Vētraini sagaidītās pašvaldību vēlēšanas: lielajos novados rezultātu tikpat kā neiespējami prognozēt 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību vēlēšanas ar iepriekšējo balsošanu šonedēļ 31. maijā jau bija sākušās, kad Saeima vēl steidza veikt pēdējās izmaiņas novadu robežās, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Madonas, Varakļānu un Rēzeknes novada vēlētājos tas radīja lielu apjukumu.
Pirmdien politiķi paziņoja, ka šajās pašvaldībās vēlēšanas pārceltas uz septembri, bet dienu vēlāk madonieši tomēr tika aicināti doties pie vēlēšanu urnām.
Tas var atstāt iespaidu uz vēlētāju aktivitāti, kas jau tāpat ir prognozēta zemāka. Tam par iemeslu min gan to, ka vēlēšanas notiek daudz lielākos novados, kur iesniegtajos kandidātu sarakstos ir daudzi nepazīstami uzvārdi, gan grūtības atrast tajos sev tīkamos politiķus, kas ir mainījuši politisko piederību.
Iespaidu uz vēlēšanām var atstāt arī Covid-19 krīze, kas liedza partijām pilnvērtīgi izmantot vēlēšanu kampaņu un rīkot tikšanos ar vēlētājiem, aktivitātes pārceļot uz sociālajiem tīkliem.
Atbalstīt savu partiju vietējos līderus reģionālajās vizītēs devās arī valdības pārstāvji, kas šajos darba braucienos apmeklēja tieši tās pašvaldības, kuras vada viņu partijas biedri.
Konkurence par varas iegūšanu jaunajās pašvaldībās, kas būs daudz spēcīgākas, šā iemesla dēļ ir pieaugusi.
Lielākajā daļā pašvaldību par vietām domēs sacentīsies astoņi līdz desmit politiskie spēki vai to apvienības. Ropažu, Mārupes, Ogres novados un Jūrmalā kandidātu saraksts ir vēl lielāks.
Partiju līderi apzinās, ka pašvaldību vēlēšanu rezultātiem būs būtiska nozīme to startam nākamajās Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī.
Vēlēšanās kopumā ir pieteikti 318 saraksti, kuros ir 5448 kandidāti.
Jezga ap Madonas novadu
Ceturtdien ar novēlošanos vēlēšanas sākās arī Madonas novadā. Tajā iekļautā Ērgļu novada priekšsēdētājs Guntars Velcis vēlēšanās vairs nekandidē un jau bija noskaņojies pēc 24 gadiem pašvaldības vadītāja amatā, beidzoties pilnvarām 1. jūlijā, kādu laiku atpūsties.
Taču pagājušajā piektdienā, kad visu uzmanība bija pievērsta Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdei, G. Velcis uzzināja, ka viņš ir iekļauts Madonas novada pagaidu administrācijā, kas strādās līdz 1. oktobrim.
Savukārt otrdien Saeima tomēr lēma, ka Madonas novadā vēlēšanas notiek. Viņu pārsteigusi tā politiskā grūstīšanās, kas notika Rīgā, un esot grūti iedomāties, kā tas būtu beidzies, ja Valsts prezidents Egils Levits neiesaistītos.
“Ir labi, ka ir cilvēki, kas domā valstiski, ko nevarētu teikt par dažām partijām, kuru deputāti, iespējams, nemaz nezina, kur tādi Varakļāni atrodas,” “Latvijas Avīzei” sacīja G. Velcis.
Viņš pieļauj, ka šie notikumi var atstāt iespaidu uz tajos iesaistīto partiju vēlēšanu rezultātiem. Ērgļos līdz šim bijusi visai augsta vēlētāju aktivitāte, bet tagad daudzi sakot, ka motivācija balsot esot zudusi, ja vara un nauda vairs nebūs uz vietas, atzina G. Velcis.
No otras puses – vēlme atbalstīt savējos varot būt stimuls uz vēlēšanām tomēr aiziet.
Visu pārstāvniecība nav garantēta
Pašvaldību vēlēšanās vēl nekandidē 14 novadu vadītāji no Aknīstes, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Ilūkstes, Naukšēniem, Neretas, Nīcas, Pāvilostas, Raunas, Strenčiem, Vaiņodes un Varakļāniem.
Ja šajās pašvaldībās nav vēl kāds tikpat populārs cilvēks, kas būtu pazīstams visā lielajā novadā, tad šo teritoriju izredzes gūt pārstāvniecību domē sarūk.
Lielākās partijas ir centušās sarakstos iekļaut pārstāvjus no visiem tagadējiem novadiem, bet tas vairāk darīts ar mērķi iegūt papildu balsis sarakstam, ne nodrošināt tās vietas deputāta ievēlēšanu.
