Pat pie pilnīga atmiņas zuduma cilvēks vēl spēj atcerēties lamuvārdus dzimtajā valodā. Interesanti fakti par lamāšanos 0
Izrādās, ka telefona izgudrošanā sava loma bija arī tādai parasti nevēlamai darbībai kā lamāšanās. Pirmie vārdi, kas izskanēja telefona klausulē esot bijuši nevis tādi kā „Hallo!” vai „Klausos!”, bet gan lamuvārdi. A. Bells telefona klausulē sadzirdēja sava palīga lamāšanos, kad tas bija nepareizi savienojis kādus vadiņus. Apkopojām vēl dažus savdabīgus faktus par lamāšanos.
Noskaidrots, ka pie pilnīga atmiņas zuduma (amnēzijas), cilvēks vēl spējīgs atcerēties lamuvārdus dzimtajā valodā. Pēc tiem ārsti var noteikt personas tautību.
Pirms vairāk kā 120 gadiem ASV tiesā tika izskatīts jautājums par to, vai privātas telefona sarunas laikā pieļaujama lamāšanās. Lamuvārdu lietošanu aizliedza, jo telefona līnijas apkalpoja cienījamas operatores, kam tas nebija jāklausās.
Neskatoties uz to, ka tenisu dēvē par „džentlmeņu sportu”, to spēlējot lamājas visi.
Pēc valodā sastopamo necenzēto vārdu un izteicienu skaita krievu valoda ir tikai trešajā vietā. Pirmo vietu ieņem angļu valoda, bet otro – holandiešu valoda.
Melburnā darbojoties speciāls psiholoģiskās palīdzības dienests, kuru ģimenes skandāla laikā var izmantot laulātie. Lai dusmās nebūtu jāķeras, piemēram, pie trauku lidināšanas pret sienu, vīrs vai sieva var piezvanīt uz norādīto numuru un izdzirdēt rupju lamāšanos. Tas nomierinot.
Ja tiktu izdota „Mobilā etiķete”, tajā derētu ietvert punktu – neizmantot kā zvana signālu frāzes, kas varētu aizvainot apkārtējos.
Zinātnieki veica eksperimentu: ar ūdeni, kam veltīti lamuvārdi, aplaistīja kviešus un no tiem uzdīga tikai 48% sēklu. No sēklām, ko aplaistīja ar svētīto ūdeni, uzdīga 93% sēklu.
Par lamāšanos pat diskutēja mūsu valodnieki un juristi. Līdz 2013.gada 1.aprīlim bija spēkā likums, kas par administratīvi sodāmu rīcību nosauca arī lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās. Taču nebija noteikts, kas būtu uzskatāms par necenzētu vārdu, un varēja gadīties, ka to noteica tiesas subjektīvais vērtējums. Tāpēc 2011. gada augustā Latvijas juristu apvienība pat nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Latvijas juristu apvienība piedāvāja aizstāt jēdzienu „necenzēti vārdi” ar „nepieklājīga uzvedība” vai arī noteikt necenzēto vārdu sarakstu vai skaidrus kritērijus. Savukārt valodnieki ieteica aizstāt „necenzētos vārdus” ar jēdzienu „lamu vārdi”, jo „lamu vārdi” ir daudz plašāks jēdziens.
Kulturālas uzvedības pamati tiek ielikti bērnībā. 2-5 gados lamuvārdus bērni parasti lieto neapzināti, tāpat kā citus dzirdētos jaunos vārdus. Turklāt kad pieaugušais lamājas, viņš izturas emocionāli un lieto izteiksmīgus žestus, tāpēc bērns to pamana. 5-7 gados bērns lamuvārdus var lietot apzināti, pārbaudot vecāku pacietības robežas. Vecāku uzmanība uzreiz tiek pievērsta bērnam. 8-12 gados bērni sāk saprast, kad var lamāties un kad nē. Vienaudžu vidū bērni lieto lamuvārdus, ja tā var iederēties grupā – klase, pagalma bērni utt.
Nevajadzētu uzsvērt, ka bērni nedrīkst lamāties, jo tad bērnam var rasties iespaids, ka lamāties – tas nozīmē būt pieaugušam.
Par kādas sociāli profesionālas grupas kādreizējiem paradumiem liecina frazeoloģiskais salīdzinājums „Lamājas kā fūrmanis”.
1991.gadā Krievijā tika aizstāvēta pirmā doktora disertācija par lamāšanās īpatnībām 80 tautu valodās. Tās autors – Jaroslavļas universitātes filoloģijas zinātņu doktors Vladimirs Želvis. Galvenais secinājums – katra tauta par lamāšanos uzskata izteikumus, kas aizskar tautai svētas lietas, jo tikai tā lamāšanās pilda savu misiju – aizvainot, aizskart.
Bieži kā apvainojumus var dzirdēt salīdzinājumus ar dažādiem dzīvniekiem: “viltīgs kā lapsa”, “bailīgs kā zaķis”, “uzbāzīgs kā muša”, “smirdīgs kā sesks”, “pliks kā baznīcas žurka”. Tam pamatā gan attiecīgo dzīvnieku reālā uzvedība, gan arī šo dzīvnieku tradicionālais tēlojums pasakās. Musulmaņu pasaulē viens no smagākajiem apvainojumiem ir „suns”, bet eiropeiskās kultūras valstīs tā nievājošā nozīme ir daudz mazāka.
