Spīgana. Maģija, kas visu maina! Pateicības riti Zemes Mātei ražas laikā 73
Līga Zemniece, “Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”
Man personīgi patīk lieli svētki un rituāli, bet pavisam ļoti un īpaši man patīk mani mazie vienatnes rituāli. Esot tikai ar sevi, varu patiesi ieklausīties savā sirds balsī, justies brīva savā vajadzībā, mainīgumā, izpausmēs un sajūtās, brīva savā laikā un Esības plūdumā.
Augusts mūsu zemē ir Māras laiks. Māra ir Māte. Visas Zemes esības Māte. Dzīvības licēja, laika teicēja, sieviešu aizbildne, cilvēka goda, tikuma un tīrības avots. Kā dzīvības šķīrēja Māra rūpējas par katru dzīvu būtni, dod tai sākumu, augšanu, gājumu, iztikšanu. Dod esības iespēju un pieredzi.
Māra, Zemes māte, mums dod un māca beznosacījumu mīlestību. Tā dod mums apjausmu būt nesaraujami saistītam. Tai ir aktīva daļa katra mūsu kā Gara izaugsmē – kā zem spārna tā mūs ved un lolo tik skaistajā, sarežģītajā un dievišķajā apziņas Ceļā.
Šis laiks, kad mūsu zemīte un ļaudis, Saules piesildīti, dzīvu gaisu plašumos elpojuši, dzīvos ūdeņos mērcējušies. Kad dārzos, mežos un tīrumos ražas pilnība, briest vārpas un nogatavojas raža… Šis laiks ir īstais, lai PATEIKTOS. Lai pateiktos Mārai, Zemes mātei, par dzīvību, ražu, par dzīves apsolījumu, par būšanu un darbu, par pieredzi, ko gūstam Zemes solī. Lai pateiktos par pārticību, mīlestību, mieru, dzimtu, dzimteni…
Maģija, kas visu maina
Kad mūsos dzimst apzināta pateicība, viss maģiski mainās. Tieši pateicība atver mūsu redzīgumu labajā. Tieši pateicība dod mums iespēju novērtēt, izjust, izbaudīt, izpriecāt to LABO, ko citkārt varbūt savā dzīvē neieraugām. Ierušinājušies ikdienības deķī, mazos un lielos darbos, pieraduma gurdajā plūdumā, mēs bieži vien ij nenovērtējam, cik liela lieta ir dzīvam un pieredzošam būt. Pateicība dod mums iespēju izvētīt savas dzīves audumu, dod iespēju pakāpties augstāk un ieraudzīt tā musturu. Tā dod mums iespēju pieņemt notikumu gaitu, akumulēt pieredzi.
Kāpēc to darīt īpašos rituālos un svētkos? Protams, var (un vajag) ik dienu un tāpat.
Tomēr rituāls ir īpaša enerģijas fokusēšana. Rituālā mēs pievēršamies apzinātībai, tādējādi paplašinot savas dvēseles telpu, mēs izkļūstam ārpus pašu radītās un kontrolētās realitātes šaurajiem rāmjiem. Mēs apzināti savienojamies ar Dievišķo, atveramies citai redzēšanai un izpratnei.
Lielā Māte ir visur
Mūsdienās svinētā Mātes diena ir kristietībā balstīti svētki, kas vairāk ievibrē miesiskās mātes sajūtās. Katoļi savukārt svin Dievmātes debesbraukšanas dienu. Bet kopumā šobrīd mūsu zemē nav svētku un ierašu godināt Zemes Māti un Lielo Māti. Un, manuprāt, tā ir neizmērojama ķecerība un vieglprātība – pazaudēt saikni ar dievišķo pirmatnējo radošo sievišķību.
Kad mūsos dzimst apzināta pateicība, viss maģiski mainās. Tieši pateicība atver mūsu redzīgumu labajā.
Esmu mācījusies un savam dziednieka darbam iesvētīta Dienvidamerikā, Peru. Andu (inku) senajā tradīcijā tiek godinātas nusta kunas – septiņas elementu princeses/dievietes. Tās visas ir savstarpēji cieši saistītas un katru no tām pārstāv viena varavīksnes krāsa. Un tās visas ir Zemes Mātes (Pachamama) meitas. Tāpēc ikreiz, kad ticošais ceļinieks ierauga varavīksni viņš sveicina nusta kunas un Pachamamu.
Daudzas senās garīgās tradīcijas (lai notiek – sauksim tās par šamanisma tradīcijām*) pravieto par laiku, kurā dzīvojam. Norādot, ka šis ir lielo transformāciju laiks, kurā atjaunojama un jaunradāma cilvēka saikne ar Māti Zemi.
