Šovasar pat gurķim un avenei auksti. Par lauku labumiem maksām vairāk 0
Vēsā vasara sagādā pamatīgas raizes Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem, jo šogad grūti cerēt uz labu ražu un jārēķinās ar zaudējumiem. Savukārt pircējiem tas nozīmē, ka par ierasto produktu klāstu nāksies maksāt vairāk.
Grobiņas novada zemnieks Rolands Dambis savā saimniecībā “Arāji” jau teju 20 gadu nodarbojas ar arbūzu audzēšanu, un gadu gaitā izdevies tikt pie patiešām garšīgiem un sulīgiem arbūziem, par kuriem nezinātājs nemūžam nepateiktu, ka tie auguši tepat Latvijā, nevis Eiropas dienvidos. Taču šovasar saulīte Rolandu un viņa arbūzus nelutina, tādēļ vietējo arbūzu cienītājiem nākas iztikt bez iecienītā garduma. “Šogad uz labu ražu nevar cerēt, jo tādā “zaļā ziemā” neko nav iespējams izaudzēt! Ja pat gurķi īsti negrib augt, ko gan var gribēt no arbūziem?” sūrojas Dambis. “Jūlijā arbūziem ir vajadzīgs silts laiks, lai tie varētu aizmesties un augt. Taču dažbrīd naktī bija tikai +7 grādi un skaidrs, ka arbūziem tie nav piemēroti augšanas apstākļi.” Zemnieks gan cer, ka vasaras otrā pusē būs siltāks laiks un vēl izdosies ievākt vēlo arbūzu ražu.
Augļkopjiem zaudējumi
Ar līdzīgām problēmām saskārušies daudzi lauksaimnieki, jo vēsais laiks apgrūtina ne tikai eksotisko arbūzu audzēšanu, tas kaitē arī Latvijā ierastiem augļiem un dārzeņiem: gurķiem, zemenēm, ķiršiem u. c. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe secina, ka siltumu mīlošām lauksaimniecības kultūrām šis nav labs gads, tādēļ raža būs zemāka nekā parasti. Problēmas sākās jau pavasarī, kas bija salīdzinoši vēss un ilgs, tādēļ daudzviet aizkavējās stādīšanas darbi. Niknās salnas noknieba augļu koku ziedus, tādēļ šogad tikai retais saimnieks varēs lepoties ar labu ķiršu vai plūmju ražu. Arī jūnijs bija vēsāks nekā parasti, tādēļ aizkavējās kartupeļu, burkānu, biešu un citu kultūru augšana. Mitrā laika dēļ kartupeļu laukus apdraud lakstu puve. Vēsā vasara pašlaik visvairāk iegriezusi dažādu ogu audzētājiem, jo zemeņu, ķiršu, krūmmelleņu un citu ogu raža šogad ne tuvu nepiepildīs audzētāju cerības. Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas aprēķiniem audzētājiem nācies ciest miljoniem eiro lielus zaudējumus. Augļkopji vēl cer, ka izdosies saņemt kādu kompensāciju no Briseles, jo līdzīgas problēmas skārušas arī citu Eiropas valstu lauksaimniekus.
Slinkās avenes
Kandavas novada zemnieks Aivars Ošenieks savu bioloģisko saimniecību balstījis uz zemeņu un aveņu audzēšanu, bet šogad laika apstākļi bijuši ļoti nelabvēlīgi. “Tik slikta zemeņu raža manā pieredzē vēl nav bijusi: novācām pat desmit reižu mazāk ogu nekā pagājušogad,” stāsta Ošenieks. Par aveņu ražu pagaidām gan nevar sūdzēties.
Avenes audzē arī Kuldīgas novada zemnieku saimniecības “Smilškalni” saimnieks Alvils Elksnis, kurš secinājis, ka šovasar dabā viss notiek pāris nedēļas vēlāk. “Avenes ienākas ļoti pakāpeniski. Citus gadus vispirms sāka ienākties agrās avenes un jau pēc neilga laika varējām ievākt arī vidējās, jo visi lauki bija nokrāsojušies sarkani, bet pašlaik ogas nogatavojas ļoti gausi. Mums pa 3,5 hektāriem staigā pieci cilvēki un mēģina kaut ko salasīt, bet citus gadus varējām nodarbināt daudz vairāk ogu lasītāju,” stāsta Elksnis. Pēc viņa domām, raža būs aptuveni zemāka nekā citus gadus. Viņš gan lolo cerības, ka vasara vēl sasparosies un nodrošinās ogām labvēlīgākus laika apstākļus. “Vajadzētu vismaz vienu siltu nedēļu; tad viss būtu labi!”
