Pateicoties “mazākuma balsojumam” daudzdzīvokļu ēku uzturēšana kārtībā būs vieglāka 0
Jau trīs mēnešus ir spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri dod iespēju arī daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku mazākumam lemt par mājas uzturēšanu un atjaunošanu, ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav bijusi lemttiesīga. Tomēr kā norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai), lai pilnībā varētu novērtēt grozījumu ietekmi, jāpaiet ilgākam laikam. “Vismaz ir cerības, ka lielu daļu daudzdzīvokļu ēku izdosies paglābt no sabrukuma,” viņš saka.
Līdz pat pagājušā gada oktobra beigām dzīvokļu īpašnieku kopsapulce bija lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēja vairāk nekā pusi (50+1) no visiem dzīvokļu īpašumiem. Rezultātā gadījumos, ja daļa iedzīvotāju nepiekrita izskatāmajiem jautājumiem, piemēram, renovācijai vai caurā jumta nomaiņai, viņi mierīgi palika mājās, kvorums nebija un jautājums tika “norauts”.
Lēmumi par ēkas apsaimniekošanas jautājumiem buksēja arī tad, ja dzīvokļi īpašnieki paši nedzīvo savā īpašumā un dzīvokli izīrē, vai arī ir izbraukuši no valsts un nekādās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs nepiedalās. Tikmēr padomju laikos būvēto ēku kalpošanas termiņš ir aptuveni 60 gadi, un liela daļa no šādām daudzdzīvokļu mājām to jau pārsniegušas. Vēl sliktāka situācija daudzviet ir ar pirmskara laikā būvētajiem namiem, ja vien kopīpašnieki par to atbilstoši nerūpējas.
Oļegs Burovs atzīst, ka problēma ne tik lielā mērā ir iedzīvotāju finansiālajās iespējās, cik neizpratnē, ka visas ēkas konstrukcijas, tai skaitā stāvvadi, jumti, kāpnes un lifti ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, par kuru uzturēšanu arī atbilstoši jārūpējas. “Mēs varam domāt par valsts un pašvaldību atbalstu šīs problēmas risināšanai, un to darīsim, tomēr primārās ir pašu dzīvokļu īpašnieku rūpes par sava īpašuma – daudzdzīvokļa ēkas uzturēšanu atbilstošā kārtībā. Tādēļ esmu gandarīts, ka beidzot esam nonākuši līdz “mazākuma balsojuma” iespējai visiem mājas iedzīvotājiem svarīgu jautājumu izlemšanā,” norāda Oļegs Burovs.
Proti, grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Piemēram, nepiedalās kopīgajās sapulcēs vai aptaujās.
Oļegs Burovs skaidro, ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nebūs lemttiesīga, grozījumi dod iespēju mēneša laikā pēc sākotnējās sapulces dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai aptauju sasaukt atkārtoti. Šī sapulce būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem, savukārt lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojusi vairāk kā puse no dzīvokļu īpašniekiem, kas piedalījās sapulcē.
“Mēs visi redzam, ka daudzas dzīvojamās mājas ir ļoti sliktā stāvoklī, bet dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties, kas jāremontē vispirms – jumts, mājas komunikācijas, nosēdušies pamati vai vēl kas cits. Šādiem īpašniekiem es gribu teikt – tas ir pirmais solis ceļā uz ļoti nopietnām problēmām,” saka Oļegs Burovs. Viņš arī norāda, ka iedzīvotājiem ir pieejams “Altum” aizdevums daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes stiprināšanai, kā arī remonta aizdevums. Tāpat Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs atgādina, ka ar “mazākuma balsojumu” iespējams nomainīt arī ēkas pārvaldnieku, ja dzīvokļu īpašniekiem radusies pārliecība, ka apsaimniekotājs nepietiekami labi veic savus pienākumus.
“Gribu katram dzīvokļa īpašniekam ieteikt rūpīgi sekot līdzi katrai izsludinātajai sapulcei vai aptaujai, it sevišķi, kas tiek veikta ar “mazākuma balsojuma” starpniecību un obligāti piedalīties ar savu balsojumu.”
