Pašvaldību savienība kļūst monolītāka. Tiesa, Kaminska vietnieks Krauklis aicina kļūt uzstājīgākiem 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēc administratīvi teritoriālās reformas ir kļuvusi kompaktāka un monolītāka, un tā ir iespēja LPS kļūt efektīvākai, uzskata Valkas novada priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kurš piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā izraudzīts par LPS priekšsēdētāja vietnieku kā novadu deleģētais pārstāvis.
Lielās pilsētas arī turpmāk LPS vadībā pārstāvēs priekšsēža vietnieks, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Konkurences nebija arī uz LPS priekšsēdētāja amatu, kurā atkārtoti ievēlēts Gints Kaminskis (ZZS), viņš ir Dobeles novada deputāts.
LPS 31. kongress piektdien notika Salacgrīvā. Tas bija īpašs, jo ir sasaukts pēc pašvaldību vēlēšanām, kas norisinājās jau jauno novadu robežās.
Tagad LPS ir ne vairs 118 pašvaldības (Daugavpils nebija LPS biedre), bet gan vairs tikai 42 novadi un valstspilsētas. Kongresā, kura norisēm varēja sekot līdzi tikai klātienē, piedalījās 95 delegāti no 40 pašvaldībām.
LPS priekšsēdi ievēl reizi četros gados pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Par G. Kaminski nobalsoja 86 delegāti, bet četri bija pret.
Prezidents aicina negaidīt likumu
Kongresa apstiprinātajā valdē ir LPS vadība – G. Kaminskis, V. A. Krauklis un A. Rāviņš, kā arī LPS komiteju vadītāji – Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Bauskas novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA), Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novada partija) un Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Valdē ir arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Kustība Par”), Reģionālo attīstības centru apvienību tajā pārstāv Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”), Pierīgas pašvaldības – Ādažu novada domes priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA), Piekrastes pašvaldību apvienību – Limbažu novada priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).
Valdē būs arī pārstāvji no plānošanas reģionu attīstības padomēm. Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēs Valmieras novada priekšsēža vietnieks Guntis Gladkins (Vidzemes partija), Kurzemes plānošanas reģionu – Saldus novada priekšsēdis Māris Zusts (LZP). Rīgas, Zemgales un Latgales plānošanas reģioni savus pārstāvjus LPS valdē deleģēs vēlāk.
No visiem nosauktajiem vienīgi Liepājas mērs G. Ansiņš un Rīgas mērs M. Staķis pašvaldību vada pirmo reizi, bet pārējie ir ar diezgan ilgu pašvaldību darba pieredzi.
Taču puses vietvalžu LPS valdē iepriekš nebija, ar ko arī tiek saistītas cerības aktivizēt LPS kā organizācijas darbu un palielināt tās ietekmi.
Par to runāja V. A. Krauklis un Ādažu novada priekšsēdis M. Sprindžuks – abi vietējie līderi uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu ne tikai reaģēt uz valdības lēmumiem, bet jābūt proaktīviem, cenšoties novērst valdības ieceru negatīvās sekas.
“Mums pašiem vajadzētu noteikt dienaskārtību, iesniegt likumprojektus,” uzsvēra M. Sprindžuks, atzīstot, ka, klausoties amatpersonu uzrunas kongresā, viņam bijusi sajūta, “ka mēs dzīvojam dažādos burbuļos”.
Tā daļēji bija reakcija arī uz Valsts prezidenta Egila Levita videouzrunu, kurā viņš uzsvēra, ka jaunās pašvaldības savu darbu sāk ar ļoti zemu vēlētāju aktivitāti vēlēšanās.
“Lai arī pašvaldības ir katram vistuvākās varas institūcijas, pārāk daudzi izvēlējās palikt mājās. (..) Pārāk daudzi nejūt, ka viņi ar savu balsi vai savu pilsonisko aktivitāti varētu ko mainīt vai ietekmēt pašvaldības darbā.”
