ASV nav gatavas nākotnes kariem 95
Amerikas Savienotās valstis joprojām nav gatavas nākotnes kariem, kamēr Ķīna un Krievija strauji gūst pārsvaru, raksta izdevums Foreign Affairs.
Ukrainas kaujas laukos kara nākotne strauji kļūst reāla, un debesis piepilda tūkstošiem dronu. Šie bezpilota lidaparāti un to operatori izmanto AI sistēmas, lai izvairītos no šķēršļiem un identificētu iespējamos mērķus.
AI modeļi arī palīdz Ukrainai noteikt, kur veikt triecienu. Pateicoties šīm sistēmām, Ukrainas karavīri efektīvi iznīcina tankus un notriec lidmašīnas.
Tiek atzīmēts, ka Krievijas vienības tiek pastāvīgi uzraudzītas, un to sakaru līnijas ir pakļautas ienaidnieka kļūmēm — tāpat kā Ukrainas.
Abas valstis steidzas izstrādāt vēl progresīvākas tehnoloģijas, kas var izturēt nežēlīgus uzbrukumus un pārvarēt ienaidnieka aizsardzību, atzīmēts publikācijā.
Tomēr karš Ukrainā nebūt nav vienīgais konflikts, kurā jaunās tehnoloģijas maina militāro operāciju būtību. Mjanmā un Sudānā gan nemiernieki, gan valdība savās cīņās izmanto dronus un AI algoritmus.
2020. gadā Turcijā izgatavots autonomais bezpilota lidaparāts, kuru izmantoja Lībijas valdības atbalstītie spēki, uzbruka atkāpšanās laikā esošiem kaujiniekiem — tas varētu būt pirmais reģistrētais gadījums, kad bezpilota lidaparāts veica uzbrukumu bez cilvēka tiešas iejaukšanās.
Tajā pašā gadā Azerbaidžānas militārpersonas izmantoja Turcijā un Izraēlā ražotus bezpilota lidaparātus un munīciju, lai ieņemtu strīdīgo Karabahas anklāvu. Un Gazas joslā Izraēla izvietoja tūkstošiem bezpilota lidaparātu, kas savienoti ar mākslīgā intelekta algoritmiem, palīdzot Izraēlas karaspēkam pārvietoties pa teritoriju.
Savā ziņā nav nekā pārsteidzoša par šādu notikumu attīstības tempu. Karš vienmēr ir veicinājis inovācijas. Taču šodienas maiņas ir neparasti ātras, un tām būs daudz lielāka ietekme. Nākotnes kari vairs nebūs atkarīgi no tā, kurš spēs pulcēt visvairāk vīru vai labākās lidmašīnas, kuģus un tankus. Tā vietā tajos dominēs arvien autonomākas ieroču sistēmas un jaudīgi algoritmi.
Diemžēl šī ir nākotne, kurai ASV joprojām nav gatavas, norāda izdevums. Viņu karaspēks nav pilnībā gatavs cīņai apstākļos, kur pārsteiguma elements nav retums. Viņu lidmašīnas, kuģi un tanki nav aprīkoti, lai aizsargātos pret dronu uzbrukumiem. Militārie spēki vēl nav pieņēmuši mākslīgo intelektu. Pentagonam nav pietiekami daudz iniciatīvu, lai labotu šīs neveiksmes, un tā pašreizējie centieni virzās pārāk lēni.
Tikmēr Krievijas armija Ukrainā izmanto neskaitāmus bezpilota lidaparātus, kas balstīti uz AI algoritmiem, bet Aprīlī Ķīna izziņoja savu vērienīgāko militāro pārstrukturēšanu teju desmit gadu laikā, akcentējot jaunu orientāciju uz tehnoloģiski attīstītu spēku veidošanu.
Un, ja ASV vēlas palikt vadošā pasaules lielvara, tai būs ātri jāmaina kurss, atzīmē publikācijas autori. Valstij ir jāreformē bruņoto spēku struktūra. ASV militārpersonām nepieciešami jauni aprīkojuma iegādes veidi. Ir svarīgi iegādāties modernu aprīkojumu. Un viņiem ir labāk jāapmāca karavīri izmantot dronus un AI.
Militārajiem analītiķiem savulaik bija grūti paredzēt, kādi jauninājumi veidos turpmākās cīņas. Mūsdienās prognozes ir veikt vieglāk.
