Baņķieris Suharenko uzņem deputātus, lai saņemtu atļauju dibināt ebreju īpašumu restitūcijas fondu 65
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti vakar devās uz Ebreju kopienai apsaimniekošanā nodoto ēku Rīgā, Skolas ielā 6, lai apspriestu jautājumu par ebreju īpašumu restitūcijas fonda izveidi. Visus laipni sagaidīja Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska, padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, un bija ieradies pat padomes priekšsēdētājs un reizē arī Rietumu bankas valdes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, kurš līdz šim nav personīgi piedalījies restitūcijas jautājumu apspriešanā, visticamāk, tādēļ, ka nerunā valsts valodā. To viņa vietā ir darījis vietnieks Krupņikovs. Suharenko pavisam nesen atgriezies no Maskavas, kur 19. janvārī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Eiropas Ebreju kongresa izpildkomitejas vadītāju Vjačeslavu Kantonu.
Šis varenais nams, kas celts no 1913. līdz 1914. gadam pēc arhitekta Edmunda Trompovska un Paula Mendelštama projekta, ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, kas pieminētajai ebreju organizācijai nodots lietošanā uz 99 gadiem. Bet nākamnedēļ deputāti, visticamāk, šo apgrūtinājumu noņems, un ēka nonāks ebreju īpašumā. Tā vēsta Saeimā trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts, kur kopā ar vēl pieciem īpašumiem ir iekļauts arī šis. Deputāti pateicībā par lielo pretimnākšanu ir laipni uzlūgti Skolas ielas namā.
Umanovskas kundze izrāda telpas, no kurām gandrīz katrā notiek kāda nodarbība – vienā vingro, citā mācās latviešu un angļu valodu, vēl citā iekārtots sociālās aprūpes centrs. Ēkā ir arī paliela zāle dažādiem sarīkojumiem, kur tiekam ievesti un mazliet apmulstam, ieraugot, ka visapkārt tās augšējai sienai ir ritmiski izkārtoti reljefi dekori, kuros attēlots padomju laika sirpis un āmurs. Tādas laipnas sagaidīšanas laikā neērti jautājumi ir nevietā, un to saprot lielākā daļa deputātu, izņemot Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), kurš nevar novaldīties, nepavaicājis, vai tad ebreju kopiena ir tik nabadzīga, ka nespēj novākt šos okupācijas laika atribūtus valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa interjerā. Gita Umanovska pārliecinoši stāsta, ka šajā namā notikuši Latvijas Komunistiskās partijas kongresi, mācījušies jaunie komunisti un ka šī simbolika ir vēsturiska – tai esot kādi sešdesmit gadi, tāpēc neņemot nost. “Ļeņina piemineklis arī bija sens, bet to nojauca,” atgādina Dombrava. Umanovskas kundze gan neielaižas garākās sarunās un atgriežas pie nama vēstures, bet pēc neilga laika nodod mūs Iļjas Ļenska, muzeja “Ebreji Latvijā” direktora, rokās, kurš iepazīstina ar bagātīgo un interesanto ekspozīciju.
Pirms oficiālās daļas tiekam uzcienāti ar foršmaku (siļķes uzkodām), gefilte fiš (pildītām zivīm), macas konfektēm, strūdeli un citiem gardumiem. Pie katra ēdiena novietots uzraksts ar tulkojumu, lai varam saprast, kas atrodas uz šķīvjiem.
Pirms deputāti ķeras pie lietas būtības, viņi sanāksmes norises telpā tiek iepazīstināti ar ebreju organizācijas pārstāvjiem. Atceros, kad es zvanīju diezgan daudzu organizāciju pārstāvjiem, kas ietilpst Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvā, liela daļa nerunāja valsts valodā, bet te sapulcinātas tikai tādas personas, kas spēj sniegt informāciju latviski. Vēlāk Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs man stāsta, ka Ebreju draudžu un kopienu padomē lielākā daļa ebreju ir no bijušajām PSRS republikām, taču šajā organizācijā sastāv arī tie ebreji, kas pārdzīvojuši holokaustu, un viņu pēcteči. Viņi gan esot mazākumā, tāpēc nav jābrīnās, ka man bija grūti atrast savienībā ietilpstošo organizāciju pārstāvjus, kuri runā latviešu valodā.
Pēc šīs prezentācijas seko D. Krupņikova stāstījums par ebreju īpašumu restitūcijas fondu, kurš tikšot izveidots tuvākajā laikā un kuram Ebreju draudžu un kopienu padome nodos atgūtos īpašumus un ieskaitīs no valsts budžeta saņemto naudu par neatgūtajiem īpašumiem.
