“PATA Strenči” vadītājs Andris Krastiņš: “Mēs ticam, ka meža īpašums ir vērtība, kas prasa rūpes un profesionāli saimniecisku pieeju” 0
No mežsaimniecības viedokļa Latvija atrodas ģeogrāfiski ļoti labā vietā – skujkoku un bērzu izplatības areālam tieši pa vidu, kas ļauj kvalitatīvi un efektīvi izaudzēt šo sugu kokus. Zemes potenciāls Latvijā ir aptuveni 400–500 m3 koksnes krājas uz hektāru. Šādu apjomu var potenciāli izaudzēt, jo vēsturiski meža platības palielinājās, aizaugot lauksaimniecības zemei, kas ir ļoti augstvērtīga.
Kā pareizi attīstīt savu meža īpašumu – tā, lai tas būtu ilgtermiņa resurss, intervijā stāsta mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma “PATA Strenči” vadītājs Andris Krastiņš.
Kāda ir “PATA Strenči” pieeja sadarbībā ar zemes īpašniekiem, ko viņiem iesakāt?
A. Krastiņš: Ar mežu ir tāpat kā ar piemājas dārziņu – ja saimniekam vai saimniecei ir “zaļie pirkstiņi”, tad viss izdodas, tomēr arī tad jābūt ne tikai sapratnei par darāmo lietu, bet arī speciālista padomam. Dažkārt cilvēks stādu izvēlei pieiet no emocionālā viedokļa – grib priedi, bērzu vai pīlādzi, īpaši nepiedomājot, kurā vietā, kādā augsnē stādīs kociņu un ko vēlas panākt. Svarīga vispārēja attieksme pret mežu.
Ja cilvēks domā – šodien nozāģēšu kokus un tad lai aug vietā viss, kam nav slinkums, nākamajai paaudzei no tā meža nekas nebūs. Mēs ticam, ka meža īpašums ir vērtība, kas prasa rūpes un profesionāli saimniecisku pieeju ikvienā darbībā. Mūsu pieeja darbā ar klientiem ir meža apsaimniekošana ilgtermiņā, tādēļ meža īpašniekiem sagatavojam sadarbības piedāvājumu meža īpašuma pārvaldībai atbilstoši katra klienta individuālajām vajadzībām.
Neesam vienas dienas saimnieki, mūs neinteresē paņemt ražu – kokus, bet gan palīdzēt īpašniekam sakārtot visas lietas tā, lai pēc gadiem cirsmas vietā atkal būtu mežs. Viens ir pilnīgi skaidrs – ja no dabas kaut ko paņem, tas ir jāatliek vietā.
Bet kā vislabāk to izdarīt?
Īpašnieks savu mežu var atjaunot ar divām metodēm – ļaujot kociņiem ieaugt dabiskā ceļā vai arī tos mērķtiecīgi iestādot. Pirmajā gadījumā iznākums var būt dažāds. Ja, piemēram, atjaunojamai cirsmai līdzās ir jaunaudze, drīz vien platību pārņems ātraudzīgā apse.
Mēs saviem klientiem meža atjaunošanu iesakām veikt, kokus stādot mērķtiecīgi, jo tikai šādi var izmantot visu zemes potenciālu. Kad līgums ar īpašnieku ir noslēgts, sagatavojam augsni, stādām kociņus, kopjam tos utt., kamēr esam izpildījuši visas saistības. Galvenais, uz ko virzāmies, – pēc tam, kad cirsma ir nopirkta, mēs garantējam tās tālāku apmežošanu un meža atjaunošanu.
Ko rāda pieredze – kādu sugu koku stādus īpašnieks visbiežāk izvēlas?
Šeit noteikumus diktē gan stādu pieejamība, gan katras konkrētās vietas augsnes īpatnības. Tomēr būtībā noteikumus stādu izvēlē nosaka to pieejamība. Pēc tam kad AS “Latvijas valsts meži” palielināja skujkoku stādu audzēšanas apjomus, tie ir brīvāk pieejami. Ar lapu koku stādiem nav tik vienkārši, dažkārt veidojas deficīts.
Vai plānojat paši audzēt stādus?
Varbūt pēc gadiem, kad būsim vēl vairāk kāpinājuši apsaimniekošanas apjomu, bet pagaidām noteikti ne. Stādus iepērkam no “Latvijas valsts mežiem”, tie ir kvalitatīvi, selekcionēti, turklāt tieši Latvijas apstākļiem piemēroti. Šādi stādi īpašniekam ļauj būtiski uzlabot nākotnes meža vērtību un kvalitāti.
Mežsaimniecības nozarē būtiska nozīme ir laikapstākļiem ziemā, jo tieši tad – pastāvīga sala laikā – lielākoties notiek visi darbi. Nu jau ziema iet uz beigām – kāda tā ir bijusi no mežizstrādes viedokļa?
