LIZDA sola protestus, ja no likumiem izslēgs normas par solīto algu palielināšanu un finansējumu augstskolām 1
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīkos protesta akcijas, ja tiks labots Izglītības likums, Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums, no tiem izņemot normas, ar kurām valsts apņemas ievērot pedagogu algu kāpšanas grafiku, kā arī paaugstinās finansējumu augstskolām un zinātnei.
Latvijā šobrīd 11 dažādos likumos ietverta apņemšanās noteiktām nozarēm novirzīt finansējumu, kas reāli Valsts budžeta likumā tām tomēr netiek piešķirts. Valsts prezidents Egils Levits jau aicinājis labot šos likumus, lai tajos nebūtu normas, ko nevar izpildīt. To vietā, ja Saeima vēlas paust īpašu atbalstu, piemēram, mediķiem, parlaments varētu pieņemt deklarāciju, kurā aicinātu valdību rast finansējumu lielākām algām.
Skolotāju arodbiedrībā vislielākās bažas ir par to, ka tā tiek apdraudēta Izglītības likuma norma, kas paredz, ka “pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā”. Ja to izņemtu no likuma, valdībai vairs nebūtu pienākuma celt skolotāju algas saskaņā ar pērn pieņemto grafiku, norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Jāpiebilst gan, ka šo normu par gluži deklaratīvu nevar nosaukt, jo valdība grafiku tiešām apstiprinājusi un vismaz pagaidām tas ievērots, solīts pedagogu algu kāpums arī no nākamā gada 1. septembra, kas prasīs papildu 9,2 miljonus eiro.
Savukārt Augstskolu likumā kopš 2013. gada teikts, ka ik gadu par 0,25 procentiem jāpalielina finansējums studijām valsts augstskolām, līdz tas sasniegs vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrijā aprēķināts: ja šo likuma normu ievērotu, jau nākamā gada budžetā augstskolām būtu jāpiešķir papildus gandrīz 83 miljoni eiro, 2021. gadā – vairāk nekā 170 miljoni eiro, bet 2022. gadā – jau gandrīz 262 miljoni eiro.
Līdzīgs nosacījums jau kopš 2005. gada ir Zinātniskās darbības likumā: valsts finansējumam ik gadu jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz būs sasniegts vismaz viens procents no kopprodukta. Ja to ievērotu, zinātnei šogad pienāktos par teju 50 miljoniem eiro vairāk, bet 2022. gadā tās finansējums jau pieaugtu par 157 miljoniem eiro.
Kaut arī, kā apgalvoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), attiecīgu likumprojektu izstrāde, lai atteiktos no dāsnu finansējumu sološajām normām, neesot sākta, LIZDA jau šonedēļ paziņoja, ka protestēs, ja šādi likumprojekti taps.
“Ja arī vēl nav uzsākta to izstrāde, laikus brīdinām politiķus, lai nemaz to nemēģina un neveic lieku darbu,” sacīja I. Vanaga. Tāpat LIZDA nosūtīs vēstules parlamenta frakcijām un valdībai, lūdzot sniegt rakstiskas, skaidras un nepārprotamas atbildes, vai viņi atbalstītu šādu grozījumu izstrādi. Kādi tieši protesti notiks, ja politiķi šo brīdinājumu neņems vērā, par to vēl neesot domāts.
Jautāta, vai tas, ka likumā ir normas, kas netiek pildītas, neveicina tiesisko nihilismu, I. Vanaga atbildēja, ka, no vienas puses, tas tā arī varbūt ir, bet, no otras puses, ja šādu normu nebūs, attiecīgajām nozarēm būs vēl mazākas cerības uz finansējuma pieaugumu.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kura vada arī Rektoru padomi, spriež, ka LIZDA rīkojas pareizi, draudot ar protestiem, jo nedrīkst mainīt likumus tāpēc vien, ka šobrīd nav iespējas tos izpildīt. Kamēr likuma normās ietverti solījumi palielināt finansējumu, politiķi spiesti vismaz meklēt iespējas tos izpildīt, rast kompromisus ar nozari.
Jāpiebilst, ka novembra beigās Satversmes tiesa pēc opozīcijas deputātu pieteikuma ierosinājusi lietu par to, ka nākamā gada Valsts budžeta likumā nav izpildīta prasība attiecībā uz finansējuma palielināšanu augstskolām. Satversmes tiesa šo lietu grasās sagatavot izskatīšanai līdz aprīļa beigām.
A. Ašeradens “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nav informēts, ka tiktu plānota deklaratīvo normu atcelšana. Viņš spriež, ka vajadzētu pagaidīt, kāds būs Satversmes tiesas tiesnešu vērtējums par valdības un Saeimas rīcību, neietverot Valsts budžeta likumā to, kas saskaņā ar citiem likumiem būtu jānovirza augstskolām, un tikai pēc tam lemt par to, ko darīt ar līdz šim nepildītajām likuma normām.
