Latviešu uzņēmums ASV trāpa mērķī: veiksmes stāsts 0
Situācijā, kad ierastā spekulācija – pirkt preces ķīniešu interneta veikalos lētāk un pārdot savā e-komercijas vietnē dārgāk, sākusi būtiski stagnēt un vairs neienes cerēto peļņu, tūkstošiem interneta veikalu pasaulē izteikti strauji sākuši pievērsties latviešu uzņēmuma „Printful” piedāvātajam tā sauktajam “dropshipping” biznesa modelim, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10″.
Latvijas uzņēmuma „Draugiem Group” radītā ražotne “Printful” funkcionē kā ārpakalpojuma – apdruka pēc pieprasījuma – sniedzējs, kas visu preci saražo interneta veikala īpašnieku vietā. Tas nozīmē, ka ir jāizdomā tikai grafiskais dizains, bet visu preci interneta veikala īpašniekam saražo latviešu “Printful”. E-komercijas vietņu turētājiem līdz ar to nav jāuztraucas par preču krājumu veidošanu vai noliktavas izmaksām. Turklāt “Printful” gatavo produkciju iepako un pa tiešo nosūta gala patērētājam, apejot interneta veikalu, tādējādi ietaupot tam laiku un finanšu līdzekļus.
Losandželosā, Kalifornijā un Šarlotē, Ziemeļkarolīnā apdrukā t-kreklus, džemperus, cepures, zeķes, krūzes, mobilo telefonu vāciņus, dvieļus. No apdrukāta auduma kopā sašuj somas, kleitas, sieviešu legingus. “Viss, kas tev ir nepieciešams, ir mājaslapa. […] Šobrīd ar „Printful” palīdzību nav nepieciešama nekāda noliktava, tev nav nepieciešams iegādāties nekādus kreklus pirms tam. Var sākt biznesu pilnīgi bez nekā,” stāsta ražotnes Losandželosā vadītājs Dairis Zariņš.
Izrādās, ka latviešu uzņēmums ASV ir trāpījis tieši laikā, lai apkalpotu digitālo paaudzi. Sevišķi populārs latviešu “Printful” ir amerikāņu sociālo tīklu slavenību, jauniešu, lokā, kas šādi veido savas apģērbu un aksesuāru līnijas. To, ka apdruka pēc pieprasījumā kā e-komercijas veids ir tik tiešām vienkāršs, pierāda arī skolēni Latvijā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases audzēkņi Krišjānis Ozoliņš, Luīze Lūse un Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas 11.klases skolēns Klāvs Galviņš nevēlējās skolā rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus, bet tā vietā nodibināja skolēnu mācību uzņēmumu “Mans Rajons”. Viņi radījuši t-kreklu un džemperu dizaina līniju ar vairāk nekā 50 Rīgas mikrorajonu un apkaimju kartogrāfisko ilustrāciju. “Mēs četru mēnešu laikā esam palielinājuši mūsu apgrozījumu līdz 3000 eiro, te mums tabulas pilnas ar pasūtījumiem. Nākotnē mēs plānojam palielināt apgrozījumu līdz par 10 000 eiro, kā arī piedāvāt jaunus produktus un aksesuārus,” stāsta Galviņš.
E-komercijā iesaistījies arī karikatūrists Gatis Šļūka. Viņa asprātīgās un dzēlīgās ilustrācijas katru dienu publicē „Latvijas Avīze”, taču, redzot kā citviet pasaulē grafiķi piepelnās, arī Šļūka nolēma savas karikatūras pārdod uz t-krekliem, džemperiem, somām, telefona vāciņiem un plakātiem. “Tie ienākumi ir atbilstoši tam laikam, ko es pavadu pie tā interneta veikala strādājot. Ja es vairāk tam veltītu laiku un visam tam mārketingam, tad tie ienākumi noteikti būtu citādāki un vairāk,” atzīst karikatūrists.
Latvijas nodokļu vide nav sevišķi draudzīga e-komercijas eksperimentiem. Kamēr daudzviet Eiropā nav jāreģistrē saimnieciskā darbība un nav jāmaksā nodokļi līdz pārdošanas apjomi sasniedz noteiktu slieksni, tikmēr Latvijā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāreģistrē saimnieciskā darbība vēl pirms pašas pirmās pārdotās preces. Tas esot iemesls, kāpēc daudzi Latvijā slēpjas un publiski nelielās ar saviem ienākumiem internetā. Taču VID pārliecināti skaidro, ka, ja pat interneta veikala īpašnieks vai kādas e-komercijas platformas profila saimnieks nav nosaucis savu vārdu un nekādi publiski nav devis norādes par atrašanās vietu Latvijā, ieņēmumu dienestam vienalga esot datorizētas metodes, kā noskaidrot patiesā labumu guvējus. „VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda bloķēšanu, tāpat arī tiesības likt “hostinga” pakalpojuma sniedzējam izņemt šo lapu. Tiek strādāts pie tā, lai Eiropas līmenī visi elektroniskie maksājumu dati būtu pieejami visām nodokļu administrācijām. Līdz ar to iespēja izvairīties mazinās,” saka VID E-komercijas kontroles daļas vadītājs Arnis Lībenzons.
Turklāt pēc 2020.gada Eiropas Savienībā vai nu ienākumi no interneta veikaliem saruks vai arī precēm cenas kāps, jo visām e-komercijas platformām, kas apkalpo jebkādus interneta veikalus vai tur pārdevēju kontus, piemēram, „E-bay”, būs obligāti par katru preci jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis pēc tāda procenta, kāds ir pircēja valstī.