Peru nusta kuna iniciācija ietver sevī septiņus rituālus – septiņas gaismas sēklas, enerģētisko punktu aktivizēšanu ķermenī, septiņus savienojumus ar Zemi, kas atmodina cilvēka sirds apziņu. Jaunie laiki (kas pēc vairākiem senajiem kalendāriem sākās 2012. gadā) – Taripay Pacha –nozīmē laikmets, kurā mēs atkal atrodam sevi. Tas nozīmē, ka mēs atkal patiesi sastopam un pieņemam savu esību šeit uz Zemes visā tās daudzveidībā. Un neapšaubāmi Dievišķās sievišķības, Lielās Mātes ieraudzīšana, cienīšana un godināšana ir vitāla turpmākajai cilvēces (un ne tikai) eksistencei.
Daba nav brīvdienu izklaide
Lietas šobrīd modernajā pasaulē ieguvušas citu seju, un lielākā daļa ļaužu Zemes darbus nemaz ij nezina. Kaut šķiet, ka veikalā viss nopērkams un patiesais iztikšanas avots ir naudas plūsma kontā, un daudziem Daba ir kaut kas ar brīvdienu izklaidēm saistīts, tā tomēr nav. Mēs esam nesaraujami saistīti ar Zemi, tās mīlestību, dāsnumu un tās dzīvību. Jebkas, ko apēdam, valkājam, lietojam, darinām. Visu, kas vecs un kas jauns, to, kas patiešām vajadzīgs un kas kalpo tikai mūsu iegribām… itin visu mēs ņemam un saņemam no Zemes. Un Zemē to atkal atstājam.
Tāpēc Māras laiks ir īstais, lai atrastu sevī šo izpratni un no sirds un patiesi pateiktos Zemei.
Liela tiesa seno baltu tradīciju nogrimušas aizmirstībā. Un tomēr, neaizmirsīsim savu mantojumu, kur varam smelt – tautasdziesmas:
Tumsiņā’i, vakarā’i
Greznu dziesmu padziedāj’,
Lai klausās mīļā Māra,
Manu mūžu rakstīdama.
Pateicības rituāls Zemes Mātei
Šis rituāls atkarībā no vietas, laika un iespējam ir paveicams salīdzinoši īsā laikā vai tam var veltīt patiešām ilgu laiku. Zemes rituāla dienā es noteikti iestādu koku – tādējādi taustāmi paužot savu pateicību un nodomu.
Iesākumā sagatavo rituāla telpu, atceroties, ka arī tavs ķermenis ir rituāla telpa – nomazgājies, saposies, noskaņojies. Rituāla dienā vēlams mazliet gavēt, t.i., būt piesardzīgam ar ēšanu, nekādas gaļas, konservu, alkohola u.c. Tā kā godināsim Lielo Māti, ir vērts saposties skaistās, sievišķīgās drēbēs. Izrotāties un justies skaisti, jo arī mēs katra viena esam Dievišķās sievišķības manifestācija!
Es Zemes pateicības rituālu noteikti daru pie Zemes. Rituāla telpā atrodi vietu visiem elementiem – Ugunij, Ūdenim, Gaisam, Zemei. Lieto visu, kas tev palīdz, kas tev pieder un kas uzrunā. Šādos ritos es noteikti lietoju bungas.
Sagatavo ziedojumu trauku. Ražas laikā es gatavoju groziņu ar Zemes veltēm, kas nu man dārzā saaugušas vai apkārtnē savāktas. Noteikti sagatavo velti skaisti, kā dāvanu!
Sāc ar nomierināšanos, nelielu klusuma meditāciju. Šim rituālam es dažkārt izvēlos kokles skaņas kā pavadošo mūziku – tās skaisti rezonē ar Latvijas dabas sajūtu.
Ieaicini elementus – šeit vadies pēc iespējām un sajūtām. Es bieži vien dejoju ap uguni, mazgāju seju un rokas ūdenī, elpoju, strādāju ar spalvām, vīrakiem un kristāliem.
Ja tev ir savas bungas – bungo, ja ne – atrodi kādu skaistu bungu meditāciju internetā. Bungu skaņa ir Mātes Zemes sirdspuksti. Caur tām mēs cieši jo cieši savienojam savu sirdi ar Zemes sirdi.
Tagad ļaujies: dziedi, skandini instrumentus, klausies mūziku, pielūdz, dejo – sadzirdi savas sirds balsi, savas sirds dziesmu! Atsaucies tai! Esi patiesa, un tā ir vislielākā cieņa, mīlestība un pateicība, ko vari Zemei dot!
Pievērsies ziedojumam. Izjūti, izskati, izbaudi šo skaistumu – krāsās, aromāti… Izsaki pateicības vārdus Zemei un Zemes kopējiem par ražu, par pārticību. Noteikti lūdz par visiem Zemes bērniem, lai tie dzīvo paēduši. Ja kuras ugunskurs, daļu no veltēm vari atdot tam. Ar ziedojumu rīkojies pēc saviem ieskatiem un iespējām – vari to skaistā vietā atstāt Dabā, vari atdot kādam, kam trūkst… Noteikti ziedo ar pateicības vārdiem – no Zemes esi saņēmusi un Zemei atkal atdod.
