LETA

Pašvaldību vadība: Sprūdžu “nogalināja” zināšanu trūkums un viņam bija jāaiziet 0

“Nav pieredzes pašvaldību darbā”, “jau sen bija jāatkāpjas”, “kā akmens novēlās”,  – tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) lēmumu atkāpties no amata ziņu aģentūrai LETA komentēja aptaujātie pašvaldību pārstāvji. Politologi atzīst, ka Sprūdžs ministra amatā nespēja rast kopēju valodu ar pašvaldībām un viņa demisija koalīcijas darbu neapdraudēs.

Reklāma
Reklāma

 

 

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

“Kā akmens novēlās,” uzzinot par Sprūdža lēmumu atkāpties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. Viņš piebilda, ka organizācija īpaši neskumšot pēc ministra, jo sadarbība ar pašu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju turpinās. Kučinskis atzina – līdz ar Sprūdža aiziešanu no ministra amata kādu laiku nevajadzēs būt modriem “ierakumos” un nebūs jāgaida kārtējais lielgabala šāviens ar tiesiskuma priekšlikumiem, kam ir neprognozējamas sekas.

Vaicāts, kurai partijai vajadzētu uzņemties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli, viņš atzina, ka LLPA ir gluži vienalga, no kuras partijas nāk ministrs. Taču svarīgākais esot, lai šim cilvēkam ir zināšanas par pašvaldību jautājumiem, jo tieši zināšanu trūkums par to esot “nogalinājis” Sprūdžu. “Ja nav zināšanu, ir daudz gudrāk to atzīt un ieklausīties nozares profesionāļos,” teica Kučinskis. Viņš atzina, ka pats, esot ministra amatā, savulaik ir daudz mācījies no ierēdņiem, kamēr Sprūdžam esot tikai sava patiesība, sava revolucionārā izpratne un apšaubāms padomnieku korpuss.

CITI ŠOBRĪD LASA

Babītes novada domes priekšsēdētājs, partijas “Reģionālā alianse” līderis Andrejs Ence aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Sprūdžam “jau sen bija jāatkāpjas” no morālā viedokļa, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka viņš pametis ģimeni, sācis attiecības ar ministrijas ierēdni un viņai izmaksājis naudas balvas. Enča ieskatā, Sprūdžs par nozari daudz ko nav zinājis un viņam bijis grūti kaut ko izdarīt kā ministram.

“Viņš bija iemests svešā lauciņā un viņam nebija viegli saprast lietas. Runāt ir viens, kaut ko darīt – pavisam cits,” teica Ence, norādot, ka būtu vēlējies šajā nozarē redzēt stiprāku ministru.

Arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs (“Tukuma pilsētai un novadam”) aģentūrai LETA norādījis uz ministra nepietiekamo pieredzi pašvaldību darbā, izsakot atzinību Sprūdžam par vīrišķīgo lēmumu. “Politika ir nežēlīga lieta, un ministri ir starp tiem, kas politiku īsteno. Uzskatu, ka Sprūdžam bijis grūti jau no paša sākuma, jo darbā ar pašvaldībām tika iemests cilvēks, kuram nav pieredzes pašvaldību darbā. Es neapšaubu ministra zināšanas, bet teorija ir viens un praktiskā pieredze ir pavisam kas cits, un bez pieredzes ir grūti, tāpēc es viņu saprotu kā cilvēku,” LETA pauda Tukuma mērs.

Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja Ineša Boķa (“Valmierai un Vidzemei”) domām, Sprūdža lēmums ir vīrišķīgs un pareizs. “Domāju, ka šāds lēmums ir ļoti pamatots, un kopumā tādu ziņu vērtēju pozitīvi, jo dialogs ar pašvaldībām ministram īsti nebija izveidojies,” LETA sacīja Boķis. Viņš pauda pārliecību, ka lielus uzlabojumus pašvaldības ministra darbības laikā neesot izjutušas, vienīgās izmaiņas esot bijušas “ar amatu ierobežojumiem būtībā sačakarētās pašvaldību vēlēšanas”, sašutumu pauda Boķis.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus Valmieras mērs atzina, ka būt ministrijas priekšgalā ir ārkārtīgi sarežģīti un “ir 119 pašvaldības, kuru vidū nereti valda 119 viedokļi”, kas pierādoties arī pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas diskusijās, tomēr ministram būtu jāspēj konstruktīvi vadīt diskusiju arī daudzo viedokļu un interešu vidū. “Tas noteikti nav viegli, un visiem labs noteikti nekad nebūsi, bet līdz šim ministriem kaut kā tomēr dialogu uzturēt bija izdevies,” sacīja Boķis.

Arī lēmumu amatu pamest vien decembrī Boķis vērtēja kā saprātīgu, jo ir “ļoti labi, ka viņš nešūpoja valdību pirms budžeta sastādīšanas, kas vēl ir priekšā”. Tajā pat laikā atrast jaunu kandidātu noteikti nebūšot vienkāršs uzdevums.

