Vai vietējo dārzeņu pietiks līdz jaunajai ražai? Pētījumā atklāj, ka dārzeņu cenas rāda atšķirīgu ainu 26
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Elektroenerģijas un citu resursu kāpuma dēļ dārzeņu cenas ievērojami augušas. Dažos veikalos pat tiek sasniegti jauni cenu rekordi, liecina “Latvijas Avīzes” izpēte. Jau pērn izskanēja brīdinājumi par šādu scenāriju, jo straujais izmaksu kāpums ietekmē visus ķēdes posmus produkcijas ceļā uz veikaliem.
Cenu karuselis
Pēdējo divu nedēļu laikā dārzeņu cenas rāda ļoti atšķirīgu ainu. Neliela izmēra un nenosakāmas izcelsmes svaigi gurķīši Rīgas centra bodītē februāra otrajā pusē pieejami par 15 eiro/kg, bet otrās šķiras garie gurķi maksā 8,95 eiro/kg. Tiesa, vienā otrā lielveikalā Latvijas izcelsmes gurķu cena ir ievērojami zemāka – 4,89 eiro/kg. Spānijas izcelsmes paprikas cenas variē – vienā lielveikalā tā maksā 7,35 eiro/kg, citā – 5,49 eiro/kg, bet vēl trešajā – Kalifornijas izcelsmes paprika maksā 5,99 eiro/kg, kamēr Rīgas Centrāltirgū – 2,50–6,50 eiro/kg.
Arī Spānijas izcelsmes ziedkāpostu cenas veikalos atšķiras – 5,98–7,18 eiro/kg. Šogad augstas turas sīpolu cenas. Piemēram, vienā no veikaliem Ēģiptes izcelsmes sarkano sīpolu cena bija 0,99 eiro/kg, Latvijas izcelsmes – 0,89 eiro/kg, bet 1 kg iepakojumā sīpolu cena sasniegusi 1,89 eiro. Tikmēr citā veikalā Dānijas izcelsmes sīpoli maksā 1,19 eiro/kg. Maķedonijas izcelsmes jaunos kāpostus veikalā var iegādāties par 1,59 eiro/kg, iepriekšējās sezonas Latvijā augušie kāposti maksā 0,75 eiro/kg, bet sarkanos kāpostus pārdod par 0,89 eiro/kg. Citā lielveikalā aina atšķirīga – svaigo kāpostu cena ar atlaidi – 0,39 eiro/kg. II šķiras Latvijas kartupeļi pieejami par 0,69 eiro/kg, bet kartupeļi no Zviedrijas maksā 0,99 eiro/kg.
Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu cenām, šogad tās ir krietni augušas, novērojuši pircēji. Lai arī Rīgas Centrāltirgū dārzeņu cenas lielākoties ir zemākas nekā veikalos, arī te cenas atšķiras. Vakar neliela izmēra poļu gurķi maksāja 9,50–10 eiro/kg, bet garo gurķu cena bija 3,90–5,80 eiro/kg. Spānijas, Polijas un Turcijas ziedkāposti tirgū pieejami par 1,50–2,50 eiro/kg, kas gan ir lētāk nekā atsevišķu veikalu plauktos.
Sola, ka pietiks
Vai vietējo dārzeņu pietiks līdz jaunajai ražai? Kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst, ka vietējie dārzeņi vēl ir noliktavās, bet to krājumi pamazām tuvojas beigām. “Kāposti noliktavās ir pietiekamā apjomā, kartupeļi arī vēl ir, lai gan to pārdošanas apjomi ir mainīgi. Burkāni gan iet uz beigām,” stāsta Brakše. Vislielākās problēmas esot ar sīpoliem, kuru trūkst visā Eiropā, līdz ar to cenas ir pieaugušas.
Kopumā tirgotāji esot atsaucīgi un labprāt iepērk preci no vietējiem ražotājiem, turklāt lielākos apjomos nekā iepriekšējos gados, stāsta Brakše. Tiesa, arī uzcenojums esot augstāks nekā iepriekš, bet energoresursu, degvielas un transporta izmaksu sadārdzinājuma dēļ tas esot saprotami. Asociācijas “Latvijas Dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš neslēpj – ražotāji savai produkcijai cenas neesot būtiski palielinājuši, taču importa prece gan kļuvusi dārgāka. Situāciju glābjot tas, ka PVN ir mazāks, pretējā gadījumā dārzeņu cena būtu vēl augstāka.
