Pat avīžu lasīšanā kaimiņi mūs pārspēj 0
Igaunijā un Lietuvā gan samazina numuru skaitu, gan minimāli ceļ abonēšanas cenas.
Arī ārzemēs izdevniecību nami gatavojas nākamā, 2014. gada, abonēšanas kampaņai. Lietuvas lielākie laikraksti iznāks piecas reizes nedēļā pašreizējo sešu vietā, bet Igaunijas laikraksti plāno minimālu, bet tomēr abonēšanas cenu kāpumu.
Lietuvas lielākā laikraksta “Lietuvos Rytas” abonēšanas nodaļā uzzināju, ka nākamgad cenas laikraksta abonementam paliks tādas pašas, kamēr laikraksts iznāks piecas reizes nedēļā, par vienu reizi mazāk. Kā paskaidroja laikraksta abonēšanas nodaļas pārstāvis, “Lietuvos Rytas” turpmāk neiznākšot pirmdienās, jo tajās parasti esot grūtības ar laikrakstu piegādi Lietuvas attālākajiem reģioniem. Arī “Respublika” un “Vakara Žinios” saglabās tādu pašu abonēšanas cenu kā šogad, taču arī piegādes problēmu dēļ pirmdienās tie tajās neiznāks.
Igaunijas laikrakstu abonēšanas daļās paskaidroja, ka avīžu abonēšana nākamgad Igaunijā kļūšot dārgāka – vidēji par pieciem procentiem, un tas saistāms ar papīra un tipogrāfijas izmaksu pieaugumu. Tomēr atšķirībā no Lietuvas un Latvijas Igaunijā lielākie dienas laikraksti – “Õhtuleht”, “Postimees” un “Eeesti Päevaleht” – iznāks sešas reizes nedēļā. Paredzams arī neliels Igaunijas laikrakstu cenu kāpums kioskos Igaunijā, kurā ir mazāk iedzīvotāju, tomēr šogad un arī iepriekšējos gadus lielo laikrakstu tirāžas pārsniedza avīžu metienus Latvijā, piemēram, vidējās tirāžas šā gada augustā “Õhtuleht” bija 50 800 eksemplāru, bet “Postimees” – 50 500 eksemplāru!
Par situāciju Igaunijas mediju tirgū jautāju dzejniekam un igauņu valodas tulkotājam Guntaram Godiņam.
“Igaunijas laikrakstu lielās tirāžas salīdzinājumā ar Latviju parāda, ka Igaunijā ir labāks dzīves līmenis – gan lielākas vidējās algas, gan sociālais atbalsts. Tas ir lakmusa papīriņš par dzīves līmeni,” piebilda dzejnieks.
Viņš regulāri lasot Igaunijas presi un tajā redz vairāk dziļu analītisku rakstu nekā Latvijas laikrakstos, turklāt analīze netiekot balstīta uz intrigu pīšanu, bet gan uz cēloņsakarību izprašanu. “Tomēr tas ir arī paradokss, ka Igaunijā, kur ir labākie informācijas tehnoloģiju speciālisti, cilvēki tomēr lasa avīzes drukātā formātā, kaut arī pieejama informācija internetā. Igauņu sabiedrības dzīves līmenis ir tāds, ka var atļauties avīzes,” teica G. Godiņš.
Vācijas mediju žurnālists Verners Lange stāsta, ka pašlaik laikraksti Vācijā cenšas piesaistīt lasītājus savām interneta versijām, piemēram, laikraksts “Leipziger Volkeszeitung” cilvēkiem, kas laikrakstu abonē uz diviem gadiem, par brīvu dāvina jaunu planšetdatoru. “Vācijā izdevniecības runā, ka tām klājas slikti, taču tās ir tikai runas, jo tikai divi nozīmīgi laikraksti Vācijā pēdējā laikā bankrotējuši, bet joprojām pastāv,” teic V. Lange. Viņš gan atzīst, ka laikrakstus dārgākus padara to interneta versijas, kurās ir lielākā daļa reklāmu, lai arī to uzturēšana izmaksā dārgi. “Ja arī cena laikrakstiem tiek paaugstināta, jāaug arī kvalitātei, jo tagad cilvēki var izlasīt ziņas interneta medijos, taču viņi pieprasa dziļu un analītisku informāciju. Tām izdevniecībām, kas neveic ieguldījumus saturā un ir atlaidušas darbiniekus, bizness iet uz leju,” skaidroja V. Lange.
