Vai ar likumu jānosaka pedagogu lojalitāte Latvijas Republikai un tās Satversmei? 39
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, nosakot, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir jābūt lojāliem Latvijai un tās Satversmei. Kā šādu normu vērtē skolu direktori?
Aldona Treija, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore: “Ierosinātā likuma norma ir pat ļoti laba. Kā vispār skolā var strādāt cilvēks, kas ir nelojāls Latvijas valstij? Domāju, ka mūsu skolās arī nemaz nav daudz tādu nelojālu skolotāju. Manis vadītajā skolā strādā daudz lietuviešu skolotāju, kas pasniedz lietuviešu valodu un citus priekšmetus. Arī viņi visi ir iemācījušies latviešu valodu. Skolotāji, kas dzimuši šajā zemē, Latviju uzskata par savu pirmo dzimteni. Savukārt tie, kas, dzimuši Lietuvā, Latviju uztver kā otro dzimteni. Mēs mīlam gan Latviju, gan Lietuvu, un tur nav nekādas pretrunas.”
Pāvels Vageļs, Birznieku pamatskolas direktors: “Visi mūsu skolas pedagogi ir lojāli Latvijas Republikai un tās Satversmei, atbalsta valsts politiku, kā arī piedalās visos pasākumos, kas ir saistīti ar valsts svētkiem. Minēto likuma normu vērtēju pozitīvi. Tomēr jautājums, kādā veidā reāli var pārbaudīt skolotāja lojalitāti, nav gluži skaidrs. Uzskatu, ka likumā ierakstīta norma par skolotāju lojalitāti pedagogiem liks vairāk piedomāt par savu rīcību un nostāju.”
Urve Aivare, Rīgas Igauņu pamatskolas direktore: “Uzskatu, ka skolotājiem, kas strādā Latvijā, ir jābūt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Varu droši apgalvot, ka mūsu skolā absolūti visi skolotāji ir lojāli.”
Anna Ivane, Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore: “Pilnībā piekrītu, ka skolā jāstrādā pedagogiem, kas ir lojāli Latvijas Republikai un Satversmei. Tikai patriotisks un lojāls pedagogs var audzināt bērnus kā savas zemes patriotus. Grūti teikt, vai jaunā likuma norma kaut ko būtiski mainīs. Mūsu skolā noteikti ne, jo mūsu skolā visi skolotāji ir patrioti. Pat cita doma nav pieļaujama.”
Zinaīda Tarasenko, Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas direktore: “Man liekas, ka mūsu skolā visi pedagogi ir lojāli. Diemžēl dažiem pedagogiem ir Krievijas pilsonība. Pazaudēt šos skolotājus būtu ļoti žēl. Pedagogi, kam mūsu skolā bija problēmas ar latviešu valodu, to ir centīgi apguvuši. Es neredzu, ka tagad būtu vajadzība pēc likuma normas par skolotāju lojalitāti, un gribētos cerēt, ka nevajadzēs atbrīvot pedagogus no darba. Neņemtos apgalvot, ka simtprocentīgi visi Latvijas pedagogi ir lojāli valstij, bet tādu noteikti ir lielum lielais vairākums.”
Vinera Dimpere, Maltas 2. vidusskolas direktore: “Protams, ka skolā ir jāstrādā cilvēkiem, kuri tiešām ir valstij lojāli. Tomēr domāju – ja likums stāsies spēkā, dažām skolām, jo īpaši Latgalē, var rasties problēmas. Skolotāji taču ir dažādi. Uzskatu, ka lojalitāti vispār grūti pierādīt un izmērīt, taču, ja likumā tā tiks ierakstīta, centīsimies to izpildīt. Daļai skolotāju Latvijā acīmredzot nāksies pamest darbu, ja viņi strikti stāvēs pie savām politiskajām idejām. Citi varbūt slēpsies, noies pagrīdē.”
Arturs Fedotovs, Daugavpils 9. vidusskolas direktors: “Likumu, protams, var pieņemt, bet pavisam cits jautājums, kā to īstenot praksē. Vai būs kāda pierādījuma bāze, un kā mēs risināsim darba strīdu? Kā mēs pamatosim nelojalitāti? Ja dzīvē skatās filozofiski, katram ģimenes loceklim ir jābūt lojālam savai ģimenei. Taču jāsaprot, ka sabiedrību veido daudzu ģimeņu kopums.”
Avots: LETA
