Pat nelieli ievainojumi būs nāvējoši. Antibiotiku rezistence kļūst par globālu problēmu 0
Antibiotiku rezistence kļūst par arvien lielāku globālu problēmu, kas apdraud medicīnas progresu un cilvēku dzīvības. Eksperti brīdina, ka bez efektīvām antibiotikām pat vienkāršas infekcijas, piemēram, nelieli ievainojumi vai operācijas, var kļūt nāvējošas, par to raksta vācu izdevums Bild.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka rezistentās baktērijas jau tagad izraisa simtiem tūkstošu nāves gadījumu gadā, un situācija pasliktinās.
Kāpēc rodas rezistence?
Galvenais iemesls ir antibiotiku pārmērīga un nepareiza lietošana gan medicīnā, gan lauksaimniecībā. Kad baktērijas saskaras ar šīm zālēm pārāk bieži vai nepilnīgos lietošanas kursos, tās pielāgojas un kļūst nejutīgas. Īpaši satraucoša ir tā sauktā “superbaktērija”, piemēram, MRSA (meticilīnrezistentais Staphylococcus aureus), kas spēj izturēt vairāku veidu antibiotikas.
Draudi nākotnei
Zinātnieki norāda, ka bez jaunām zālēm vai stingrākiem noteikumiem cilvēce varētu atgriezties “pirmsantibiotiku ērā”, kad mirstība no infekcijām bija ikdiena. Operācijas, ķīmijterapija un citas procedūras kļūtu bīstamas, jo nebūtu iespējams efektīvi cīnīties ar infekcijām. Turklāt attīstības valstīs, kur piekļuve veselības aprūpei jau tā ir ierobežota, sekas būtu vēl postošākas, raksta portāls.
Ko darīt?
Eksperti aicina uz steidzamiem risinājumiem:
– Stingrāka kontrole: Antibiotiku izrakstīšana tikai pamatotos gadījumos un pilnvērtīgu kursu pabeigšana.
– Jaunu zāļu izstrāde: Farmācijas uzņēmumi tiek mudināti investēt pētniecībā, lai radītu inovatīvas antibiotikas.
– Izglītošana: Sabiedrībai jāapzinās risks, ko rada pašārstēšanās vai zāļu lietošana bez receptes.
– Alternatīvas: Tiek pētītas citas metodes, piemēram, bakteriofāgi (vīrusi, kas uzbrūk baktērijām) un imūnterapija.
Globāla problēma prasa globālu rīcību
Antibiotiku rezistence neievēro robežas – tā izplatās caur ceļošanu, tirdzniecību un pat pārtiku. Tāpēc valstīm jāapvienojas stingrākā sadarbībā, lai apturētu šo kluso pandēmiju. Ja netiks rasts risinājums, zinātne prognozē, ka līdz 2050. gadam rezistentās baktērijas varētu izraisīt līdz 10 miljoniem nāves gadījumu gadā.
