomirs dabiskā veidā, un ir grūti prognozēt, kā tā attīstīsies interneta vidē,” viņš piebilda.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis norādīja, ka valsts sēž uz trim krēsliem: valsts ir gan akcionārs abos uzņēmumos, valsts ir nozares politikas veidotājs, kam jāgarantē konkurence un kvalitatīvi produkti tirgū, un valsts ir arī patērētāju interešu aizstāvis. Viņš pieteica, ka, runājot par uzņēmumu sinerģiju, ir neprātīgi spekulēt tikai ar vienu variantu – uzņēmumu apvienošanu: “Vērtējot dažādos scenārijus, ir jāvērtē galarezultāts. Līdz šim nevienā diskusijā nav izskanējis, kādu pakalpojumu tad apvienotais uzņēmums veidos. Kāpēc jau šodien nevar piedāvāt apvienoto pakalpojumu paketi?”
Diskusijas gaitā arī man kā patērētājam radās priekšstats, ka apvienotajam uzņēmumam jāveic tas pats kas pašlaik, nav zināms tikai, lētāk vai dārgāk. Diemžēl netika runāts par konkrētiem jauniem pakalpojumiem, kas varētu tikt attīstīti, abiem uzņēmumiem sadarbojoties vai apvienojoties. Tik vien kā Toma Meisīša norāde, ka “apvienošanās būtība ir radīt uzņēmumu, lai pēc iespējas labāk sniegtu pakalpojumus klientiem”. Manuprāt, telekomunikāciju uzņēmumu īpašniekiem, veidojot jaunu nākotnes modeli, vairāk jāpārdod arī tā nākotnes pakalpojumi.