Jānis Bērziņš zina teikt, ka visā Eiropā pieprasījums pēc dārzeņiem esot lielāks nekā piedāvājums. Gan Holandē, gan Polijā daļa dārzkopju esot apturējuši ražošanu, jo izmaksas būtiski kāpušas, turklāt daļa stādus dēsta vēlāk. Arī Latvijā siltumnīcās gurķus stāda mēnesi vēlāk, līdz ar to raža tiek prognozēta vēlāk. Bažas gan raisa pieprasījuma samazinājums pēc vietējās produkcijas, kam esot objektīvi iemesli. Proti, pieaugot komunālajiem maksājumiem, iedzīvotāji sākuši taupīt uz pārtikas rēķina. Kas notiks pavasarī, kad Spānijā un citviet sāksies jaunā raža un pieaugs imports, vēl esot grūti prognozēt.
Ietekmē resursu izmaksas
Ko par šo situāciju saka tirgotāji? SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers neslēpj, ka nozarē kopumā un arī mazumtirdzniecības tīklā “CITRO” vērojams lielāks vai mazāks pārtikas produktu cenu kāpums praktiski visās produktu kategorijās, arī svaigo dārzeņu kategorijā.
Tas saistīts ar straujo energoresursu cenu kāpumu visā pasaulē, kas būtiski veicinājis ražošanas izmaksu pieaugumu, tostarp produktu iepakojuma sadārdzinājumu, loģistikas izdevumus un citas izmaksas.
“”CITRO” veikalos esam novērojuši, ka iedzīvotāji ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos un rūpīgi pārdomā savu pirkumu grozu, nāk uz veikalu ar jau iepriekš sagatavotu iepirkumu sarakstu un izvēlas produktus, no kā var pagatavot daudzveidīgāku un sātīgāku maltīti, attiecīgi dārzeņu kategorijā vairāk izvēlas sakņaugus, nevis eksotiskos augļus. Tāpat nereti iegādājas mazāku apjomu un izvēlas lētākas alternatīvas preces, piemēram, pērk lētākos ābolus vai kartupeļus vai priekšroku dod akcijas cenām,” skaidro Kelmers.
To apstiprina arī “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā, sakot, ka pircēji ir kļuvuši daudz apdomīgāki un iepērkas piesardzīgāk – pirkumu grozs tiek pārdomāts un pircējs retāk izvēlas impulsa pirkumus. Pērn kopumā gan dārzeņu patēriņš esot palielinājies.
Samazinoties ienākumiem, visbiežāk iedzīvotāji vispirms sedz komunālos maksājumus, bet ar pārtiku mēģina ietaupīt. Jaunā ražas sezona ir tikai pašā sākumā, taču jau šobrīd redzams, ka nobīde vidēji būs par mēnesi, stāsta Kelmers. Galvenokārt tas ir saistīts ar ilgstošu energoresursu cenu kāpumu, kas tika novērots aizvadītajā gadā. Acīmredzot ražotāji vēl aizvadītā gada nogalē piesardzīgi plānoja jaunās ražas sākumu un apjomus, gaidot valdības lēmumus par valsts atbalsta mehānismu ieviešanu un to pieejamību. Tirgotāji atzīst, ka neesot satraukuma, ka varētu draudēt dārzeņu piedāvājuma iztrūkums.
“Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite skaidro, ka šī gada janvārī un februārī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, “Rimi” veikalos ir pieaudzis pieprasījums pēc svaigajiem sakņaugiem, svaigās paprikas, šampinjoniem, tomātiem un citiem svaigajiem dārzeņiem. Savukārt “Maxima Latvija” veikalos audzis pieprasījums pēc gurķiem un kartupeļiem. “Saistībā ar augstām energoizmaksu, gāzes un citu resursu cenām šajā gadā cenu paaugstinājumu pieprasījumi no piegādātājiem ir vērojami arī dārzeņu kategorijā,” skaidro Bite.
Atkarīgs no ražas
Tomēr energoresursi nav vienīgais iemesls, kas ietekmē svaigo dārzeņu cenas, papildus jāņem vērā arī produktu sezonalitāte, ražas apjoms, kvalitāte un laikapstākļi. Dārzeņu audzētāji, piemēram, no Spānijas un Marokas informē par šā gada sliktākajiem laikapstākļiem pēdējo gadu laikā – sals, stiprs lietus, plūdi.
Tiesa, ne visas dārzeņu kategorijas skartas vienādi. “Visvairāk inflācijas skartās kategorijas šajā gadā ir paprika un svaigie salāti. Vismazāk ietekmētā kategorija ir svaigie gurķi, kur šī gada cena ir pat zemāka nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā.
Gurķi ir pieejami, bet mazākos apjomos,” skaidro I. Bite. Jāpiebilst, ka citviet Eiropā jau vērojams dārzeņu trūkums. Piemēram, Lielbritānijas veikalos trūkst gan tomātu, gan paprikas, kas skaidrojams ar sliktajiem laikapstākļiem dārzeņu audzētājvalstīs, “Latvijas Avīzei” stāsta avoti Lielbritānijā. Kā vēsta “standard.co.uk”, daži veikali jau ieviesuši svaigo dārzeņu iegādes limitus.
