Pat ja pirms pusgada asinsspiediens bijis normas robežās, pēc pāris mēnešiem situācija var būtiski mainīties 0
Piektā daļa jeb 21% Latvijas iedzīvotāju nezina savus asinsspiediena rādījumus, tādējādi pakļaujot sevi riskam iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās, noskaidrots aptieku tīkla “Apotheka” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” aptaujā.
Cilvēki joprojām mēdz maldīgi domāt, ka paaugstināta asinsspiediena un tā izraisīto saslimšanu, piemēram, insulta un infarkta, riska grupā ir tikai gados vecākie, lai gan ar sirds slimībām slimojošie pacienti kļūst arvien jaunāki.
Eksperti uzsver – ikvienam cilvēkam jebkurā vecumā vismaz reizi gadā jāizmēra asinsspiediens.
Savus asinsspiediena mērījumus visbiežāk nezina gados jauni cilvēki – teju puse (43%) vecumā no 18 līdz 29 gadiem, katrs trešais (36%) vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet katrs ceturtais vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
“Regulāri asinsspiediena mērījumi jāveic ikvienam, ne tikai tiem, kuriem vēsturiski bijis paaugstināts asinsspiediens vai tiem, kuriem bijušas kādas saslimšanas. Pat tad, ja pirms pusgada asinsspiediens bijis normas robežās, pēc pāris mēnešiem situācija var būtiski mainīties, piemēram, stresa, pārslodzes vai citu faktoru ietekmē. Fakts, ka asinsspiediens ir paaugstināts, bieži fiziski var nebūt jūtams, bet tas negatīvi ietekmē veselību un pat ir bīstams dzīvībai,” skaidro aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu darbību, traucē normālu atmiņas darbību un spēju koncentrēties, veicina aterosklerozes attīstību, rada insulta un infarkta risku.
Lai mudinātu iedzīvotājus profilaktiski rūpēties par savu veselību, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes, kā arī Latvijas Farmaceitu biedrību rīko akciju “Maijs – hipertensijas mēnesis”, kuras ietvaros līdz pat maija beigām aptiekās iespējams izmērīt asinsspiedienu bez maksas.
Pazīmes, kas liecina par paaugstinātu asinsspiedienu
Par paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt galvassāpes, spiediena sajūta galvā, reiboņi, nespēks, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū.
Taču jārēķinās, ka bieži paaugstinātu asinsspiedienu var konstatēt tikai ar mērījuma palīdzību, jo, neskatoties uz to, ka rādījumi var būt ievērojami ārpus normas, pašsajūta var saglabāties laba un nekas neliecināt par potenciāliem veselības riskiem.
Asinsspiediena mērījuma rezultātu skaidrojums
120/80 mmHg – optimāls asinsspiediens, ja ikdienas paradumi nemainās un pašsajūta nepasliktinās, nākamo mērījumu ieteicams veikt pēc gada.
Līdz 130/85 mmHg – normāls asinsspiediens, dēvēts par robežsspiedienu. Lai uzlabotu asinsspiediena rādītājus, nepieciešamas dzīvesveida korekcijas.
Smēķētājiem vispirms jāpārtrauc smēķēt. Ieteicams mērenas fiziskās aktivitātes, pareizs un sabalansēts uzturs (mazāk piesātināto taukskābju, vairāk dārzeņu, augļu, zivju, jāsamazina sāls patēriņš). Tāpat jāierobežo alkohola patēriņš, tas pieļaujams tikai mērenās devās.
130 līdz 139/85 līdz 89 mmHg – augsti normāls asinsspiediens. Pie šādiem rādītājiem asinsspiediena kontrole jāveic ik pa laikam, ja rezultāti neuzlabojas, jādodas pie ģimenes ārsta.
140 līdz 159/90 līdz 99 mmHg – viegla hipertensija
160 līdz 179/100 līdz 109 mmHg – mērena hipertensija
180/110 un vairāk mmHg – stipra hipertensija
