Ieskats “Minhauzena” svētkos. Foto: Indulis Burka

Pat daba ievēro mednieku festivāla “Minhauzens” tradīcijas 0

Aizvadītās nedēļas nogalē Gulbenes novada Lejasciemā notika mednieku festivāls “Minhauzens”. Šogad – jau 20 reizi, pulcējot 78 mednieku kolektīvu komandas no visas Latvijas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
RAKSTA REDAKTORS
4 biežākās kļūdas, kāpēc topošie šoferi “izkrīt” CSDD braukšanas eksāmenā. Tās der atcerēties arī pieredzējušiem šoferiem
Lasīt citas ziņas

Tirzas un Sudaliņas krastos divu dienu garumā valdīja medniecības gars, draudzība un vienotība, apliecinot, ka mednieki ir tā sabiedrības daļa, kas patiešām spēj būt vienota un izpalīdzīga gan svētkos, gan ikdienā. Interesanti, ka brīdi pirms pirmā festivāla 1999. gadā atskanēja pērkona grāviens, kura dēļ pusē Gulbenes rajona pārtrūka elektroapgāde. Arī šoreiz pirms festivāla sākuma bija spēcīgs negaiss, tiesa, bez elektrības padeves pārrāvuma. Pat daba ievēro mednieku festivāla “Minhauzens” tradīcijas!

Festivāls mednieku ģimenēm
Jau iebraucot Lejasciemā varēja just, ka šeit esi gaidīts un viss ciems saposies, lai sveiktu medniekus un viņu ģimenes locekļus. Kā jau ierasts, festivāls sākās ar krāšņu svētku gājienu. Plīvojot mednieku klubu karogiem uz Lejasciema estrādes ikvienu sagaidīja pats barons Mihauzens ar savu skaisto Jakobīni. Pasākuma dalībniekus sveica Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš uzsvēra, ka medniekiem arvien vairāk jāstāsta par savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā tādās jomās, kuras pirmajā brīdī šķiet tālas no medniecības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Esmu viens no tiem, kuri piedalījās pirmajā festivālā Minhauzens, kad Ārijs Ūdris mani uzaicināja. Ļoti labi, ka mednieki spējuši šo tradīciju noturēt 20 gadu garumā. Turklāt, gadu no gada kolektīvu skaits, kas piedalās, nevis iet mazumā, bet pieaug. Tas parāda, ka interese par pasākumu ir ļoti liela. Festivāls nav tikai atpūta, bet arī iespēja izglītoties un sacensties. Iir izaugusi jauna mednieku paaudze, kurai medniecība bez šī festivāla nav iedomājama. Tomēr tajā pašā laikā ļoti daudz jāstrādā ar sabiedrību, lai skaidrotu medību lietas un to nepieciešamību. Personīgi neuzskatu, ka medības ir izprieca kādai cilvēku daļai, kuri vēlas šaut, kā to pasniedz medību pretinieki. Citu līdzekļu nav – jāveic izskaidrošanas darbs. Jāparāda medniecības labās puses. Piemēram, stāstot par to darbu, ko mednieki iegulda Āfrikas cūku mēra apkarošanā. Tāpat medniekiem ir ļoti laba sadarbība ar Valsts Meža dienestu un pašvaldībām dažādu jautājumu risināšanā,” teica ministrs.

Diānas balvu pasniedz ceturto reizi

Festivāla atklāšanas ceremonijā par ieguldījumu medību saimniecības attīstībā tika pasniegta Diānas balva. Balvu saņēma mednieku skola “Taurs’par ieguldījumu jauno medniecības attīstībā un aktīvu darbību, popularizējot medības. Balvu saņēma mednieku skolas vadītājs Kārlis Dadeiks. “Jūtos ļoti pagodināts, ka mednieku skolas Taurs veikums tik augstu novērtēts. Tomēr uzskatu, ka balvu esam saņēmuši vairāk avansā. Tā mums ir pienākums iesākto turpināt, mācot jauno mednieku paaudzi. Parasti par medniekiem vēlas kļūt jaunieši, kuru tēvi vai vectēvi ir mednieki. Viņiem būtībā jāmāca jau smalkumi. Savukārt cilvēku no malas ir maz. Viņu priekšstats par medībām bieži vien ir visai niecīgs, vai pat aplams. Tas nozīmē, ka mums ļoti jādomā par sabiedrības informēšanu kopumā. Par to, kas ir mednieks un kāda ir viņa loma sabiedrībā,” tā Kārlis Dadeiks.
Latvijas medniekus svētkos sveica arī Lietuvas un Igaunijas mednieku organizāciju pārstāvji, apliecinot, ka mednieki var būt vienoti ne tikai vienas valsts, bet daudz plašākā mērogā.

Sports un ne tikai

Otrajā dienā festivāla dalībnieki sacentās nopietnos un mazāk nopietnākos sporta veidos. Jau no paša rīta šautuvē skanēja šāvieni – mednieki un mednieces sacentās šaušanā pa šķīvīšiem, mežacūkas mērķi, kā arī šaušanā ar vītņstobra ieroci.

Festivāla laikā notika Latvijas 4. briežu piebaurošanas čempionāts, kurā piedalījās 16 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Slovākijas. Pārliecinošu uzvaru izcīnīja Kaspars Lārmanis no Latvijas. Dalībai Eiropas čempionātā 2019.gadā no Latvijas kvalificējās Kaspars Lārmanis, Andis Skudrovs un Oskars Kalniņš. Lielu skatītāju interesi raisīja medību suņu parāde. Varēja aplūkot vairākas medību suņu šķirnes un par tām uzzināt no suņu saimniekiem.

Visas dienas garumā notika izglītojoši semināri. Varēja uzzināt par medību suņu apmācības smalkumiem. Notika arī Anri Anaņina vadītā meistarklase pīļu piesaukšanā. Tāpat vairāk varēja uzzināt par medījuma ādu pirmapstrādi, vilku piegaudošanu un jaunumiem medību likumdošanā. Par plašo izglītojošo semināru programmu gādāja ne tikai festivāla organizatori – Latvijas Mednieku asociācija, bet arī mednieku skola “Taurs”.
Īpaši bija padomāts par bērniem, kuriem notika savs “Mini Minhauzens”.

Kad tika saskaitīti visi punkti, to visvairāk bija mednieku kluba “Zvārde” komandai. Otrajā vietā kluba “Švēriņi” komanda, trešie – MK “Salnava” mednieki.
21. Minhauzens būs!

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks noslēgumā medniekiem vaicāja, vai viņi ir gatavi nākamajiem 20 Minhauzeniem. Pēc vienprātīga JĀ, kas līdzinājās teju pērkona grāvienam, viņš paziņoja, ka nākamais festivāls notiks Zemgalē. Kur tieši, tas vēl tiks lemts, jo festivāls ir ļoti izaudzis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.