– Vai jaunajā sezonā teātrī ienāks jauni aktieri? 3
– Tā kā Inese Pudža vēl mājās auklē meitiņu, teātrī viesosies Anta Aizupe un Alise Polačenko, Mārtiņš Upenieks, taču štatā neviena jauna mākslinieka nebūs, jo teātris joprojām dzīvo režīmā, kad nevar atļauties ko vairāk vai plašāk.
– Politiķi un ekonomisti nupat gan arvien uzstājīgāk stāsta, ka virzāmies augšup, attīstāmies. Pretēji uzskati izklausās gandrīz vai nesmuki…
– Atšķirībā no Operas, kura atguvusi savas lielākās dotācijas apjomu, teātri kopš 2010. gada samazinājuma, kas nāca ar piecdesmit piecu procentu budžeta kritumu pret 2008. gadu, dotācijā atguvuši 24%, praktiski esam 2009. gada dotācijas līmenī. Lai gan šobrīd paši nopelnām jau 50%, izdevumu pozīcijas ir neadekvāti lielas pret to, ko iespējams nopelnīt un piesaistīt. Biļešu cenas kopš 2010. gada esam palielinājuši ļoti nedaudz, citādi cilvēki nespētu tās nopirkt. Tieši pirkt(ne)spēja ir rādītājs tam – esam vai neesam no krīzes bedres laukā. Un tāpēc teātri nenormāli daudz strādā.
– Atšķirībā no Dailes un Liepājas teātra, līdzīgi kā Nacionālajā, arī Valmierā ir štata režisori – Varis Brasla, Mārtiņš Eihe, Felikss Deičs. Kādēļ esat saglabājuši šādu modeli?
– Tāda ir Valmieras teātra tradīcija, jo štata režisori vairāk domā par trupu, aktieru izaugsmi. Štata režisora alga nav liela, bet dod drošības sajūtu – vari doties eksperimentos uz citiem teātriem, bet ir mājas, kur atgriezties.
– Kā vērtējat to, ka jaunā “Spēlmaņu nakts” žūrija atteikusies no nominācijas “Gada latviešu autora darba iestudējums”?
– Es arī biju klāt dažās diskusijās, kur tika apspriesta doma, ka šādas nominācijas pastāvēšana padara labāko latviešu autora darba iestudējumu otršķirīgu, jo tam it kā tiek mierinājuma nominācija, kurai nepietiek vietas labāko izrāžu nominācijās. Iespējams, tā ir tikai psiholoģiska sajūta, un viss ir kārtībā. Bet, manuprāt, piemēram, “Raudupiete” varēja kandidēt uz balvu kā vienā, tā otrā nominācijā. Ir bijuši gadījumi, piemēram, ar Alvja Hermaņa izrādēm, kas izvirzītas abās – gan gada dramatiskās, gan latviešu autora iestudējuma – nominācijās. Var vaicāt, vai, kandidējot uz balvām jaunizveidotajās nominācijās – Gada lielās un Gada mazās formas izrāde –, latviešu dramaturģija tagad nepazudīs no nominēto sarakstiem. Domāju, ka to izšķirs pēc iespējas objektīvāki rezultāti, pēc kuriem arī redzēs, vai bija vērts mainīt nominācijas. Turklāt ir jau arī ieviesta jauna atsevišķa nominācija tieši latviešu dramaturgiem.
– Uz Valmieras teātra skatuves joprojām dzīvo jūsu lugas “Mākoņains, iespējams skaidrosies” iestudējums. Ko patlaban rakstāt pati?
– Šis tas ir iesākts, taču jaunradei atliek ļoti maz laika. Visu paņem teātris.
