Pašvaldību vēlēšanas atšķirsies 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daļai politisko spēku starts pašvaldību vēlēšanās būs nozīmīgs arī no partijas pastāvēšanas viedokļa.
Nākamā gada jūnija sākumā paredzētās vietējās vēlēšanas var kļūt par pavērsiena punktu pašvaldību politikā, jo tās notiks jaunajās – vairs tikai 41 pašvaldības – teritorijās. Vairākas partijas ir noskaņotas nomainīt veco politisko eliti, kas ir pie varas novados desmit vai pat 20 gadu. Daļai politisko spēku starts vēlēšanās būs nozīmīgs arī no partijas pastāvēšanas viedokļa. Februāra sākumā oficiāli sāksies pašvaldību vēlēšanu kampaņa. Neraugoties uz epidemioloģiskās situācijas radītajiem apgrūtinājumiem, vietējā varā tagad ietekmīgākās partijas – Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Reģionu apvienība, “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība – vēlēšanām aktīvi gatavojas, ir noskaņotas startēt lielākajā daļā vai pat visās pašvaldībās un neplāno atdot varas pozīcijas.
“Nevar ilgtermiņā pastāvēt partija, kas nav nopietni pārstāvēta pašvaldību līmenī,” šos vārdus pirms daudziem gadiem sacīja toreiz ietekmīgā “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Viņš tāpat kā “Latvijas ceļš” vairs nav Latvijas politikā. Taču tagad tajā ir bijušā parlamentārieša meita – Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva (“Progresīvie”) un citi jaunās paaudzes politiķi. Savukārt daži toreizējie “Latvijas ceļa” biedri, piemēram, Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) joprojām vada pašvaldību.
To priekšgalā ir arī vairāki vietējie līderi, kas ienāca politikā kopā ar Tautas partiju, piemēram, Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA), Daugavpils novada vadītājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija), Rēzeknes novada priekšsēdis Monvīds Švarcs (“Vienotība”). “Attīstībai/Par”, Jaunā konservatīvā partija, kā arī “Progresīvie” ir noskaņoti vismaz daļā pašvaldību pārņemt varu.
Novados svarīgi līderi, ne nauda
Visvairāk likvidētās Tautas partijas (TP) un arī LPP/”LC” bijušo biedru nonāca Latvijas Reģionu apvienībā (LRA). Starp tiem ir arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis. Viņa vadītā Vidzemes partija šogad tomēr neiekļāvās jaunajā partijā “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA). Tā arī neslēgs sadarbības līgumu ar kādu no varas partijām, bet katrā no desmit pašvaldībām, kur plāno startēt, izmantos savu taktiku. Valmieras novada vēlēšanās Vidzemes partijas (VP) priekšsēža vietnieks, Rūjienas novada vadītājs Guntis Gladkins kandidēs Valmieras mēra Jāņa Baika vadītās partijas “Valmierai un Vidzemei” sarakstā, kurā būs vēl vairāki no citiem spēkiem ievēlētie vietējie līderi. Savukārt Cēsu novadā VP būs savs saraksts, tā galvgalī ir domes izpilddirektors Andris Mihaļovs, ar kuru kopā V. A. Krauklis savulaik bija TP.
LRA izredzes būt pie varas lielākajā daļā teritoriju sarūk, jo tās biedri galvenokārt vada pašvaldības, kas iekļautas lielākā novadā. Arī LRA līderis Edvards Smiltēns varēja nosaukt ne vairāk kā desmit pašvaldības, kur LRA jūtas spēcīga, – vispirms jau Liepājas pilsētā, kuru vada Jānis Vilnītis. Salacgrīvas mērs D. Straubergs varot vēl pacīnīties Limbažu novadā, kur viņa sāncensis būs tagadējais domes priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS). Jāņem vērā, ka Saeimā pārstāvētajām partijām ir arī ievērojami lielāks valsts finansējums, kāda reģionālajām partijām nav vispār. “Pašvaldību vēlēšanās nauda neko nedos, ja nav ideju un līderu. Te nevar uztaisīt tādus brīnumus, kādus uztaisīja Saeimas vēlēšanās, kur parlamentā ievilka cilvēkus, kuriem vēl būtu ilgi jāpamācās,” “Latvijas Avīzei” sacīja V. A. Krauklis, partiju finansēšanas sistēmu nosaucot par izkropļotu, kam visspilgtākais piemērs esot “KPV LV”. Iepriekš “KPV LV” līderi solīja aktīvi gatavoties pašvaldību vēlēšanām, tajās izmantojot valsts budžeta naudu. Taču pašlaik nav priekšstata ne par to, kas pārstāv šo partiju, ne to, kā tā gatavojas vēlēšanām.
