Pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem. Gaidāmas būtiskas izmaiņas 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmais solis pašvaldību vēlēšanu sagatavošanā jau ir sperts – visos jaunveidojamos novados ar vienu izņēmumu līdz 1. decembrim ir ievēlētas vēlēšanu komisijas, “Latvijas Avīzei” sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Šo pašvaldību vēlēšanu jaunums būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodrošinātais elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas dos iespēju balsot jebkurā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Lielākās partijas jau ir sākušas gatavoties vēlēšanām un veidot kandidātu sarakstus. Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies nākamā gada 4. februārī.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) gatavojas vietējām vēlēšanām pastiprinātas piesardzības apstākļos, kas var būt saistīti ar epidemioloģisko situāciju.
Pamatā plānots izmantot to pieredzi, kas gūta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, bet, tuvojoties vēlēšanu dienai, CVK konsultēsies ar epidemiologiem un sagatavos konkrētāku rīcības plānu, ņemot vērā tā brīža situāciju, pastāstīja K. Bērziņa. Tiesa, jau tagad ir jāplāno finansējums, kas būs nepieciešams aizsardzības līdzekļu un citu ar piesardzības apstākļiem saistīto vajadzību nodrošināšanai.
Pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā notiks 28 jaunveidojamos novados un 13 pašvaldībās, kas paliks esošajās robežās, – tās ir valstspilsētas un novadi, kuriem reformas gaitā nav pievienotas citas teritorijas. Rīgā pašvaldību vēlēšanas nenotiks, jo augustā ārkārtas vēlēšanās ievēlētā dome strādās līdz nākamā sasaukuma pilnvaru beigām. Tas nozīmē, ka rīdzinieki, kuriem ir īpašums citā pašvaldībā, varēs nobalsot arī tajā, ja tāda interese būs.
Līdz šā gada 1. decembrim jaunajos novados visu deputātu kopsapulcē bija jāievēl vēlēšanu komisijas, kas, kā to paredz likums, ir ievēlētas visur, izņemot Krāslavas novadu. Tam pievienos tagadējā Aglonas novada Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastus, bet Aglonas novada deputāti nepiedalījās jaunā novada deputātu kopsapulcē. Līdz ar to nav ievērots likumā noteiktais, ka deputātu balsu skaits kopsapulcē ir proporcionāls apvienotā novadā iekļauto iedzīvotāju skaitam, skaidroja K. Bērziņa. Centrālā vēlēšanu komisija piedāvās Aglonas novadam nominēt savu pārstāvi Krāslavas novada vēlēšanu komisijā, un CVK iecels Krāslavas novada vēlēšanu komisiju.
Pašvaldību vēlēšanās plānots izmantot jaunu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas dos iespēju balsot jebkurā pašvaldības vēlēšanu iecirknī.
Jau iepriekš vietējās vēlēšanās lielākajos novados iedzīvotāji bija neapmierināti, ka nevar nokļūt iecirkņos, kur viņi ir iekļauti vēlētāju sarakstā, kas, iespējams, ietekmēja arī vēlētāju aktivitāti. Tādas situācijas veidojās, ja deklarētā dzīvesvieta nesakrita ar faktisko atrašanās vietu vai cilvēki vēlēšanu dienā strādāja citā teritorijā.
Tagad pašvaldības būs vēl lielākas. Jāņem vērā, ka, iespējams, arī Covid-19 ierobežojumu dēļ vēlētāji var neatrasties savā mītnes vietā.
Jaunā kārtība varētu atvieglot nobalsošanu. Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošana nozīmē, ka komisijas pārstāvis ar viedierīci vēlētāja pasē nolasa personas datus un pārliecinās, vai viņš ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un reģistrā jau nav atzīmēta viņa piedalīšanās vēlēšanās. Taču spiedogs pasē vairs netiks spiests. Tad balsotāju sarakstā persona parakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu. Ja kāds gribētu nobalsot vēlreiz citā iecirknī, tur jau būtu redzams, ka šis vēlētājs savu balsi ir nodevis. Rīgas vēlēšanās notika datu apmaiņa starp iecirkņiem, kas bija sarežģītāka procedūra, atšķirību paskaidroja K. Bērziņa.
Līdz 5. martam CVK jāizsludina pašvaldību vēlēšanas, kā arī jānosaka ievēlējamo deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kas reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā.
Kandidātu sarakstu iesniegšana ir paredzēta no 16. līdz 26. aprīlim. Taču Saeima vēl plāno veikt izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, pieteikt balsošanu pa pastu. Tādā gadījumā kandidātu sarakstu iesniegšana notiks jau martā.
No 27. marta līdz 27. maijam vēlētāji varēs mainīt vēlēšanu apgabalu, ja gribēs balsot tajā pašvaldībā, kur viņiem pieder reģistrēts nekustamais īpašums. Mainīt vēlēšanu apgabalu vēlētājs var personīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā vai iesniedzot iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.
K. Bērziņa apstiprināja, ka Rīgas domes vēlētāji, kuriem vairs nebūs jādodas pie vēlēšanu urnām, bet ir īpašums citā pašvaldībā, varēs nobalsot arī tajā novadā vai pilsētā, kā iepriekš diskusijās Saeimas komisijā atzinuši juristi.
Pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā
Pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā
Līdz 2020. gada 1. decembrim – jaunveidojamos novados bija jāievēl vēlēšanu komisijas
2021. gada 4. februārī – sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods
Ne vēlāk kā līdz 5. martam – Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas visās pašvaldībās, izņemot Rīgu, kā arī nosaka ievēlējamo deputātu skaitu.
No 16. līdz 26. aprīlim – kandidātu sarakstu iesniegšana (ja Saeima atbalstīs priekšlikumu par balsošanu pa pastu no ārvalstīm, tad kandidātu sarakstu iesniegšana notiks martā).
No 27. marta līdz 27. maijam vēlētāji var mainīt vēlēšanu apgabalu, ja vēlas balsot tajā pašvaldībā, kur viņiem pieder reģistrēts nekustamais īpašums. Mainīt vēlēšanu apgabalu vēlētājs var personīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā vai iesniedzot iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.
Dati: CVK
