Pateiks, kā algā saņemt vismaz 1000 eiro 27
Uz jautājumu “Kā kļūt turīgiem: kas jādara cilvēkam un valstij, lai algā saņemtu virs 1000 eiro?” pirmdien Valmierā “Latvijas Avīzes” organizētā diskusijā atbildi sola sniegt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Kāpēc šāds robežskaitlis – 1000 eiro alga – padarīts tikpat maģisks kā 2000. gada atnākšana? Prognozi, ka šogad vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro, pērn paredzēja ikviens, kurš sekoja vidējās algas pieauguma līknei. Gada vidū mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, kas ir par 70 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Turpinoties tikpat straujai attīstībai, var droši pierēķināt vēl 70 eiro, un tuvākajos mēnešos šis slieksnis tiks pārkāpts.
Ar 1000 eiro sasniegšanu tiek saistītas sociālekonomiskas pārmaiņas. Par to “Latvijas Avīzes” slejās pirmais ierunājās bijušais Eiropas Komisijas ierēdnis, ekonomists Gatis Eglītis. “Šogad [alga] ir pāri 900 eiro, nākamgad bruto algai jābūt 1000 eiro. Nedrīkstam palikt zemo algu zeme, jo tas dzen cilvēkus emigrācijā. Kad neto alga sasniegs 1000 eiro, emigrācija apstāsies,” viņš teica augusta beigās.
Trešdien bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš tvītoja, ka “Igaunijā emigrācija beidzās, kad bezdarbs noslīdēja zem 6,5%, vidējā darba alga uzkāpa virs 1050 eiro un IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza 15 000 eiro”. Latvija šos rādītājus, pēc viņa prognozes, varētu sasniegt 2019. gadā.
Daži saka, ka vidējās algas rādītāji ir uzpūsti, jo tas mazākums, kas saņem lielas algas, atstāj vairākumu zem šī sliekšņa. Oponenti apgalvo pretējo – vidējā alga ir “nopūsta”, ja statistikā aplokšņu algas neierēķina.
Portāla LA.lv lasītāji, tāpat kā tipiskais vidējais latvietis, ir skeptiski: “Tikko paceļ algas, tā paceļ arī cenas. Un tā tas viss nolīdzinās. Tāpēc, kā tauta brauca projām, tā arī brauks…” – “Kad Latvijā būs 1000 eiro, cik būs Anglijā, Norvēģijā u. tml.?” – “Latvijas uzņēmēju alkatību apturēt nevar neviens, Temīda arī ir bezspēcīga: vai, vai, vai, nodokļi lieli, nav ko maksāt algās, bet patiesībā nemaksā ne algas, ne nodokļus.” – “Vidējā alga 1000 eiro ir viegli sasniedzama – atliek vēl dažām valsts kancelejām izmaksāt prēmijas 1000 un vairāk eiro apmērā un Latvijā būs sasniegts 1000 eiro vidējās algas līmenis. Tik kāds labums, ja lielākā daļa no algām ir tālu no vidējās!”
“Latvijas faktu” veiktais socioloģiskais pētījums par finanšu zināšanām liecina, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izprot ekonomikas norises valstī, spēj sekot līdzi izmaiņām tautsaimniecībā un atbilstoši tām pieņemt finanšu lēmumus. Puse no Latvijas iedzīvotājiem (56%) cenšas sekot līdzi ekonomikas norisēm, bet neizprot tās pilnvērtīgi, savukārt gandrīz trešdaļa (32%) neko nezina par ekonomikas procesiem un atzīst, ka tie viņus arī neinteresē.
Ar diskusiju pirmdien Valmierā Latvijas Banka sāk “Reģionu sarunas par labklājību”, kurās tā gatava diskutēt ar iedzīvotājiem, pašvaldību līderiem, uzņēmējiem, augstskolu mācībspēkiem un studentiem par to, kā vairot turību Latvijā. Līdzīgas sarunas iecerētas Jelgavā, Talsos, Madonā, Rēzeknē, Ogrē, Liepājā un Saldū.
Šīs reģionu sarunas iekļaujas plašākā nacionālās centrālās bankas darbības virzienā – izglītojošā programmā plašai sabiedrībai par finanšu un ekonomikas jautājumiem “No sprīdīšiem par saimniekiem”, par kuras sākšanu Latvijas Banka paziņo šodien.
I. Rimšēvičs “Latvijas Avīzei”: “Latvijai nav savu naftas, gāzes un zelta atradņu. Mūsu svarīgākais resurss ir cilvēki. No tā, kā attīstīsim savu galveno resursu, būs atkarīgs, vai nākotnē kļūsim par labklājības valsti, kur vidējā alga tuvākajā nākotnē sasniegtu 2000 eiro un vairāk! Tāpēc viens no priekšnoteikumiem – ražot preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Par to tad arī vēlamies diskutēt un atbildēt uz jautājumiem. Nāc un piedalies arī tu!” aicina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pirmdien Valmierā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un valdes loceklis Harijs Ozols Vidzemes Augstskolā tiksies ar studentiem, atsevišķa tikšanās paredzēta ar reģiona uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem, bet no plkst. 16 līdz 18 iedzīvotāji aicināti uz sarunu Vidzemes Augstskolas Konferenču zālē.
Diskusijas sākums plkst. 16.30, to tiešsaistē varēs skatīties portālā LA.lv.