Drons ir visuresošs, un roboti tiek izmantoti arvien vairāk. Cīņas Gazā un Ukrainā ir pierādījušas, ka mākslīgais intelekts jau tagad maina veidu, kā tiek vests mēs karš. Nākamais lielais konflikts, iespējams, izraisīs pilnīgu AI integrāciju visos militārās plānošanas un izpildes aspektos.
Piemēram, AI sistēmas var simulēt dažādas taktiskās un operatīvās pieejas, ievērojami samazinot laiku starp sagatavošanu un izpildi.
Ķīnas militārpersonāls ir izstrādājis mākslīgā intelekta komandieri, kurš piedalās plaša mēroga virtuālajās kara simulācijās un tam ir piešķirta ievērojama vara.. Lai gan Pekina aizliedz AI sistēmām izdarīt izvēli reālās dzīves situācijās, tā var mācīties no daudzajām virtuālajām simulācijām un nodot tās lēmumu pieņēmējiem.
Izdevums atgādina, ka Ukraina jau smagākajās frontes līnijās ir izmēģinājusi bīstamos frontes uzdevumus uzticēt robotiem, lai pasargātu ierobežoto cilvēkresursu.
Līdz šim automatizācija galvenokārt ir bijusi vērsta uz jūras un gaisa spēkiem, izmantojot jūras un gaisa dronus, taču drīz roboti tiks izmantoti arī sauszemes kaujās. Nākotnē jebkura kara pirmo posmu, visticamāk, vadīs sauszemes roboti, kas spēj veikt visu, sākot no izlūkošanas līdz tiešiem uzbrukumiem.
Krievija jau ir izvietojusi bezpilota sauszemes transportlīdzekļus, kas var palaist prettanku raķetes, granātas un dronus. Tikmēr Ukraina izmanto robotus, lai evakuētu ievainotos un neitralizētu sprāgstvielas.
Nākamās paaudzes mašīnas vadīs mākslīgā intelekta sistēmas, kas izmanto robotu sensorus, lai kartētu kaujas lauku un prognozētu uzbrukuma punktus.
Viņi paļausies uz transportlīdzekļiem, lai attīrītu mīnu laukus, absorbētu ienaidnieka pirmās zalves, atklājot ienaidnieka slēpņus. Ja Krievijas militārās darbības pēc Ukrainas paplašināsies uz citām Eiropas teritorijām, tad pirmie zemes roboti un gaisa bezpilota lidaparāti varētu dot iespēju gan NATO, gan Krievijas Federācijai kontrolēt plašākas frontes līnijas, nekā cilvēki varētu uzbrukt vai aizstāvēt paši.
Kara automatizācija var būt nepieciešama, lai glābtu civiliedzīvotāju dzīvības. Vēsturiski kari ir izcīnīti un uzvarēti atklātās teritorijās, kur dzīvo maz cilvēku. Taču nākotnes izšķirošie kaujas lauki, visticamāk, būs blīvi apdzīvotos apgabalos. Šādas cīņas ir daudz nāvējošākas un prasa daudz vairāk resursu. Tāpēc viņiem būs nepieciešams vēl vairāk robotu.
Militārpersonām uz ielām būs jāizvieto mazi, veikli roboti (piemēram, robotsuņi) un jāpiepilda debesis ar bezpilota lidaparātiem, lai pārņemtu kontroli pār pozīcijām pilsētās. Viņus vadīs algoritmi, kas spēj apstrādāt vizuālos datus un pieņemt lēmumus sekundes daļā.
Bezpilota ieroču izmantošana kļūs biežāka arī cita iemesla dēļ: tie ir lēti. Droni ir daudz pieejamāka ieroču klase nekā tradicionālās militārās lidmašīnas.
Izdevums atzīmē, ka neviena valsts nav pilnībā gatava nākotnes kariem. Neviena valsts nav sākusi plašā mērogā ražot robotizētajiem ieročiem nepieciešamo aparatūru, un neviena valsts nav radījusi programmatūru, kas nepieciešama, lai pilnībā darbinātu automatizētos ieročus. Tomēr dažas valstis ir tālāk par citām. Turklāt ASV pretinieki daudzos aspektos ir vadībā.
Piemēram, Krievija, guvusi pieredzi Ukrainā, ir krasi palielinājusi savu bezpilota lidaparātu ražošanu un tagad tos lieliski izmanto kaujas laukā.