Tagad novados valdošā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atsevišķi vai kopā ar kādu politisko spēku, piemēram, ar Nacionālo apvienību Ogres novadā, startēs visās pašvaldībās, “Latvijas Avīzei” apgalvoja LZS priekšsēdis Armands Krauze. Partijai būs centralizēta kampaņa visā Latvijā ar vienotu tās stilu, kā arī kopīgu saukli, kas tikšot reģistrēts. Valsts finansējumu plānots izmantot kopīgajiem pasākumiem, “kas izskanēs pa visu Latviju”. Martā attālinātā režīmā plānots arī vairākkārt atliktais LZS kongress, ko vairs neesot iespējams pārcelt, jo ir jāpārvēl partijas vadība. Iepriekšējās vēlēšanās lielākajā daļā pašvaldību bija Zaļo un zemnieku savienības saraksti, bet šoreiz pārsvarā LZS un Latvijas Zaļā partija pieteiks katra savu sarakstu. Iemesls tam ir ne tikai nesaprašanās starp abu partiju vietējo nodaļu biedriem dažās vietās, bet arī ierobežotais vietu skaits kandidātu sarakstā. Tur, kur apvienojas lielāks skaits novadu, visi gribētāji var netikt sarakstā. Novados līdz 30 000 iedzīvotājiem domē ievēl 15 deputātus, līdz 60 000 iedzīvotājiem – 19 deputātus, bet 23 deputāti būs tikai tur, kur ir vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju.
“Vienotības” un NA ietekme pieaug
Tiesa, ZZS vietējo līderu rindas ir paretinātas, ko izdarīja ne tikai “Attīstībai/Par”, bet arī “Jaunā Vienotība” (“JV”). “Valmierai un Vidzemei” (“JV” dalīborganizācija) mājas lapā priekšsēdis J. Baiks informē, ka no viņa saraksta uz Valmieras novada domi startēs arī Strenču novada priekšsēdis Jānis Pētersons un Naukšēnu novada mērs Jānis Zuments, kuri ir LZS biedri, kā arī Kocēnu novada vadītājs Jānis Olmanis, kas ievēlēts no Nacionālās apvienības. “JV”, kurā ir “Vienotība” un reģionālās partijas no Valmieras, Tukuma, Kuldīgas un Jēkabpils, plāno pieteikt sarakstus gandrīz visās pašvaldībās. Kuldīgas novadā tā neplāno konkurēt ar spēcīgo Kuldīgas novada partiju, bet Valmierā, Jēkabpilī un Tukumā būs gan vietējās partijas, gan “Vienotības” saraksts, “Latvijas Avīzei” apstiprināja tās ģenerālsekretārs Artis Kampars. Tā varēs dot iespēju lielākam skaitam vietējo politiķu cīnīties par vietām domē, kā arī cerēt ar diviem sarakstiem kopā iegūt vairāk vietu. “Viss top. Jūtamies pietiekami spēcīgi un arī konsolidēti kā premjera partija,” sacīja A. Kampars, atzīstot, ka gatavības pakāpe novados ir atšķirīga – piemēram, Jāņa Rozenberga vadītajā Cēsu novadā komanda jau esot starta gatavībā un ar lielu atrāvienu priekšā citiem. Tiesa, te “JV” noturēt varu nebūs viegli, jo gandrīz visus Cēsīm pievienotos novadus vada ZZS. Par šo pašvaldību lielu interesi izrādījuši arī jaunie spēki.
Ietekmi sasaukuma laikā pieaudzēja arī Nacionālā apvienība, kurā gan daži pašvaldību vadītāji vīlās – to atstāja ne tikai J. Olmanis, bet arī Engures novada priekšsēdis Gundars Važa (tagad LRA). Vienlaikus partijai pievienojās Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics un Smiltenes novada vadītājs Edgars Avotiņš, kas abi bija LRA, kā arī Tukuma novada priekšsēdis Normunds Rečs, kas iepriekš pārstāvēja reģionālo partiju. Sasaukuma laikā NA pārņēma varu arī Talsu novadā, kur cer to neizlaist no rokām. Tā cer to atgūt arī Bauskas novadā, jo visās tajā iekļautajās pašvaldībās NA esot spēcīgas nodaļas, “Latvijas Avīzei” sacīja valdes loceklis Jānis Dombrava. NA arī plāno startēt gandrīz visās pašvaldībās. J. Dombrava gan atzina, ka šī varētu būt viena no īpatnējākām kampaņām, jo neviens nevar paredzēt, kāda situācija būs aprīlī un maijā, kad sāksies visintensīvākā vēlēšanu cīņa, “bet kampaņa būs neatkarīgi no apstākļiem”.