Ziema tādā izpratnē kā agrāk mežizstrādes jomā ir jāaizmirst. Vismaz pēdējie gadi to skaidri parāda. Lai gan tieši ziemā mežos izstrādā lielāku koksnes apjomu, pēdējās ziemās to grūti izdarīt, jo ceļi nav izbraucami. Nu jau ir tā, ka vasarā, ja vien daži mēneši ir pietiekami sausi, var izdarīt daudz vairāk nekā slapjā ziemā. Bet viss notiek. Mazvērtīgajai koksnei cena ir augstāka nekā iepriekšējos gados, cilvēki tīra savus mežus un tas veicina koksnes tirgu.
Kā kopumā vērtējat aizvadīto gadu mežsaimniecības nozarē un kas gaidāms šogad?
Pagājušais gads bija ļoti netipisks. Karadarbības dēļ strauji mainījās koksnes cenas, beidzās koksnes imports no austrumiem, radās problēmas ar loģistiku, energoresursiem, rezultātā tas viss izvērtās par iepriekš nepiedzīvotu tirgus satricinājumu.
No vienas puses, samazinoties būvniecības tempiem, diezgan strauji krita pieprasījums pēc zāģmateriāliem, bet, no otras puses, strauji palielinājās kurināmās koksnes produktu un to izejmateriālu pieprasījums. Visi – gan privātpersonas, gan pašvaldības – meklēja alternatīvas iespējas gāzei un elektrībai kā resursam siltuma apgādei, iznākumā granulu un malkas cena bija augstāka nekā ražošanā izmantoto zāģbaļķu cena.
Vienlaikus šai tendencei – cenu kāpumam – bija arī vērā ņemams pozitīvs iespaids. Tie īpašnieki, kas iepriekš neredzēja pamatojumu neproduktīvu un mazkvalitatīvu cirsmu izstrādei, mainīja domas un aktivizējās.
Līdz ar to izstrādātajās cirsmās šajā sezonā ir iespēja iestādīt vērtīgas koku sugas, lai nākotnē augtu kvalitatīvs mežs, turklāt privāto mežu īpašniekiem par pārdoto mazvērtīgo koksni ir nauda, lai to izdarītu. Kas attiecas uz koksnes cenām, domāju, ka arī šis gads būs viļņveidīgs – būs lēcieni gan augšā, gan lejā, jo šajā nozarē nav tā, ka vairākus gadus pēc kārtas cenas turas vienā līmenī.
Kā mežsaimniecības nozarē ir ar darbaspēku? Jau pirms dažiem gadiem izskanēja, ka par spīti pieklājīgām algām, mežā nav kas strādā…
Latvijā ir Ogres Meža tehnikums, kuru ik gadu absolvē pārdesmit jaunieši, diemžēl tikai no kādiem trim četriem iznāk lietaskoks. Varbūt vaina izglītības saturā? Kādreiz meža nozarē cilvēki strādāja paaudzēs – vecaistēvs bija mežsargs, tēvs strādāja ar traktoru, dēls brauca ar kokvedēju. Tagad tas ir retums.
Pirms pāris gadiem mēs Smiltenē rīkojām Meža dienas, kur kopā ar skolēniem visu dienu pavadījām mežā, rādījām dažādu mežsaimniecības tehniku, gatavojām putnu būrīšus, kopīgi stādījām kociņus, jauniešiem tas ļoti patika – viņi redzēja, ka arī Latvijā var strādāt šādu darbu un pelnīt pieklājīgu algu.
Protams, darbs mežā nav viegls un nav domāts kuram katram – tās ir garas stundas mašīnā, dažkārt tālu no mājām. Tomēr uz mūsu uzņēmumu cilvēki labprāt nāk – mums ir gan tādi darbinieki, kas strādā nu jau 30 gadus, un ir arī gados jauni mežsaimniecības tehnikas operatori.
“PATA GRUPA”
• 70 gadu pieredze Latvijas tirgū
• 700 nozares speciālistu
• 3,5 miljoni m3 vidēji gadā realizētas un pārstrādātas koksnes
• “PATA grupa” ir Latvijā lielākais pilna cikla meža apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums. Uzņēmums ir arī viens no lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem. Grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 700 darbinieku.
• “PATA grupā” ietilpst piecpadsmit uzņēmumi, starp tiem nozīmīgākie – SIA “PATA”, AS “PATA Strenči”, AS “PATA Saldus”, SIA “PATA Jēkabpils”, SIA “PATA timber”, SIA “PATA Finance”.
• Misija – radīt meža ekosistēmu, kurā ikviens tās dalībnieks, sākot no meža īpašnieka līdz pat gala patērētājam, kopīgi sadarbojoties, var ne tikai individuāli attīstīties un radīt pievienoto vērtību visiem iesaistītajiem, bet arī nodrošināt vidi ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai nākotnē.
