Ar četrām kājām vieglāk 2
“Man patīk, ja fiziska darbošanās ir apvienota ar garīgās izaugsmes elementu. Nūjošana ir īstā lieta, kam likt klāt pievienoto vērtību,” atzīst Pēteris Aglonietis. Viņš jau trešo gadu organizē gājienu uz Aglonu, kā pats saka – svētceļojumu ar nūjām.
Pēteris sešus gadus strādā Latvijas Valsts probācijas dienestā par referentu, viņam ir mīļa sieva un trīsgadīga meitiņa. Tomēr tas ir īpašs pavērsiens dzīvē, jo pirms tam viņš 25 gadus bija Romas katoļu baznīcas priesteris un Dominikāņu ordeņa mūks. Jau kopš 90. gadu sākuma daudzus svētceļniekus no Rīgas, Talsiem, Liepājas, Salaspils vedis uz Aglonu. Kopš apguvis prasmi nūjot, urdījusi ideja atkal kaut ko organizēt, vadīt saturīgu pasākumu, lai tas būtu emocionāls un motivējošs.
“Tagad nūjošanai ir zelta laiks. Esmu atradis 60 zinātnisku pētījumu par šādas sportošanas efektivitāti. Ikreiz vēl vismaz stundu pēc nūjošanas lidoju, ķermenis gavilē. Šāda aktivitāte modina no slinkošanas un sēdēšanas, ļauj piedzīvot ķermeņa prieku.
Nūjošanu iepazinu, pateicoties sievasmātei Ainai Vilsonei, kura dedzīgi nūjo jau piecus gadus. Reiz viņa laimēja velosipēdu. Ko var sadarīt, lai tādu dabūtu? Nūjot! Viņa braukā pa pasākumiem dažādās vietās, Loterijā Ventspils nūjotāju festivālā Aina arī tika pie velosipēda. Agrāk par nūjošanu neko daudz nezināju. Aizgājām uz nodarbību kopā ar sievasmāti, tur mazliet pamācīja. Iepatikās. Vienmēr esmu daudz sportojis, regulāri spēlēju basketbolu. Ja gribi būt sportisks, sprigans un izturīgs, vajag kustēties pamatīgi. Kad pārbaudīju, cik sparīgi varu nūjot, sapratu – vēl ir kur augt. Atradu Latvijas Tautas sporta asociācijas kursus, kur māca nūjošanas gidus – instruktora palīgus. Viņi drīkst arī vadīt pasākumus, ja piedalās nūjošanā apmācīti cilvēki.
Reiz saņēmu pravietojumu, nākotnes paredzējumu – ej svētceļojumā ar nūjām! Patiesi, tas būtu kolosāli! Nevis nūjošana uz Aglonu, jo tad pasākuma atslēga būtu sports, bet gan svētceļojums ar nūjām. Dievbijīgs saturā, taču nenesot milzu krustu, neuzsaucot megafonā un nespēlējot ģitāru, jo to pagrūti savienot ar nūjošanu. Gribēju pats pārbaudīt, vai šāds veids iespējams. Piedāvāju draugiem. Daži baidījās, ka fiziski neizturēs, citi nevarēja atrast laiku. Tad divatā ar vienu kungu gājām no Rīgas Doma laukuma līdz pat Aglonai. Nūjojām līdz 40 kilometru dienā, un tas bija grūti. Pirmās divas dienas vēl lido, gavilē, bet tad jau pulveris izšauts. Vajadzēja sevi noregulēt, lai izturētu pārējo ceļu. Pagājušajā gadā arī gājām, dienas distance gan bija uz pusi īsāka. Šogad esmu iecerējis sākt no Varakļāniem, veikt trīs dienu maršrutu līdz Aglonai. Nesen noskatījos raidījumu par svētceļojumiem Eiropā, ļoti daudzi ceļo, ņemot līdzi nūjas.
Nūjošanā ir trīs līmeņi – pastaiga, fitness un sports. Veselīgā ir pastaigas maniere. Kāds teiks – daudz neatšķiras no parastas iešanas, bet tā nav tiesa. Pat pastaigas manierē nūjotājs sper nedaudz platāku soli, un ar to pietiek, lai ietu ātrāk. Stāja mainās, muskuļi darbojas daudz efektīvāk, mugurkauls iztaisnojas. Neesi sakņupis, līdz ar to nogursti mazāk. Atspiežoties uz nūjām, it kā cel sevi augšā un iztaisno mugurkaulu, kas saliecies, pie biroja galda ilgstoši sēžot. Un vēl labā rotācija, it kā izšūpošana, kas patīk visam organismam. Pret kalnu ejot, var atbalstīties uz nūjām – ir vieglāk. Tās ir kā divas garākas kājas, kas palīdz, dod stabilitāti. Ha, tātad esam četrkājaini!”
Ko Pēteris ieguvis
* Veselīgu veidu, ar ko mazināt ilgstošās sēdēšanas sekas.
* Jaunu nodarbošanos brīvajam laikam.
* Patīkamu saskarsmi ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem kopā nūjo.
* Jaunu ideju svētceļojumam.
