VIDEO. “Pat Putina fani baidās no krievu karavīriem”, meitene no Doņeckas stāsta par okupācijas šausmām 31
18 gadus vecā Olga, kura desmit gadus dzīvojusi Krievijas okupētajā Doņeckas apgabalā, bet tagad studē Kijivas universitātē Ukrainas kontrolētajā teritorijā, intervijā Radio Liberty atklāj šausminošo realitāti, ar ko saskaras bērni un jaunieši okupācijā.
Viņa stāsta, ka vietējie iedzīvotāji, tostarp pat tie, kuri atbalsta Krievijas politiku, dzīvo pastāvīgās bailēs no krievu karavīriem, kuri rada “neierobežotu haosu” un rīkojas ar pilnīgu nesodāmību.
“Bērnībā mēs īsti nesapratām, kas notiek. Vienkārši dzīvojām tādos apstākļos, kādi mums tika doti, un uzskatījām to par normu,” atceras Olga. Viņa stāsta, ka pirms 2022. gada bērni vēl varēja iziet ārā, taču izklaides iespējas bija ierobežotas. “Mēs gājām kopā, pirkām saldējumu veikalā, staigājām pa ielām. Bet tas viss mainījās, kad sākās pilna mēroga karš. Pēc 2022. gada bērni pa ielām vairs nestaigāja — kļuva pārāk bīstami.”
Olga atklāj, ka viņas pilsētā nebija uzlidojumu brīdinājumu sistēmas. “Ja kaut kas notika, tad tas vienkārši notika — nebija laika reaģēt,” viņa saka. Pilsēta pilnībā nonāca krievu militārpersonu kontrolē. “Viņi bija visur. Naktīs gulēji un dzirdēji, kā pa ielu brauc tanki un citas militārās mašīnas. Karavīri radīja neierobežotu haosu. Ja esi militārpersona, vari darīt visu — pat nosist cilvēku, un tevi nesodīs. Policijas praktiski nebija.”
Bailes no vardarbības un patvaļas
Meitenes stāstīto citē arī portāls Unian: “Krievu karavīru klātbūtne radīja pastāvīgu baiļu sajūtu. Tiklīdz biju ārā, viņi sāka svilpt un kliegt kaut ko manā virzienā. Es centos ātri nokļūt mājās, lai mani nepanāktu,” atminas Olga.
Viņa uzsver, ka bailes nebija tikai viņas vienai — pat vietējie, kuri atbalstīja Krievijas agresiju, baidījās no karavīriem. “Man bija draudzene, kuras vecāki atbalstīja Krievijas politiku. Viņi teica meitai: Nebrauc tur, tur ir karavīri. Tevi var izvarot. Pat tie, kuri gaidīja šos ‘atbrīvotājus’, no viņiem baidījās.”
Viņa atceras konkrētu gadījumu, kad kopā ar draugiem brauca ar velosipēdiem un nolēma nofotografēties pie eglītes. “Pēkšņi pienāca karavīri, lika parādīt telefonus un izdzēsa visas bildes. Viņi teica, ka tur esot viņu bāze, bet mēs pat nesapratām — fotogrāfijā bijām tikai mēs un eglīte,” stāsta Olga. Šāda patvaļa bija ikdiena, un bērni un pusaudži iemācījās izvairīties no jebkādas saskarsmes ar militārpersonām.
Dzīve okupācijā: bezcerība un briesmas
Kā raksta portāls, brīvprātīgais Stefans Voroncovs, kurš palīdz cilvēkiem izkļūt no okupētajām teritorijām, norāda, ka vienīgais ceļš ārā ir caur Krievijas Federāciju. “Frontes līnijas šķērsošana ir pārāk bīstama. Cilvēkiem jābrauc caur okupēto Krimu vai Rostovu pie Donas, bet kontrolpunkti ir stingri, un daudzi riskē nonākt cietumā,” viņš skaidro. Tas vēl vairāk sarežģī jau tā smago situāciju tiem, kuri vēlas pamest okupēto zonu.
Saskaņā ar Radio Liberty un citiem avotiem, Doņeckas apgabala okupētajās teritorijās kopš 2014. gada un īpaši pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma ir dokumentēti vairāki vardarbības gadījumi pret civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem un jauniešiem.
Krievijas karavīri bieži rīkojas ārpus jebkādiem likumiem, un vietējās varas iestādes nespēj vai nevēlas iejaukties. ANO ziņojumi liecina, ka okupētajās teritorijās ir fiksēti izvarošanas, spīdzināšanas un slepkavību gadījumi, kas vēl vairāk pastiprina Olgas stāstīto par bailēm un haosu.
