Pašvaldību vēlēšanas beigušās. Varakļāni tagad būs vismazākais novads 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā sestdienā tika ievēlētas Rēzeknes novada un Varakļānu novada domes. Abās pašvaldībās vēlēšanas no 5. jūnija pārcēla uz 11. septembri, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kurā par neatbilstošu Satversmei bija atzīta Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā.
Tas arī bija pret Varakļānu iedzīvotāju gribu pašvaldības nākotni saistīt ar Madonas novadu. Visticamāk, tieši šie notikumi tagad bija motivējuši novada iedzīvotājus doties uz vēlēšanām, jo Varakļānu novadā bija visaugstākā vēlētāju aktivitāte visu pašvaldību vidū – te nobalsot aizgāja 59,43%.
Savukārt Rēzeknes novada vēlēšanās ir piedzīvota viszemākā vēlētāju līdzdalība – tajā uz vēlēšanām aizgāja tikai 25,92% balsotāju.
Varakļāni tagad būs vismazākais novads, bet tajā vara atradīsies ļoti tuvu iedzīvotājiem, kam arī varēja būt sava nozīme. Rēzeknes novadā tā savukārt būs tālu, ko visvairāk varētu izjust tam pievienotā Viļānu novada iedzīvotāji. Abās pašvaldībās vislabākos rezultātus ieguva kandidātu saraksti, kuru galvgalī bija līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Par Varakļānu novada bijušo priekšsēdētāju Māri Justu, kurš pirms vēlēšanām pievienojās partijai “Latvijas attīstībai”, un viņa komandu nobalsoja 64,73%, kas arī ir lielākais atbalsts, kādu 5. jūnijā neviena partija nesasniedza.
Kā bija prognozēts, Rēzeknes novada vēlēšanās lielākā cīņa bija starp līdzšinējā mēra Monvīda Švarca sarakstu, kuru veidoja “Jaunā Vienotība”, “Kustība Par” un Latgales partija, un “Saskaņas” komandu, kuras sarakstā pirmā bija kādreizējā Viļānu novada priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova. M. Švarca saraksts saņēma nedaudz lielāku atbalstu, bet abiem politiskajiem spēkiem būs pa sešām vietām domē. Visu izšķirs katra spēja atrast sev sabiedrotos. Abos novados jaunās domes uz pirmo sēdi sanāks 1. oktobrī.
Novads un pilsēta naidojas
Taču jau pirmdien, 13. septembrī, M. Švarcam un arī Rēzeknes pilsētas mēram Aleksandram Bartaševičam (“Saskaņa”) ir jādodas uz Rīgu, kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzsākusi konsultācijas ar valstspilsētu un tām piegulošo novadu deputātiem par pašvaldību apvienošanu. Arī tās daļēji ir saistītas ar Satversmes tiesas nolēmumu, kurā bija izteiktas iebildes pret Varakļānu novada iekļaušanu pašvaldībā, kurā nav attīstības centra, kas atrodas blakus esošajā lielajā pilsētā.
Jau pēc reformas likuma pieņemšanas valstspilsētām ar novadiem bija jāuzsāk kopīgs darbs pie teritorijas attīstības programmas sagatavošanas. Taču Rēzeknes pilsētas vadība novadu ignorējot un nekas vēl nav izdarīts, svētdien pēc vēlēšanām “Latvijas Avīzei” atzina M. Švarcs. Vēl vairāk – priekšvēlēšanu laikā pēc, iespējams, “Saskaņas” pilsētas pārstāvju iniciatīvas pret viņa sarakstu ir organizēta melnā kampaņa. “Saskaņas” novada cilvēki par to neesot zinājuši un J. Ivanova viena no pirmajām esot atnākusi atvainoties.
