“Pateica vismaz 30 melus un atkārtoja Kremļa naratīvus!” Baidens pirmajās debatēs esot bijis vājāks 79
Aizvadītajās priekšvēlēšanu debatēs ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps atkārtoja Kremļa naratīvus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.
Pēc Hirša paustā, salīdzinājumā ar pirmajām debatēm sacensībā par augsto amatu, kas notika starp Trampu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kurās Baidens izskatījās vecs, nesakarīgs un apjucis, šajās debatēs Tramps bija tas, kurš haotiski mētājās starp tematiem, nespēja līdz galam pabeigt nedz teikumu, nedz domu.
Eksperts atzīmēja, ka ASV demokrātu prezidenta amata kandidātei, ASV viceprezidentei Kamalai Harisai pāris reizes izdevās novērst Trampa uzmanību no tēmas. Viņa vērtējumā, Harisa runāja par politiku un savu piedāvājumu, bet Tramps – par sazvērestībām. Tāpat viņš esot izteicis vismaz 30 nepatiesus apgalvojumus.
“Harisa atstāja labāku iespaidu. Pirmie rezultāti pēc debatēm no neatkarīgo vēlētāju grupām liecina, ka tie vairāk nosliecas Harisas pusē, jo viņa esot sevi parādījusi kā spēcīgāku debatētāju. Tāpat cilvēkus vairāk uzrunāja viņas politiskais piedāvājums. Ja pēc iepriekšējām debatēm Baidens zaudēja pāris procentpunktus, tad šoreiz pāris procentpunktus varētu zaudēt Tramps,” teica Hiršs.
Politikas zinātnes doktors norādīja, ka debatēs abiem kandidātiem uzdeva jautājumu par Krieviju. Ja Harisa ieturēja līdzīgu retoriku kā Baidens, kas Latvijai ir izdevīga, proti, ka Krievija ir agresors un Ukraina ir jāatbalsta, Tramps atkārtoja Kremļa naratīvus. Debatēs bijušais ASV prezidents uzsvēra, ka iestājas par mieru, kas, Hirša ieskatā, ir nekonkrēta nostāja un vainas uzvelšana abām pusēm – gan Krievijai, gan Ukrainai.
Eksperts uzsvēra, ka Tramps atkārtoja režīma līdera Vladimira Putina argumentus, ka Baidena administrācija kaut kādā veidā ir atbildīga par kara sākumu. It kā Putins esot vēlējies diplomātisku risinājumu, kuram nav piekritis nedz Baidens, nedz Harisa, un režīma līderim neesot bijusi cita izvēle, kā iebrukt Ukrainā.
“Tas ir Kremļa naratīvs par kara sākumu Ukrainā. Tas ir absurds, bet, ja kandidāts atkārto Kremļa stāstus, sazvērestības un melus par karu Ukrainā, tas ir bīstams signāls tam, kā Tramps rīkosies kā prezidents, ja viņu ievēlēs,” sacīja Hiršs.
Taujāts, vai tā nav Trampa kampaņas stratēģija, taču, ieņemot ASV prezidenta amatu, viņš varētu ieturēt līdzšinējo ASV nostāju Ukrainas jautājumā, eksperts sacīja, ka tāda varbūtība ir maz ticama. Ja atskatās uz laiku, kad Tramps bija ASV prezidents, viņš nevis spēcināja NATO un sadarbību ar Eiropu, bet darīja tieši pretējo – “kašķējās, ieviesa tarifus, vājināja Eiropu un NATO”.
Hiršs norādīja, ka pret Ukrainu Trampam ir personiskas antipātijas, jo pirmais bijušā ASV prezidenta impīčments notika tieši Ukrainas dēļ. Tramps uz Ukrainu bija nosūtījis savu advokātu, lai iegūtu “netīrumus” par Baidenu un viņa dēlu. Ukraina atteicās piegādāt šāda veida informāciju. Eksperts atzīmēja, ka vēlēšanu kampaņā nedrīkst izmantot informāciju, kas iegūta no citām valstīm, un advokātu, kurš mēģina veikt “slepenu diplomātiju”.
Pēc eksperta paustā, Tramps draudēja apturēt atbalstu Ukrainai, ja tā nepiegādās negatīvo informāciju par politisko oponentu. Viņš arī pieminēja, ka Trampam nav labas attiecības nedz ar Ukrainu, nedz NATO, nedz arī ar Eiropas Savienību, tāpēc nav pamata domāt, ka viņš pēkšņi piekops citādāku ārpolitiku.
“Līdz šim no Trampa puses nav bijis Kremlim nelabvēlīgu soļu. [..] Tramps bija tas, kurš pārtrauca būvēt militāro bāzi Igaunijā, lai būvētu sienu uz Meksikas robežas. Nav pamata domāt, ka Tramps būtu kritisks, izlēmīgs attiecībā pret Krieviju, jo šādu politiku viņš neīstenoja kā prezidents. Viņam ir īpaši negatīvas personiskās attiecības ar Ukrainu,” teica Hiršs.