Kā iepriekš atzina Pāvilostas novada priekšsēdis Uldis Kristapsons, tad Pāvilostas cilvēki partiju listēs ir tālākajās vietās un maz cerību, ka viņus ievēlēs pat tad, ja visi novada cilvēki vilktu krustiņus.
Turklāt šīs teritorijas vēlētāju balsis sadalīsies starp vairākiem sarakstiem, kas izredzes iekļūt domē samazina. Tas iespējams tikai tad, ja politiskais spēks iegūst ļoti daudz vietu.
Lielākā daļa no jaunajiem novadiem ir izveidoti agrāko rajonu robežās. Taču toreiz katrā pagastā un pilsētā bija vēlēta deputātu padome, tāpat katrai teritorijai bija garantēta pārstāvniecība rajona padomē.
Tagad tāda pārstāvniecība nav garantēta. Jautājums par to, kas pārstāvēs tālāko teritoriju iedzīvotāju intereses jaunajās domēs, bija viens no tiem, kas satrauca daudzas vietvaras.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma ir noteikts, ka Saeimai ir jāpieņem likums par vēlētām vietējo kopienu pārstāvniecībām.
Taču šāds likums nav pieņemts, priekšlikums paredzēt pagastu un pilsētu valžu izveidošanu ir jaunajā Pašvaldību likumā, kuru tagad izskata Saeimā, bet viss liecina, ka tas šogad nestāsies spēkā.
Reti kuram paredz agrāko veiksmi
Tagad reti kurā pašvaldībā kādai partijai tiek prognozētas iespējas iegūt tik daudz mandātu, lai bez sabiedrotajiem izveidotu koalīciju.
Ar pastiprinātu interesi tiek gaidīti vēlēšanu rezultāti Ventspilī, Cēsu, Dobeles, Līvānu, Kuldīgas, Krāslavas novadā, kur ilgstoši pie varas bijusi viena komanda, kas bez sabiedrotajiem varēja nodrošināt vairākumu. Visās pašvaldībās ar nedaudziem izņēmumiem – piemēram, Valkas, Ventspils novads – ir pieaugusi konkurence.
Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka nepietiek pārspēt sāncenšus ar iegūto mandātu skaitu. Ja vairākumam pietrūkst kaut viena balss, koalīcijas veidošanas iniciatīvu var pārņemt citi politiskie spēki, atstājot uzvarētāju opozīcijā.
Daļā pašvaldību iepriekš visu izšķīra viena balss, kas bija viens no iemesliem, kāpēc vairāk nekā 25 pašvaldībās sasaukuma laikā mainījās vadība, bet dažās vietās – piemēram, Talsu novadā un Daugavpils pilsētā – tas notika pat vairākas reizes.
Pieaug arī katras vēlētāju balss nozīme. Tiek lēsts, ka, ja būs zema aktivitāte, domēs var iekļūt lielāks partiju skaits ar vienu vai diviem mandātiem.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs “Latvijas Avīzei” teica – neesot pamata sacīt, ka tas palielinās sadrumstalotību, bet zema aktivitāte var pavērt iespējas gūt lielāku ietekmi kādai augsti motivētai vēlētāju grupai, kas aktīvi piedalās vēlēšanās.
Pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā iezīmējās divi vietējā politikā ietekmīgi politiskie spēki – Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība. Taču četros gados ietekme reģionos ir mainījusies.
Iespējams, tāpēc, ka ne ZZS, ne LRA nav valdībā, un daļa to biedru ir pārgājuši uz tagadējām varas partijām. Savu svaru novadu vadībā ir saglabājusi “Jaunā Vienotība”, bet palielinājusi Nacionālā apvienība, kas noticis arī varas maiņas rezultātā.
Savukārt “Latvijas attīstībai” ir bijusi aktīvākā, uzņemot savās rindās no citām partijām ievēlētos mērus.
Savdabīgu taktiku izvēlējusies Latvijas Zemnieku savienība, kas devusi iespēju saviem biedriem vairākos novados kandidēt no citu partiju sarakstiem. Daļēji arī tāpēc, ka startēt gribētāju bija vairāk nekā sarakstā vietu.
Tajā pašā laikā citiem politiskajiem spēkiem bija grūtības izveidot pilnu kandidātu sarakstu. Tiesa, arī pieredzējušu partiju pārstāvji atzina, ka cilvēki reģionos negribīgi piekrita kandidēt gan tāpēc, ka vara tagad būs tālu, gan zemā politiķu prestiža dēļ.
Vēl viens iemesls bijis nevēlēšanās nostāties pret pašvaldībā valdošo politisko spēku, startējot no cita saraksta. Pēc iepriekšējām vēlēšanām gan varēja konstatēt, ka mandātus domēs iegūst arī partijas, kurām bija nepilni saraksti.
