Lunkani pretim saulrietam 2
Liepājniece Ilona Kila nūjo jau deviņus gadus, turklāt ar to nodarbojas nopietni. Brīvajā laikā, ārpus grāmatvedes darba, māca nūjošanu citiem – agrāk Kalnišķos un Nīcā, tagad arī Aizputē un Otaņķos. Divreiz nedēļā kā instruktore vada grupas Liepājā. Saņēmusi pilsētas apbalvojumu par šā sporta veida popularizēšanu.
“Visi saka – ah, tā tāda modes slimība… Bet kāpēc gan neizslimot šo kaiti?!
Par nūjošanu pirmo reizi izlasīju žurnālā 36,6 °C, tas uzreiz šķita mans sporta veids. Kad stāstīju citiem, daudzi smējās. Tagad Liepājā, tāpat kā visur pasaulē, nūjo ļoti daudz cilvēku. Es pati esmu mācījusi vairākiem simtiem Liepājā, vēl arī Priekulē, Vērgalē un Dzeldē. Mans skolnieks Imants Ločmelis nūjo gandrīz tikpat ilgi kā es. Viņš Liepājā ir otrs instruktors, bet ir daudz sekotāju arī Grobiņā. Imanta grupās dominē sportiskais variants – lieli attālumi, divdienu pārgājieni, piedalīšanās Eiropas mēroga sacensībās. Viņam kā bijušajam skrējējam šāds veids ir sirdij tuvāks. Jau trešo gadu pastāv biedrība Nūjo ar vēju, tā apvieno aktīvākos sportotājus.
Liepājā maijs ir veselības mēnesis, būs daudz pasākumu, tostarp nūjošana. Vadīšu nodarbības arī jaunajām māmiņām, jo daudzas vēlas to iemācīties. Man nav bijis neviena, kurš nevarētu apgūt šo sportu, tātad spriežu, ka visi to spēj.
Prieks, ka Liepājā nūjošanu uzskata par normu. Līdz pat tumsiņai jūrmala ir pilna ar aktīviem sportotājiem – skrējējiem, soļotājiem, riteņbraucējiem un nūjotājiem. Pat ja nevienu nesatiec, redzi, ka gājuši daudzi – smiltis nūju asumiņu sabakstītas. Tagad nūjo cilvēki, kuri agrāk nenodarbojās ne ar kādām kustību aktivitātēm, arī tie, kuri nevar skriet, jo problēmas ar ceļiem, bet nūjojot šī vaina netraucē. Nesen manā grupā ieradās sieviete, kurai dakteris ieteica šādi normalizēt asinsspiedienu.
Arī pati sāku sportot tikai pēc 50 gadu vecuma. Sapratu, ka gadi iet uz priekšu un kļūstu arvien stīvāka. Nūjošana uzreiz iepatikās. Vēl viena aizraušanās ir Argentīnas tango. Abos kustību veidos ir kaut kas līdzīgs – dejojot jātur līdzsvars, un arī nūjojot nedrīkst klāņoties, savai asij jābūt taisnai.
Ievēroju, ka nūjo arvien jaunākas sievietes, viņas to izvēlas papildu citiem sporta veidiem. Vīriešu gan joprojām maz. Prieks par tiem, kuri kādreiz jau mācījušies, bet grib apgūto nostiprināt. Nāk grupā, lai, kā paši saka, nezaudētu nūjošanas garu un bariņā justos jautrāk. Ļoti patīk, ka vecas kundzītes staigā nevis ar štociņu, saliekušās uz vienu pusi, bet gan ar nūjām, mugura puslīdz taisna. Tas nekas, ka nesporto pa īstam, labi, ka izkustas svaigā gaisā. Redzu gan daudzus, kuriem gribētos teikt – rokas nepareizi, galva nodurta, pleci uzrauti. Kādreiz aizrādīju, bet bieži skanēja atbilde: es skatījos internetā, tur tā bija… Vairs neko nesaku. Dažreiz tomēr pavaicāju, kas ir mācījis. Izrādās, neviens. Daudziem nūjas tiek uzdāvinātas, nezina, ko tālāk darīt. Tad būtu jāmeklē instruktors un jāapgūst pareizās kustības.
Nūjošanā ir daudz kustību un vēl vairāk emociju. Pārrunājam aktuālo, redzēto, uzzināto, dalāmies kulinārijas pieredzē un veselīgos ieteikumos. Vakarā skatāmies saulrietu. Vienvasar aizsoļojām līdz nūdistu pludmalei. Pašā jūras krastā salikām nūjas kā baļķīšus ugunskurā un devāmies kailas peldēties.
Daudzas vēlas notievēt nūjojot. To var, tikai nebūs kā uz burvju mājienu. Pirms nodarbības nevajag pieēsties, arī pēc tam vismaz stundu der atturēties, lai enerģija, kas iekustināta, turpina mutuļot. Ja pēc kārtīgas soļošanas kārojas paēst, labāk paciesties, lēniem malciņiem padzerties ūdeni.
Kad pēc nodarbības atgriežos mājās, ir patīkams nogurums un gandarījums, ka atkal esmu kaut ko labu darījusi savas un citu veselības labā.”
Ko Ilona ieguvusi
* Izturību un lunkanumu, uzlabojusies veselība.
* Gandarījumu, ka var būt noderīga, dot citiem to, ko pati māk.
* Pozitīvāku dzīves uztveri.
* Ieguvusi daudz draugu.