Sprūdža lēmumu pozitīvi novērtēja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V), kurš aģentūrai LETA atzina, ka, viņaprāt, šāds ministra lēmums norāda uz to, ka cilvēka “prioritāte nav ministra krēsls, bet gan darba rezultāti”.

Tikmēr Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) aģentūrai LETA sacīja – neskatoties kritiku, ko Sprūdžs par savu darbību saņēmis regulāri, no pašvaldību, it sevišķi Latgales, viedokļa viņš kopumā ir bijis labs ministrs.

“Jā, viņš ir jauns un savulaik varbūt bijis nepietiekami pieredzējis ministrs un politiķis, taču savu darbu ir darījis ar degsmi. Salīdzinājumā ar saviem priekšgājējiem Sprūdžs bijis ministrs, kas ar pašvaldībām runājis nevis no priekšnieka un padotā pozīcijas, bet gan kā līdzīgs ar līdzīgu. Brīžam viņš ir bijis arī vienīgais pašvaldību aizstāvis,” norādīja Bartaševičs.

Dažas no Sprūdža iecerētajām reformām gan nav bijušas pietiekami pārdomātas, bet, paldies Dievam, arī nav īstenojušās, piebilda Rēzeknes mērs.

Reformu partijas valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona vadītājs Jānis Vilnītis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Sprūdžs ministra amatā ir parādījis drosmi un vīrišķību, nebaidoties cīnīties pret lielām autoritātēm. “Atsevišķi Sprūdža lēmumi izsauca neizpratni, bet jāatzīst, ka Sprūdža reformas ienesa svaigu elpu reģionālās attīstības politikā. Sprūdžs ir parādījis drosmi un vīrišķību, nebaidoties cīnīties pret lielām autoritātēm. Šī iemesla dēļ ministram īpaši liels atbalsts bija partijas Ventspils biedru vidū,” norādīja Vilnītis.

Komentējot Sprūdža atkāpšanās iemeslus, Vilnītis piekrīt ministra viedoklim, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, reformas, kas būtu veicamas, nebūtu iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ: “Ir ļoti svarīgi strādāt komandā un būt kā musketieriem – vienam par visiem un visiem par vienu.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ironizēja, ka Sprūdžs amatu varētu atstāt jau no 1.septembra un iet mācīties. “Kāpēc tik ilgi jāgaida? Lai iet mācīties – viņam augstākā izglītība jāpabeidz, viņam ir ko darīt,” aģentūrai LETA sacīja Ušakovs, neslēpjot prieku par ministra lēmumu atkāpties no amata. Jautāts, vai Sprūdžs savā darbības laikā nav paveicis nekā laba, Ušakovs arbildēja, ka “[Sprūdžs] joprojām neko nesaprot no pašvaldībām”.

Ušakovs arī nesatraucas par to, kas varētu nākt Sprūdža vietā, norādot, ka “sliktāk nebūs”.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), ar kuru Sprūdžam un viņa pārstāvētajai Reformu partijai bijis ne mazums domstarpību, aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka Sprūdža paziņojums par demisiju ir novēlots un notiek brīdī “kad vircas bedre jau pilna”. “Arī tas, ka demisionēt viņš plāno tikai no 1.decembra, liecina par gļēvulību,” uzskata Lembergs.

“Latvijas Faktu” direktors sociologs Aigars Freimanis Sprūdža lēmumu demisionēt saista ar nespēju rast kopīgu valodu ar pašvaldībām un citiem partneriem.

Freimanis aģentūrai BNS atgādināja, ka Sprūdžam savas darbības laikā īpaši nevedās ar dialogu veidošanu ar partneriem, un tieši tas varētu būt iemesls, kāpēc viņš nolēmis amatu pamest. “Iespējams, viņš to tagad ir sapratis,” sacīja Freimanis un piebilda, ka Sprūdža demisija nekādu iespaidu uz koalīcijas darbu neatstās. 

Tikmēr politoloģe Iveta Kažoka LETA pauda, ka Sprūdžs ir diezgan spilgts ministrs, bet ne sevišķi konstruktīvs savā amatā.

“Tādēļ nedomāju, ka viņa aiziešana no amata apdraud valdību vai arī pasliktinās ministrijas darbu. Man gribētos ticēt, ka Sprūdžam tiks atrasts labs aizvietotājs, kas spēs šo nozari pārvaldīt labāk,” teica Kažoka. Viņasprāt, Sprūdža aiziešana no ministra amata nebūs tas gadījums, kas nopietni ko pamainīs valdības darbā, – visticamāk, ka jaunais ministra kandidāts tiks virzīts visām koalīcijas partijām tīkams profesionālis. 

Jau vēstīts, ka Sprūdžs šodien nācis klajā ar paziņojumu atstāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu no 1.decembra. Ministrs šādu lēmumu pieņēmis, jo savu turpmāko profesionālo darbību nesaista ar politiku. “Sākoties aktīvam 12.Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotu, ka mana izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa,” skaidroja ministrs. 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.