Prezidents aicināja jaunos deputātus pievērst īpašu uzmanību uzticēšanās saiknes stiprināšanai starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
E. Levits arī rosināja negaidīt, kad Saeima pieņems likumu, kurā būs paredzēta demokrātiski vēlētu vietējo kopienu padomju izveidošana, bet pašiem sākt tādas veidot, lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem un neveidotos nomales.
G. Kaminskis atgādināja, ka pašvaldībām joprojām ir augstāks reitings nekā valdībai un Saeimai.
Reformas tēvus aicina neatslābt
Vēlētāju zemā aktivitāte iepriekš tika skaidrota arī ar pašvaldību reformu, pēc kuras lielajos novados cilvēki jūtas attālināti no varas.
Limbažu novada priekšsēdis D. Straubergs uzskata: “Reforma vēl nav notikusi. Jaudīgi un spēcīgi novadi vēl ir tikai mērķis. Un reformas tēviem ir jāuzņemas līdzatbildība, lai šie novadi kļūtu jaudīgi un spēcīgi.”
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”), kurš kongresu uzrunāja klātienē, teica, ka reformas īstenošanā liela nozīme būs tam, cik spēcīga un gatava pārmaiņām būs pašvaldību vadība, jo “reforma ir nozīmīga platforma pārmaiņām”.
Prezidenta ieskatā, ir jāuzlabo arī pašvaldību dialogs ar Saeimu un valdību, kas pēdējos gados nav bijis veiksmīgs.
Kongresu klātienē uzrunāja arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), kuram Salacgrīva ir īpaša, jo tajā ir viņa dzimtas saknes, par ko premjers pastāstīja klātesošajiem.
Viņš uzsvēra, ka visa pamatā ir cilvēku labklājība, ko var veicināt, piesaistot investīcijas, tā radot jaunas darba vietas.
K. Kariņš īpaši pateicās LPS priekšsēdim G. Kaminskim “par ļoti veiksmīgo sadarbību un atvērto diskusiju”, kāda valdībai bijusi ar pašvaldībām.
Taču pēc tam runāja V. A. Krauklis, kurš mudināja pašvaldības sarunās būt uzstājīgākām un “panākt, lai tas ir īsts dialogs, nevis saruna, kurā mūs tikai informē”.
Arī G. Kaminskis neglaimoja valdībai, bet atgādināja par pašvaldībām samazināto finansējuma daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Viņš arī aicināja dažāda finansējuma sadalē ievērot taisnīgumu, neskatoties uz pašvaldību vadītāja politisko piederību un novada attālumu no Rīgas.
Viņaprāt, tā ir liela atbildība, kā tiks sadalīts valsts budžeta finansējums un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi.
Taču kongresa kuluāros, kuros delegātiem bija iespēja izrunāties, jo epidemioloģisko ierobežojumu dēļ pārtraukums bija divas stundas, varēja dzirdēt arī par gadījumiem, kad valsts atbalsts ir piešķirts, piemēram, kādas valdības partijas vadītās pašvaldības parka atjaunošanai, bet liegts citas – opozīcijas – partijas vadītās pašvaldības tilta rekonstrukcijai, norādot, ka tas nav ilgtspējīgs projekts.
Redzams, ka tikai četri LPS valdes locekļi pārstāv valdības partijas – M. Staķis (“AP”), I. Bērziņa (“Jaunā Vienotība”), A. Okmanis (Nacionālā apvienība), A. Vaivods (“Latvijas attīstībai”).
LPS lēmējinstitūcijās lielāka ietekme ir ZZS, LRA un reģionālajām partijām. Premjers novēlēja, neraugoties uz atšķirīgo politisko piederību, atrast visiem kopīgu valodu. Jaunais priekšsēža vietnieks V. A. Krauklis “Latvijas Avīzei” atzina, ka pašvaldības uz sarunām ar valdību nevar iet ar attieksmi, “ka viss ir slikti”.
Taču ir jābūt stingrākiem, aizstāvot vietvaru intereses. Liela nozīme, viņaprāt, būs komunikāciju stratēģijai, lai LPS neasociētos ar dažiem politiskajiem spēkiem, bet vispirms tieši iedzīvotāji justu, ka tā ir organizācija, kas var ietekmēt viņu dzīvi.