„Rupjie” japāņu izteicieni tiešā tulkojumā izklausās visai atturīgi un mēreni. Ja „atver logu” pārtulkotu japāņu valodā, iznāktu pamatīga lamāšanās. Japāniski frāzei jāskan apmēram tā: „Vai laipnais kungs, lai liktenis viņam sūta veiksmi, izdarītu tā, ka logs izrādītos atvērts”. Krievu lamuvārdi šokē ar rupjību, japāņu apvainojumu „sāls” ir pavēles kategoriskums. „Nekavējoties pazūdi no manām acīm!” japāņa ausīs skanēs tikpat nopietni kā „Ej pie velna!”
Kaukāzā „mātes vārdu” lietošana var izraisīt pat asinsatriebību, jo tur joprojām ir svētas dzimtu saites un apvainot sievieti, māti ir kas neiedomājams. Vēl vairāk – apvainojot māti, tiek apvainota visa dzimta, aizskarts tās gods un atbilde ir viena – asinsatriebība.
Tīrīgie vācieši nevar ciet netīrību, nekārtību, tāpēc viņu briesmīgākajos lamuvārdos tiek pieminēti sūdi, mēsli. Tomēr parazītvārdiņš „šaize” — „sūdi” skan pat filmās.
Filmās lamuvārdi tika cenzēti, par to lietošanu cīnījās, tie kļuva par daļu no slavenākajām kulta filmu ainām, bez kurām tās nevaram iedomāties. ASV kino attīstību no 1934. līdz 1968. gadam ietekmēja Filmu producēšanas kodekss (Motion Picture Production Code), dēvēts arī par Heisa kodeksu (Hays Code), pēc Filmu producentu un izrādītāju asociācijas (Motion Picture Producers and Distributors of America) vadītāja Vila H. Heisa (Will H. Hays) vārda. Kodekss aizliedza attēlot vardarību, erotiku un amorālas darbības. Nebija atļauti lamu vārdi, nepieklājīgi žesti, rupjas dziesmas un anekdotes. Protams, tāpat reizēm režisoriem izdevās apiet cenzūru. Grāmatas „Vējiem līdzi” beigās, atstājot Skārletu, Rets Batlers saka: “Frankly, my dear, I don’t give a damn” Heisa kodeksa dēļ šo frāzi nevarēja pārnest uz filmu.
Leģenda vēsta, ka producents Deivids Selzniks devies pie paša Viljama Heisa un par toreiz milzīgu 5000 dolāru kukuli panācis neiespējamo.
1967. gadā, dažus mēnešus pēc Heisa kodeksa atcelšanas, filmās eksplodēja F-bumba. Pirmā filma, kurā pirmo reizi tika lietots vārds fuck, bija Džeimsa Džoisa romāna “Uliss” ekranizējums, režisors un scenārists Džozefs Striks. Vārds fuck pamazām kļuva par visizplatītāko lamuvārdu filmās.
Filmā „Amerikāņu pīrāgs” (1999) pirmo reizi parādījās akronīms MILF (“mother I’d like to fuck”), kas nozīmē “māte, kuru es gribētu izdrāzt”. Tagad to lieto ne tikai porno industrijā.
Lamāšanās cēloņi un mērķi ir vairāki. Vienkāršākais mērķis, protams, ir apvainot, pazemot cilvēku, pret kuru lamāšanās vērsta. Ķīnā vairāk lamājoties tieši sievietes, jo uzskata: ”Esmu fiziski vājāka par vīrieti, tad nu vismaz viņu kārtīgi izlamāšu”. Lamāšanās var būt veids, kā izpaust emocijas – dusmas, aizkaitinājumu, bēdas, jo cilvēkam aptrūkstas vārdu, lai izteiktu emocijas parastos jēdzienos. Pat labi audzinātiem ļaudīm satraucošās situācijās gadās nolamāties. Darbā priekšnieki mēdz lamāties, jo domā, ka savādāka valoda vienkārši neiedarbojas uz padotajiem. Lamāšanās palīdz pārvarēt sāpes un sāpju izraisīto šoku. Piemēram, nejauši iespiežot pirkstu durvīs, ne viens vien gluži instinktīvi nolamājas. Kādā eksperimentā cilvēkiem bija, cik vien ilgi iespējams, jātur roka ledainā ūdenī.
Mēģinājumā, kad drīkstēja lamāties, turēšanas laiks bija vidēji par 40 sekundēm ilgāks nekā mēģinājumā bez lamāšanās. To, vai cilvēks izvēlēsies noņemt stresu tādā veidā, atkarīgs no viņa audzināšanas un iekšējās kultūras. Tiesa, būs grūti noteikt tā cilvēka emocionālo stāvokli, kuram lamāšanās jau ir kļuvusi par valodas daļu un izteiksmes veidu – tad lamuvārdus lieto, lai aizpildītu pauzes, saistītu teikumus.