Lētāk nebūs
LTVC vadītāja Gulbe secina, ka šogad Eiropā bija vērojamas divas galējības: vai nu ļoti auksts, vai ļoti karsts laiks, kas nav labvēlīgs augļiem un dārzeņiem. Tas veicina cenu kāpumu, un Gulbe prognozē, ka rudenī dārzeņu cenas būs līdzīgas kā pagājušogad vai lielākas, bet nav pamata cerēt uz kaut ko lētāku. Jāņem vērā, ka augļu un dārzeņu cenas ietekmē ne tikai raža, bet arī citi faktori: pasaulē augošais pieprasījums pēc pārtikas, tāpat arī elektroenerģijas, degvielas un minerālmēslu cenu kāpums. Gulbe norāda, ka kartupeļu, burkānu un biešu cena pašlaik ir salīdzinoši augsta, jo vēl nav sācies īstais ražas novākšanas laiks, uz rudens pusi šo produktu cenām vajadzētu kristies. Taču jāņem vērā, ka vēlā pavasara dēļ arī ražas novākšana varētu aizkavēties par pāris nedēļām. “Šogad nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vietējo dārzeņu un augļu raža ir nedaudz vēlāk nekā citus gadus. Piemēram, pirmie vietējie kartupeļi mūsu veikalu plauktos parādījās tikai jūlijā, lai gan iepriekšējos gados tos varēja iegādāties jau jūnija otrajā pusē,” vēsta veikalu tīkla “Maxima Latvija” pārstāve Zane Udrase.
Divu nedēļu nobīde
Citus gadus jūlijā jau pilnā sparā ritēja agro kartupeļu novākšana, bet tagad var redzēt laukus, kur kartupeļi vēl tikai zied. Tradicionāli labākais kartupeļu novākšanas laiks Latvijā ir septembra sākums, bet šogad lauksaimnieku prognozes rāda, ka to nāksies atlikt vismaz līdz septembra vidum. “Šogad kartupeļus varēja stādīt krietni vēlāk nekā parasti. Mēs cerējām, ka pa vasaru izdosies “iedzīt” nokavēto, bet izskatās, ka tā nenotiks. Veģetācijas periods atpaliek par divām nedēļām. Zemnieki neriskēs atlikt kartupeļu novākšanu līdz oktobrim, tādēļ nāksies novākt ātrāk un raža būs mazāka. Oktobrī jau ir iespējamas salnas un zemes sasalšana, tādēļ kartupeļi būs jānorok septembrī, un mums var pietrūkt šo divu nedēļu,” stāsta Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” izpilddirektors Jānis Bušs gan uzskata, ka šovasar laika apstākļi dārzeņu audzēšanai nav nemaz tik slikti, vienkārši raža ienāksies ar pāris nedēļu nobīdi. Bušs skaidro, ka dārzeņu audzētāju ienākumus nosaka ne tikai vietējie laika apstākļi un ražība, bet arī globālais lauksaimniecības produktu tirgus. “Iepircēji vadās pēc tā, kāda ir dārzeņu cena citviet Eiropā: Holandē, Polijā, Lietuvā. Kāda būs cena Eiropā, tādu arī piedāvās vietējiem audzētājiem.” Arī LTVC vadītāja Gulbe atzīst, ka dārzeņu cenas Latvijā lielā mērā nosaka imports no Polijas. “Maxima Latvija” pārstāve Udrase gan optimistiski prognozē, ka lielveikalu tīklam nepieciešamo augļu un dārzeņu apjomu varēs nodrošināt arī vietējie audzētāji un cenu līmenis varētu saglabāties līdzīgs kā pagājušogad.
Kāposti aug griezdamies
Vēsā vasara ir gana piemērota tām lauksaimniecības kultūrām, kas nav tik prasīgas un iztiek ar mazāku siltumu, piemēram, kāposti un sīpoli šādos laika apstākļos var augt griezdamies. Aizputes novada zemnieku saimniecībā “Kūdrāji” tiek audzēti zirņi un lauka pupiņas; saimniece Ināra Jansone stāsta, ka šovasar laika apstākļiem nav ne vainas un raža varētu būt laba. “Pagaidām viss ir kārtībā, zirņiem un pupām pietiek gan siltuma, gan mitruma. Taču nevar zināt, kādi būs laika apstākļi brīdī, kad jāsāk kulšana.” Pēdējos gados ir pierasts pie arvien jauniem ražas rekordiem graudkopības nozarē, bet šogad lauksaimnieku prognozes ir piesardzīgas. “Vasara nav tā labākā; varēja būt vairāk saulainu dienu,” stāsta Jaunpils graudkopības uzņēmuma “Joži” saimnieks Gunvaldis Sproģis. Tikko ievākta ziemas miežu raža, kas izrādījusies pat labāka par cerēto. “Raža ir vairāk nekā laba: 7,3 tonnas no hektāra, arī graudu kvalitāte ir laba,” priecājas Sproģis. Lauksaimniecībā gribi negribi ir jārēķinās ar cikliskām svārstībām: vienu gadu raža ir labāka, citu gadu sliktāka. Tāpat ir ar laika apstākļiem. “Kas tad cits zemniekam atliek: tikai cerēt! Visu pārējo mēs varam mainīt, bet laika apstākļus gan nekādi nevaram ietekmēt. Bet parasti daba pati visu noregulē,” secina Sproģis.