“Fonda uzdevums būs izglītot Latvijas sabiedrību par ebreju kultūru, atmaskot dažādus stereotipus par ebreju kopienu. Tā nauda jātērē Latvijā,” saka Krupņikovs. Vēlāk no viņa uzzinu, ka padome vairs neprasīšot 45 miljonus eiro par gandrīz 300 īpašumiem, bet šis saraksts esot sarucis uz pusi un līdz ar to arī naudas summa. “Saraksts ir sastādīts, mēs gribam, lai kāds to pārbauda,” saka Krupņikovs. Viņš deputātiem stāsta, ka fondā strādāšot sešas personas no padomes sastāvā esošajām ebreju organizācijām un pieci ārvalstu ebreju organizāciju pārstāvji, galvenokārt no ASV. Lūgšot arī Finanšu ministrijas pārstāvi, lai nerastos aizdomas par necaurspīdīgiem darījumiem.
Kad Krupņikovs beidz savu runu, mierā atkal neliekas deputāts Dombrava. Vispirms viņš augstu novērtē Ebreju draudžu un kopienu padomes ieguldīto darbu kultūras jomā, bet uzsver, ka ASV ļoti interesējas par ebreju īpašuma restitūcijas jautājuma atrisinājumu, bet vienlaikus arī par ēnu ekonomikas apkarošanu un naudas atmazgāšanu Latvijā. “Vai tas, ka arī ap Rietumu banku, ko vada Suharenko kungs, savilkusies aizdomu ēna par netīriem naudas darījumiem, par kuriem nesen ziņoja masu informācijas līdzekļi, neradīs negatīvu nostāju gan starptautiski, gan arī Latvijā pret Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju? Vēl jo vairāk tādēļ, ka banku netīrās naudas lietā sākti vairāki kriminālprocesi un drīzumā tiks ierosināti jauni,” vaicā deputāts.
Parasti Suharenko vietā runā Krupņikovs, bet šī ir pirmā reize, kad baņķieris pats ceļas kājās, tiesa, atvainodamies, ka runās krieviski, un norādīdams, ka šis nav jautājums, kas jāapspriež Ārlietu komisijā: “Tas ir atsevišķas tikšanās jautājums, kur var pieaicināt profesionāļus un visu izrunāt.” Krupņikovs papildina Suharenko sacīto, ka banka ir finansiāli palīdzējusi atjaunot muzejus, skolas, baznīcas… Pats Suharenko vēl piebilst, ka viņš maksājot valstī lielus nodokļus, bet Dombrava aicina viņu doties uz latviešu valodas kursiem tepat Skolas ielas namā.
Baņķiera tēlu palīdz spodrināt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš: “Es nezinu, kāda ir Suharenko kunga personīgā politika, bet tas nav iemesls noraidīt šos likumprojektus. Viņš ir ievēlēts par padomes priekšsēdētāju, tas apliecina, ka valde un kopiena viņam uzticas, un mums nav pamata to apšaubīt. Vai man ir līdzīgas politiskās domas kā Suharenko? Varbūt nē, bet tas neietekmē lēmumu šajā jautājumā, jo es neuzskatu, ka tie īpašumi tiks nodoti Suharenko kungam, tos nodos kopienai un fondam. Šis ir tīri simbolisks gājiens, tas neietekmē valsts intereses. Tas nāk par labu starptautiski.”
Uz sēdi ieradies arī “Latvijas Pasta” bankas padomes priekšsēdētājs Biomins Kajems, kurš secina, ka seši likumprojekti ir tikai pirmais solis un ka “jūs to darāt Latvijai, tas ir Latvijas tēls, domājiet par Latvijas tēlu!”.
Bet, kamēr Skolas ielas namā jau gandrīz pielikts punkts par sešu īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei, tikmēr Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes un kopienas “Šamir” vadītājs rabīns Menahems Barkahans gatavo prasību tiesai, jo uzskata, ka politiķi ignorējuši šo organizāciju, kas ieguldījusi lielu darbu Rīgas Geto muzeja izveidē un ar panākumiem īstenojusi daudzus sociālos un kultūras projektus.
“Es aicinu Jūs nenolikt malā jautājumu par holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņu un atbalstīt biedrības “Šamir” prasību būt īpašumu restitūcijas procesa sastāvdaļai un pilntiesīgi piedalīties šo jautājumu izlemšanā. (..) Ir pilnīgi skaidrs, ka, neraugoties uz biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, šī padome nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, ko piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija kā vienīgā Latvijas Ebreju kopienu pārstāve,” tā rabīns raksta vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
