Māris Antonevičs: Lai mainītos vara Rīgā, vajag vēl! 35
Pašvaldību vēlēšanas 2017. Secinājumi
Pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 727 839 pilsoņi. Daudz vai maz? Tā ir mazliet vairāk nekā puse (50,41%), un, ja gribam novērtēt šo faktu pozitīvi – iepriekšējo vēlēšanu bēdīgais antirekords (45,99%) nav pārspēts. Tātad mudinājumi nepalikt mājās nav skanējuši tukšā gaisā. Tāpat vēlētāji ir pamanījuši un aktīvāk izmantojuši iespēju nobalsot iepriekšējās dienās. Bet… Bija laiki, kad uz pašvaldību vēlēšanām devās pāri par 60 procentiem balsstiesīgo.
Rīga
Domājams, “Saskaņa” un tās apakšstruktūras (jā gan, astoņu gadu laikā tādas ap Rīgas domi ir radušās) sestdien aizvadīja diezgan nervozu nakti. To varēja just kaut vai Rīgas vicemēra Andra Amerika prātuļojumos par iespējamo dzīvi opozīcijā. Aptaujas vēstīja, ka “Saskaņa” ir tuvu varas zaudēšanai. Uz rīta pusi, kad sāka pienākt oficiālās ziņas no iecirkņiem daudzceltņu mikrorajonos, jau varēja nedaudz atslābt – pāri pusei tomēr būs. Kā liecina provizoriskie rezultāti, “Saskaņai” jaunajā Rīgas domē varētu būt 32 no 60 deputātiem (vajadzēs stingrāku disciplīnu).
Taču vēl daži skaitļi. 2013. gadā Ušakova un kompāniju atbalstīja 134 117 vēlētāji, bet tagad – 127 099 (mīnus septiņi tūkstoši). Atbalsts dilst. Tomēr tas “Saskaņai” nav sāpīgākais. Partijas vēlētāju bāze ir stabila. Un te noderīgi vienmēr prātā paturēt vienu skaitli – 119 621. Tieši tik pilsoņu 2012. gadā referendumā Rīgā nobalsoja par valsts valodas statusu krievu valodai (kā zināms, tieši Ušakova paraksts bija izšķirošais, lai šāds referendums vispār notiktu). Lūk, tā ir partijas vēlētāju bāze, kas sekos tai caur uguni un ūdeni. Lai ko tagad soctīklos kāds nefilozofētu par citām partijām, kas “uzrunātu krievu vēlētāju”, ir ļoti grūti iedomāties, ka “Saskaņas” uzticamie vēlētāji varētu kaut kur aizplūst. Savukārt, ja kāda partija sāks solīt divvalodību, ciešākas attiecības ar Krieviju un tamlīdzīgus “jaukumus”, tad jau tā pati “Saskaņa” vien būs.
Līdz ar to vienīgā iespēja Nila “gāzējiem” ir jaunu vēlētāju piesaiste. Lai tas notiktu, ir vajadzīgs labs piedāvājums. “Saskaņa” no sevis izspieda visu, ko varēja (pat pēdējā brīža prēmijas dažās RD iestādēs), bet par pārējiem to nevar teikt. Piemēram, valdības partiju trio – Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, “Vienotība” – varēja veidot vienotu sarakstu, nevis tikai parakstīt kaut kādu pirmsvēlēšanu sadarbības līgumu. Tad zudumā neietu ZZS 3,3% balsu – šī politiskā spēka nevēlēšanās pacīnīties par varu Rīgā jau kļūst aizdomīga (vai te nav kādi darījumi nacionālā līmenī?). Rīgā ZZS ir nevis zaļa un ziedoša, bet pelēka un klusa.
Svaiguma pietrūka arī Nacionālajai apvienībai – cik iepriekšējās vēlēšanās tobrīd “jaunā seja” Baiba Broka pienesa, tik šoreiz atgrūda iespējamos vēlētājus (mīnus 17 tūkstoši). Un arī “Vienotības” piedāvājums, lai gan labi iepakots un daudz reklamēts, tomēr neradīja pārliecību par saturu (mīnus 16 tūkstoši). Valdošās koalīcijas kopējais rezultāts galvaspilsētā ir ļoti vājš, un tas jāņem vērā, arī raugoties uz nākamā gada parlamenta vēlēšanām, lai gan tur, protams, ir cita specifika.
Formula panākumiem ir tā, ko Rīgā piedāvāja Latvijas Reģionu apvienība/”Latvijas attīstībai” un Jaunā konservatīvā partija – jauni līderi, vairāk enerģijas un pārliecība, ka partija to nedara tikai formalitātes pēc. Lai gan ļoti ticams, ka Rīgas domē šo divu partiju politiķi pavadīs tikai gadu, bet pēc tam jau lūkosies Saeimas virzienā.