Runājot par to, kāda kopumā izskatās abu kandidātu kampaņa, eksperts atzīmēja, ka patlaban Harisa Trampam ir mazliet priekšā, tomēr, ja vēlēšanas būtu šodien, nav zināms, kurš no kandidātiem uzvarētu. Viņš prognozēja, ka nākamajās dienās Harisas reitingi uzlabosies, ņemot vērā veiksmīgo startu debatēs.
Jautāts, vai vēlēšanu rezultātus varētu ietekmēt, piemēram, uzņēmumu “Tesla” un “SpaceX” vadītāja Īlona Maska atklātais atbalsts Trampam, dziedātājas Teilores Sviftas atbalsts Harisai, Hiršs skaidroja, ka, ja slavenības vai politiķi, kuriem ir sava sekotāju bāze, pauž atbalstu vienam vai otram kandidātam, iespējams, cilvēki pievērsīs uzmanību šim kandidātam un par to arī nobalsos. Viņaprāt, slavenību atbalsts kandidātiem palīdz.
Hirša ieskatā runa ir par jauniešiem, par kuru balsi cīnās gan republikāņi, gan demokrāti, jo jauniešu skaits ir liels, taču tā nav politiski visaktīvākā grupa – grūtākais ir viņus motivēt piedalīties vēlēšanās un nobalsot. Viņš norādīja uz citu aspektu, ko Harisa ir izcēlusi priekšvēlēšanu uzrunās un debatēs, proti, ka daļa republikāņu, kuriem nepatīk Tramps, ir atbalstījuši viņu. Līdz ar to Republikāņu partijā un elitē ir vērojama zināma šķelšanās.
Tramps iepriekš paziņoja, ka plāno izveidot valdības efektivitātes komisiju un iecelt par tās vadītāju Masku, lai samazinātu izšķērdīgus tēriņus par “triljoniem” ASV dolāru. Aicināts komentēt šo Trampa paziņojumu, eksperts norādīja, ka Masks tieši uz to arī tēmē – amatu administrācijā, tāpēc arī Trampam ir viņa atbalsts. Hirša ieskatā līdzšinējās Maska darbības ir miljardiera mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātu sev par labu, taču Masks neesot vienīgais.
“ASV vēlēšanās nauda spēlē milzīgu lomu, jo kampaņas izmaksā ievērojamus līdzekļus. Cilvēkiem, kuriem ir vairāk naudas un ietekmes, mēģina dabūt “dots pret dotu” no kandidātiem. Masks ir konkrēti pateicis, ka grib politisko ietekmi – samazināt regulu jomās, kurās darbojas viņa uzņēmumi,” sacīja eksperts.
Viņš uzskata, ka, ja Masks vadīs valdības efektivitātes komisiju, viņš darbosies savu kompāniju labā, ko Masks nemaz arī nav noliedzis. Pēc Hirša domām, tā ir ciniska pieeja politikai, kāda bija vērojama arī Latvijā pagājušā gadsimta 90.gados, kad oligarhi atklāti lobēja savas intereses, esot pie varas.
“Aizvadīto gadu laikā arī ASV politika kļuvusi daudz netīrāka, ar lielāku naudas ietekmi. Pirms vairākiem gadiem ASV bija tiesas prāva par ziedojumu apmēriem partijām. Tiesas prāva noslēdzās augstākajā tiesa ar to, ka ziedot var tik daudz, cik grib. Tur nav ziedojumu griesti, atšķirībā, piemēram, no Latvijas, kur partijas finansē valsts,” teica eksperts.
Kā ziņots, Harisa un Tramps 10.septembra vakarā Filadelfijā tikās televīzijas debatēs, kas varētu būt vienīgās starp viņiem pirms ASV prezidenta vēlēšanām novembrī, kurās Harisa kandidēs no Demokrātu partijas un Tramps – no Republikāņu partijas.
Prezidenta vēlēšanu kampaņa ir dramatiski mainījusies pēc jūnijā notikušajām debatēm starp Trampu un ASV prezidentu Baidenu, kurš sava vājā snieguma dēļ atsauca savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām un par demokrātu kandidāti šajās vēlēšanās kļuva Harisa.
Reģistrētie vēlētāji, kuri vēroja Harisas un Trampa debates, ar 63% pret 37% uzskata, ka Harisa demonstrēja labāku sniegumu, liecina CNN veiktās veiktās debašu skatītāju aptaujas rezultāti.
Pirms debatēm tie paši vēlētāji bija vienādi noskaņoti par to, kurš no kandidātiem uzstāsies labāk: 50% aptaujāto apgalvoja, ka Harisa uzstāsies labāk, bet 50% – ka Tramps.
Rezultāti iezīmē pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju, kad vēlētāji, kas noskatījās debates starp Trampu un Baidenu, ar 67% pret 33% norādīja, ka Tramps bija pārāks par savu sāncensi demokrātu. 2020. un 2016.gadā Baidenu un Hilariju Klintoni debašu vērotāji uzskatīja par pārāku par Trampu visās prezidenta kandidātu debatēs.