“Tā bija cīņa par varu nākotnes novadā. Mēs neizprotam pilsētas vadības rīcību, neejot uz sadarbību. Bija dzirdēta atruna, ka jāsagaida jaunā dome,” turpināja M. Švarcs. Pirms vēlēšanām “Saskaņa” bija noskaņota pārņemt varu arī novadā. M. Švarcs jau ir uzaicinājis uz sarunām visas latviskās partijas un pieļauj, ka tām var izdoties izveidot vairākumu. Taču viņš arī uzskata, ka nevar nerēķināties ar “Saskaņu”, kuru atbalstīja liels skaits vēlētāju, tāpēc plāno arī to iesaistīt domes darbā.
Urbanovičs: “Uzvarēja kartupeļu racēji.”
Rēzeknes novadā dzīvo arī “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš “Latvijas Avīzei” teica: “Šajās vēlēšanās uzvarēja kartupeļu racēji. Pat mēs, mājās rokot kartupeļus, negribīgi aizbraucām nobalsot.” J. Urbanovičs pilnībā uzticas no partijas ievēlētajiem deputātiem, lemjot par turpmāko darbību domē. Viņš neprognozēja, vai saskaņieši varētu atrast sabiedrotos, lai nostiprinātu ietekmi.
Vaicāts par partijas pilsētas cilvēku iespējamo iesaistīšanos konkurentu nomelnošanā, J. Urbanovičs atbildēja: “Muļķības. Partijai nebija koncepta citus noniecināt. Mēs ļāvām saviem biedriem izpausties un ne visam izsekojām.”
Uz jautājumu par pilsētas vadības atteikšanos sadarboties ar novadu J. Urbanovičs atbildēja, ka “Saskaņa” vienmēr ir bijusi pret pilsētas un novada apvienošanu, “jo pilsētas vadība tur aizdomās novada vadību par savtīgu saimniekošanu”. Tāpēc viņš personīgi arī nedomā, ka “Saskaņai” būtu jāstutē M. Švarcs, ko tā agrāk esot darījusi, “bet viņš sāka justies kā garantēts vadonis uz mūžu un parādījās ķeizariskas izpausmes viņa uzvedībā”.
Uzticas savam mazajam novadam
Varakļānu novadā iepriekš bija deviņi deputāti, bet tagad ievēlēti 15 domnieki. Kandidātiem arī vajadzēja izvēlēties partijas, no kuru saraksta startēt, jo šajās vēlēšanās tas vairs nebija iespējams no vēlētāju apvienībām. No pieteiktajiem četriem sarakstiem domē pārstāvniecību ieguva trīs. Pārliecinošu vairākumu un desmit vietas saņēma bijušā priekšsēža M. Justa saraksts. Latvijas Zemnieku savienības sarakstam, no kura ar pirmo numuru kandidē pašvaldības lauksaimniecības konsultante Janīna Grudule, lielāks atbalsts bija Murmastienē un Stirnienē. No LZS domē ievēlēti trīs deputāti, bet no Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības – divi.
Varakļānu novada vēlēšanu uzvarētājs M. Justs saraksta veiksmīgo startu saista ar iedzīvotāju uzticību vietējai varai. M. Justs aģentūrai LETA ir teicis, ka šīs vēlēšanas ir unikālas ar visaugstāko vēlētāju aktivitāti, ko bijušais mērs skaidro ar to, ka pašvaldību reformas sagatavošanas laikā varakļāniešu viedoklis netika uzklausīts. Jau ziņots, ka toreiz neviens Saeimas deputāts uz Varakļāniem neatbrauca.
Pēcvēlēšanu politiskā situācija Varakļānu pašvaldībā varētu būt vienkāršāka nekā kaimiņos. “Ikviens iedzīvotājs novērtē to, ka mums ir savs novads, un mēs to arī vēlētos saglabāt, ja vien būs tāda iespēja. Taču, analizējot valsts politiku, saglabājas bažas, ka nāksies pievienoties kādam no lielajiem novadiem. Mums ir doti četri gadi, lai pierādītu, ka varam dzīvot labāk arī mazā novadā,” ir teicis M. Justs.