Improvizē, ļaujies savai iekšējai zināšanai un vajadzībai. Piepildi savu sirdi ar PATEICĪBAS SKAISTUMU! Vari izgatavot kādu pārticības talismanu vai simbolisku tēlojumu, ko glabāsi līdz nākamajam gadam.
Rituālu noteikti noslēdz. Ļauj ugunij izdegt, rituālo ūdeni vari izliet Zemē vai aplaistīt kaut ko. Sakārto rituāla priekšmetus, nokop telpu. Ja esi rituālu veikusi dabā, vietā vari atstāt savu Zemes ziedojumu, vari atstāt kādu velti – ziedus, dabisku rotājumu. Esi pēc iespējas apzināta katrā savā darbībā un centies šo apzinātību un noskaņu turēt sevī ilgi!
Pateicībā Mātei Zemei, AYATTE
*
Katrai būtnei, it jo īpaši cilvēkam, Esība dod vairākas mātes. Līdzīgi kā slāvu lellīte matrjoška viena iekš citas, mātes pārklājas. Māte dzemdētāja, audzinātāja, skolotāja… Mātišķums, kas mūs lolo dzīves gaitā. Otrā – Zemes māte.
Un Lielā Māte – visa Avots, Visuma sievišķā enerģija, Radītāja, Vēdās saukta par miljonseju Devi.
Šajos rituālos nevar kļūdīties, ja vien tie nāk no sirds. Un tie ir bezgala svarīgi – jo dziedinoši. Dziedinot sevi, mēs dziedinām Zemi. Tāpēc celsimies un atvērsimies pateicībai un Zemes godināšanai! Smelsim iedvesmu savā asins balsī, savā gēnu kodā, savās zīmēs, savās melodijās. Celsim to visu augšā, savīsim un savienosim. Radīsim savus pateicības ritus, savas iniciācijas, savus svētkus. Nebaidīsimies saukt talkā citu zemju zināšanas – tās visas nāk no vienas Mātes. Mēs visi esam vienas Mātes bērni!
Vēdiskajā kultūrā svin Dievišķās Mātes svētkus Navaratri (nava – deviņi, ratri – naktis, tātad deviņas naktis un desmit dienas tiek godāta Lielā Māte). Šie ir ļoti, ļoti nozīmīgi svētki un tiek plaši un ar vērienu svinēti. Godinot Lielo Māti –pirmatnējo sākumu un radošo spēku.
Visās senajās kultūrās noteikti tika godāta Dieviete Māte – Freja, Gaia, Nuut, Innana, Yemaya, Iznami, Hou-tu, Pachamama… un senbaltu Māra.
*
Mīļā Māte Zeme, esi svētīta par radīšanas un esības dāvanām.
Par dzīvību un telpu, ko mums dod. Par tavu aizsardzību un rūpēm, par tavu maigo spēku un dziedinošo dāsnumu. Tev pateicos par visu, kas man bijis, ir un būs. Pateicos par maizi, par pārticību, pateicos par jumtu un siltumu.
Lūdzu tavu vadību un svētību, vadi manus soļus taisnos ceļos.
*
Māci man labus darbus, labus tikumus.
Māci mani dzirdēt un palīdzēt tiem, kam trūkst.
Dod man drosmi un redzēšanu manā apziņas ceļā.
Māci man pazemību un ticību.
Palīdzi man atcerēties dzīves stundas un lietot dzīves pieredzi, ko saņēmu no savas mātes un citām sievietēm pirms manis. Dod man gudrību un tīrību radīt un nodot tālāk šo ceļu.
Māci man atlaist un saņemt, māci mani plūst ritmā ar savu laiku, Zemes laiku un Visuma laiku.
*
Lūdzu, ļauj man redzēt pirmatnējo skaistumu un caur to atcerēties manu pirmatnējo pienākumu. Ļauj man dzirdēt balsis, kas skan no laika sākuma, un ļauj skaisti skanēt līdz ar tām.
Ļauj manas balss atbalsij skanēt tālu, skaisti un skaidri.
Pateicos tev!
* Vārds šamanis, kā zināms, cēlies no Sibīrijas ciltīm, kur tas nozīmē tieši to pašu, ko visās citās senajās kultūrās – dziednieks, burvis, zinošais, redzošais, vadošais, kur visas šīs un daudzas citas spējas ir nesaraujami saistītas. Visās senajās civilizācijās šamaņu apmācība un iniciācija balstās kosmoloģijā – Pasaules un Visuma izjūtā un izziņā. Diemžēl šobrīd šis sakrālais vārds šamanis bieži vien tiek aplam lietots vietā un nevietā. Tāpēc man reti patīk to lietot, parasti cenšos aizstāt ar terminu garīgās tradīcijas, tādējādi norādot uz nepieciešamību koncentrēties nevis uz burvestībām un neskaidriem rituāliem, bet gan uz Dieva sastapšanu.
