Patentmaksa Rīgā divreiz lielāka 5
Neatkarīgi no nodarbošanās visiem saimnieciskās darbības veicējiem kopš 1. janvāra noteikta vienota patentmaksa: Rīgā strādājošajiem 100 eiro mēnesī, bet citur – 50 eiro mēnesī.
Ārpus citur valstī strādājošajiem patentmaksa ievērojami nepalielinās – līdz šim maksāto 43 eiro vietā vien par septiņiem eiro, bet vairākās profesijās Rīgā strādājošajiem tā pieaugs vairāk nekā uz pusi. Piemēram, Rīgā strādājošais pulksteņmeistars, slēdzeņu atslēdznieks, aukle un akmeņkalis, kurš līdz šim maksāja 43 eiro mēnesī, turpmāk maksās 100 eiro mēnesī. Ja patentmaksa ir nodokļu maksājums, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad būtībā tas nozīmē nodokļu palielinājumu – pretēji valdības solījumiem tos nepaaugstināt un gādāt par ienākumu nevienlīdzības samazinājumu.
Vissāpīgāk jaunās patent-maksas skartu Rīgā strādājošos fotogrāfus, kino un audioieraksta operatorus, frizierus, kosmetologus un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri līdz šim maksājuši samazināto patentmaksu. Ekonomikas ministrijā izpētījuši, ka šajās profesijās esot liels skaits strādājošo, kuri nopelna vairāk nekā citās patentmaksu profesijās. Tāpēc neesot iemesla viņiem kaut ko vēl samazināt.
Paredzēts, ka jaunais patentmaksas cenrādis ik gadu palielinās valsts budžeta ieņēmumus par vienu miljonu eiro.
“Pašlaik par patentu maksāju 43 eiro mēnesī. Ja būs šāds patentmaksas sadārdzinājums, es būšu spiests palielināt klientiem maksu par saviem pakalpojumiem. Tā kā starp pasūtījumiem ir arī mākslas darbu reprodukcijas, turpmāk man būs izdevīgs tikai pasūtījums lielākam skaitam reprodukciju,” stāsta Rīgā dzīvojošais fotogrāfs Renārs Derrings, “atšķirībā no citiem, kuri ar fotografēšanu nodarbojas pastāvīgi, man gan tā ir tikai papildu nodarbošanās, tāpēc šis sadārdzinājums, iespējams, mani skars mazāk nekā citus. Bet cilvēkiem, kuriem ikdienā tas ir vienīgais iztikas avots, vairāk nekā uz pusi lielāka patentmaksa nebūs nekas iepriecinošs. Nav īsti skaidrs, kāda patentmaksa būs jāmaksā, ja, piemēram, fotografēšu kāzas kādā lauku novadā.”
“Neredzu nekāda iemesla, kāpēc celt patentmaksu slēdzeņu atslēdzniekiem. Šāds sadārdzinājums vissmagāk skars tos amatniekus, kuri nestrādā uzņēmumos un kuriem ienākumi jau pašlaik ir mazi. Ja pašlaik šo patentmaksu maksāja, tad, tai sadārdzinoties vairāk nekā divas reizes, to nemaksās,” spriež Latvijas Slēdzeņu atslēdznieku ģildes valdes priekšsēdētājs Sergejs Zaņuks.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotās ziņas par patentmaksas maksātājiem liecina, ka visbiežāk Latvijā patentmaksu izvēlas maksāt fotogrāfi, frizieri un frizūru modelētāji, aukles un nagu kopšanas speciālisti. Līdz 2017. gada beigām VID bija reģistrēti 2570 cilvēki, no tiem 637 samazinātās patentmaksas maksātāji. Visvairāk patentu izsniegti fotogrāfiem – 395, frizieriem – 334, auklēm – 216, nagu kopšanas speciālistiem – 187, amatniekiem – 118, grimētājiem un kosmetologiem – 117. Visbiežāk patenta darbības vietu maksātāji norādījuši Rīgu – 1153, Liepāju – 119, Valmieru – 97 un Ķekavas novadu – 96 gadījumos.
